24% Latvijas iedzīvotāju regulāri pārņem bezcerības un bezspēcības sajūtas

Tajā skaitā 5% aptaujāto pēdējā gada laikā šādas sajūtas nomākušas nepārtraukti, bet 19% - bieži.

Salīdzinājumā ar septembri šis rādītājs ir būtiski pieaudzis, jo rudenī bezcerības un bezspēcības sajūtas regulāri pārņēma 16% respondentu, tai skaitā 2% tās bija nepārtraukti, bet 14% - bieži.

Patlaban situācija lielā mērā ir līdzīga kā šī gada pavasarī, kad ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnījās katrs ceturtais respondents jeb 25%, tai skaitā 5% šīs sajūtas bija nepārtraukti, bet 20% - bieži.

Saskaņā ar jaunākās aptaujas datiem dažreiz bezcerību un bezspēcību izjūt 30% respondentu, reti - 23%, nekad - katrs piektais jeb 20%, bet vēl 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Pēdējo 12 mēnešu laikā bezcerību un bezspēcību biežāk izjūt sievietes. Jaunākajā aptaujā secināts, ka ar minētajām sajūtām regulāri saskaras 19% vīriešu, tostarp 5% - nepārtraukti, bet 14% - bieži, kā arī 29% sieviešu, tajā skaitā 5% šīs sajūtas nomāc nepārtraukti, bet 24% - bieži. Līdzīga situācija bija arī šī gada martā, kad bezcerību un bezspēcību regulāri izjuta 29% sieviešu, tostarp 7% - nepārtraukti, bet 22% - bieži, kā arī 21% vīriešu, tostarp 4% - nepārtraukti, bet 17% - bieži.

Vērtējot pēc iedzīvotāju vecuma, bezcerību un bezspēcību visbiežāk izjūt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Patlaban 45% šīs vecuma grupas pārstāvju ar minētajām sajūtām cīnās regulāri, tostarp 10% šīs sajūtas ir nepārtraukti, bet 35% - bieži. Savukārt visretāk bezcerību un bezspēcību pēdējo 12 mēnešu laikā izjutuši iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem - 2% tās izjūt nepārtraukti, bet 16% - bieži. Pārējās vecuma grupās ar bezcerību un bezspēcību saskaras vidēji 21% līdz 27% respondentu.

Savukārt šī gada pavasarī starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem bezcerību un bezspēcību regulāri izjuta 41% aptaujāto, tai skaitā 15% - nepārtraukti, bet 26% - bieži, kamēr vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem šis rādītājs bija 18%, tostarp 4% - nepārtraukti, bet 14% - bieži. Pārējās vecuma grupās rādītājs svārstījās no 22% līdz 28%.

Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka bezcerības un bezspēcības sajūtas patlaban kopumā biežāk pārņem krievvalodīgos. Latviešu vidū ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnās 23% aptaujāto, tai skaitā 5% ar tām cīnās nepārtraukti, bet 18% - bieži, kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 28%, tai skaitā 5% - nepārtraukti, bet 23% - bieži.

Šī gada pavasarī bija novērojama pretēja aina - bezcerību un bezspēcību biežāk izjuta latvieši. Martā ar šīm sajūtām regulāri saskārās 20% krievvalodīgo, tostarp 6% - nepārtraukti, 14% - bieži, bet latviešu vidū ar bezcerību un bezspēcību regulāri cīnījās katrs ceturtais jeb 25% aptaujāto, tostarp 5% - nepārtraukti, bet 20% - bieži.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius", aptaujājot 3109 respondentus.