Latvijā ir apmēram 30 000 atopiskā dermatīta slimnieku, taču smagas slimības pazīmes ir 150-200 pacientiem, norādīja Hartmane. Saslimušo āda ir smagi iekaisusi un izraisa lielu diskomfortu, tāpēc pacienti ar smagu slimības stāvokli nereti nespēj gulēt, strādāt un apmeklēt skolu, papildināja alergoloģe Ineta Grantiņa.
Tāpat arī slimība var būt kombinēta ar dažādām blakusslimībām, piemēram, ar infekcijām un elpošanas orgānu slimībām, kā arī izteiktu stresu, depresiju, trauksmi un tieksmi uz pašnāvību, īpaši jauniešu vidū.
Latvija un Bulgārija ir vienīgās valsti Eiropas Savienībā (ES), kur atopiskā dermatīta ārstēšana ilgtermiņā netiek kompensēta - valsts apmaksā medikamentu iegādi tikai jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, taču, kā atzīmēja Hartmane, slimība turpinās arī pēc pilngadības sasniegšanas. Lietuvā un Igaunijā valsts apmaksā šīs slimības ārstēšanu jau vismaz piecus gadus, bet citur ES šāda prakse tiek īstenota jau 20 gadu garumā.
Grantiņa norādīja, ka pacientiem, kuri lieto atopisko dermatītu ārstējošus medikamentus, ir redzami būtiski uzlabojumi viņu veselībā. Arī alergologs Māris Bukovskis atzīmēja, ka ir iespējas efektīvi ārstēt vidēji smagu un smagu atopiskā dermatīta saslimšanu, lietojot inovatīvu sistemātisko terapiju. Ārsti aicināja Saeimu piešķirt finansējumu gan pusaudžu, gan pieaugušo ārstēšanai.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri