• Lita,
  • Sibilla,
  • Teika
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Onkologs: Vairāk jācīnās ar audzējiem, no kuriem mirst vairāk, nekā no Covid-19

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
LETA 13:39, 11.04.2021

Latvijā no ļaundabīgiem audzējiem joprojām mirst vairāk cilvēku nekā no Covid-19, kas liecina, ka šai jomai būtu jāvelta vairāk uzmanības un onkoloģijai būtu jābūt vispārnacionālam projektam, norāda Veselības ministrijas galvenais speciālists onkoloģijas jomā Jānis Eglītis.


Avots: LETA

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Onkologu asociācijā, šī joma ir kļuvusi par veselības aprūpes prioritāti visā pasaulē, jo onkoloģisko pacientu īpatsvars turpina pieaugt. Cīņa pret vēzi ir arī Eiropas Komisijas prioritāte, un arī Latvijā top jauns Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns.

Eglītis norādīja, ka saistībā ar topošo plānu Veselības ministrijā tika organizētas domnīcas, kur tika pieaicinātas pacientu organizācijas, speciālisti, profesionālās asociācijas, kā arī ministrijas pārstāvji.

"Pirmo reizi visi varēja izrunāt to sāpi, kas kuram ir, un, protams, tās vajadzības atšķīrās. (..) Tika apzināti jautājumi, kas steidzamības kārtā jārisina, un tie, kas prasīs vairāk laika, kas neiekļausies trīs gadu plāna projektā," informēja Eglītis.

Viņaprāt, vissāpīgākais jautājums ir saistībā ar diagnostiku un tās pieejamību.

"Ir, piemēram, "zaļais koridors" par aizdomām vai par pirmreizēju saslimšanu, bet jautājums ir par lielāko daļu pacientu, kuri atrodas pēcārstēšanas novērošanā, kuriem būtu jāveic izmeklējumi, vai pastāv aizdomas par slimības atkārtošanos, viņiem piekļūšana izmeklējumiem ir apgrūtināta," skaidroja onkologs. Līdz ar to, pēc viņa paustā, jautājums ir par medikamentu pieejamību un, kā to veicināt.

Kā svarīgākās prioritātes profesors Eglītis nosauca funkcionējošu vēža reģistru, digitālo datu apriti diagnostikā, reāli strādājošas skrīninga programmas, diagnostikas pieejamību pēcārstēšanas novērošanā un jaunu tehnoloģiju, medikamentu un izmeklējumu ieviešanu. Šīs pašas prioritātes ir jārisina, lai Latvija būtu Eiropas līmenī, uzsvēra eksperts.

Onkologs arī vērsa uzmanību uz faktu, ka līdzšinējais vēža reģistrs faktiski nedarbojas. "Reģistrs ir absolūta nepieciešamība. Tas pat nav jautājums, lai mēs būtu Eiropas līmenī. Bez reģistra mēs neesam interesanti nevienam. Mēs nevaram piedalīties pētījumos, jo nav objektīvu datu no mūsu populācijas," skaidroja Eglītis.

Tāpat patlaban ļoti liela problēma esot ar digitālo datu apriti gan diagnostikā, gan dažādu izrakstu konsīliju un citu slēdzienu veidā.

"Vai tā ir e-veselība vai kāds cits digitālais datu mākonis, datiem būtu jāatrodas vienuviet, kur medicīnas darbinieki vai ārsti var redzēt, kas ar šo pacientu notiek, kas viņam ir bijis un kādas ir viņa prognozes, jo, tā kā mums nav šie dati visur pieejami, diezgan daudz tiek veikti lieki izmeklējumi un manipulācijas," secināja Eglītis.

Būtiska prioritāte ir arī diagnostikas pieejamība pacientiem, kas atrodas pēcārstēšanas novērošanā, tāpat onkologs uzsver nepieciešamību pēc jaunu tehnoloģiju, medikamentu un izmeklējumu ieviešanas.

Eglītis lēsa, ka Onkoloģijas plānam jābūt gatavam tuvāko divu mēnešu laikā. Tomēr onkologs jau tagad norāda, ka viens no ierobežojošiem faktoriem visā būs finanšu resursu pieejamība, ņemot vērā situāciju valstī pēdējā gada laikā.

"Līdzekļus, kurus iekļaut medicīnas budžetā, būtu jāmeklē nevis no vēlēšanām uz vēlēšanām, bet te vajadzētu būt stabilam mehānismam, kā pieaug kompensējamo medikamentu budžets ne tikai varbūt onkoloģijai, bet arī citām jomām, un kādā veidā tiek piesaistīti nākamās rindas medikamenti," uzskata valsts galvenais onkologs.

Kā aktuālus plānā paredzamos soļus Eglītis skaidro, ka prostatas vēzim būs skrīninga programmas sākšana, kas būs būtisks solis uz agrīnāku diagnostiku. Savukārt saistībā ar plaušu vēzi ienāks molekulārā diagnostika, kas nosaka jau konkrētus ģenētiskus audzēja parametrus un attiecīgi, pateicoties šiem diagnostikas rezultātiem, sniegs iespēju piemeklēt labāko terapiju.

"Plaušu vēzis arī ir viena no lielajām lokalizācijām, kur mums ir vairāk nekā tūkstotis pacientu ik gadu un diemžēl, es domāju, trīs ceturtdaļām no visiem pacientiem ir trešā, ceturtā stadija, un viņu ārstēšanā visbiežāk ir jāpielieto medikamenti, pretējā gadījumā pirmā gada mirstība ir vairāk nekā 80%," informē Eglītis.

Atsaucoties uz starptautiski veiktām un atzītām prognozēm, Eglītis ir pārliecināts, ka onkoloģija nākotnē kļūs vēl aktuālāka. Ņemot vērā epidemoloģisko prognožu rādītājus, pacientu skaits būtiski pieaugs līdz 2030.gadam, un pamatiemesli tam ir gan iedzīvotāju novecošanās, gan populācijas pieaugums, kurš varbūt ir mazāk aktuāls Latvijai, kurai raksturīgāka ir iedzīvotāju novecošanās.

"Mums jāparedz, ka onkoloģiskie pacienti būs katru gadu padsmit tūkstošu. Patlaban mums uzskaitē ir ap 80 000 pacientu, nākotnē viņu skaits var kļūt vēl lielāks. Viņiem būs vajadzīgi regulāri izmeklējumi un ārstēšana, ja slimība atgriežas vai progresē. Manuprāt, lai vispār varētu onkoloģiju kaut kā izkustināt, tam būtu jābūt vispārnacionālam projektam," pārliecināts onkologs. Viņš tostarp skaidro, ka tā nav tikai vienas Veselības ministrijas, bet gan visas valsts problēma, kas arī risināma nacionālā mērogā un sadarbībā starp nozarēm.

Runājot par tehnoloģijām, jauniem medikamentiem un kompensējamām zālēm, Latvija patlaban atpaliekam arī no Lietuvas un Igaunijas. "Man šķiet, salīdzinot ar Lietuvu, mums ir uz pusi mazāk moderno medikamentu un ar Igauniju arī atšķirība ir būtiska. Faktiski nemaz nav jāsalīdzinās ar attīstītākajām valstīm Eiropā, bet mēs pat atpaliekam no kaimiņiem," piebilda Eglītis.

Pēc onkologa paustā, piecas biežākās lokalizācijas, kas veido gandrīz 60% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem ik gadu, ir ādas vēzis, prostatas, krūts, plaušu un arī resnās un taisnās zarnas vēzis.

Jau ziņots, ka 3.februārī Eiropas Komisija (EK) nāca klājā ar Eiropas plānu vēža uzveikšanai un onkoloģijas noteikšanu par prioritāti Eiropas līmenī. Kā atzīmēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītājs, profesors un medicīnas doktors Mārcis Leja, tas paver iespējas un uzliek par pienākumu stiprināt šo nozari arī Latvijā.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Henkuzens: Atbildīgais papildu vakcīnu neiepirkšanā jāmeklē politiskā līmenī

Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora Svena Henkuzena ieskatā atbildīgais par papildu vakcīnu pret Covid-19 neiepirkšanu jāmeklē politiskā līmenī un Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Veselība Arī gripas vakcīnu iepirkšana Latvijā notikusi haotiski un novēloti

Arī gripas vakcīnu iepirkšana Latvijā notikusi haotiski un novēloti, līdz ar to rudenī piedzīvots gripas vakcīnu deficīts, bet pašlaik noliktavās aizvien stāv neizlietotas potes, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Veselība Liepājā sākta zobu labošana bērniem pilnā narkozē par valsts naudu

Liepājas Reģionālās slimnīcas Zobārstniecības poliklīnika Kārļa Zāles laukumā 2 šomēnes sākusi piedāvāt jaunu valsts apmaksātu pakalpojumu - zobu labošanu bērniem vispārējā anestēzijā jeb narkozē, informēja Liepājas Reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.

Veselība Šodienas un nākotnes ajūrvēdiskā klīnika Calendula Ungārijā

Ungārijas pilsētā Šiofakā pie Balatona ezera jau 30 gadus darbojas unikāla dziedniecības iestāde CALENDULA, kuras speciālisti organiski apvieno mūsdienu rietumu medicīnas metodes un alternatīvās sistēmas – ajūrvēdu un tradicionālo ķīniešu medicīnu, u.tml. Mijiedarbībā austrumu un oficiālās metodes šajā klīnikā dod efektīvu risinājumu daudzām problēmām.

Lasiet arī

Sports Nodarbības svaigā gaisā varēs rīkot līdz 20 personām vienā grupā

Turpmāk nodarbības, tostarp sporta nodarbības, svaigā gaisā varēs rīkot līdz 20 personām vienā grupā, līdzšinējo 10 personu vietā, otrdien lēma Ministru kabinets.

Sabiedrība Raidījumu vadītāji un dalībnieki varēs nelietot maskas

Masu informācijas līdzekļu raidījumu vadītāji un dalībnieki raidījuma laikā varēs nelietot mutes un degunu aizsegus, šodien lēma valdība.

Sabiedrība Mediķi bažīgi par pašnāvību mēģinājumu skaita pieaugumu jaunieši vidū

Ir jādomā par jauniešu psihisko veselību, jo pieaug pašnāvību mēģinājumu skaits viņu vidū, otrdien valdības sēdē atzina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.