• Jadviga,
  • Laura
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Mirušo skaits gada pirmajās 6 nedēļās pieaudzis par 41,5% (+INFOGRAFIKA)

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
LETA 20:48, 03.03.2021 315

Mirušo skaits šogad pirmajās sešās nedēļās Latvijā pieaudzis par 41,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.


Avots: LETA

2021.gada pirmajās sešās nedēļās, proti, laika periodā no 4.janvāra līdz 14.februārim, Latvijā reģistrēti kopumā 4668 mirušie, kamēr pagājušā gada pirmajās sešās nedēļās Latvijā tika reģistrēti 3300 mirušo.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, visvairāk mirušo šogad reģistrēts pirmajā nedēļā, proti, no 4. līdz 10.janvārim, - 836, bet vismazāk mirušo reģistrēts sestajā nedēļā, proti, no 8. līdz 14.februārim, - 696, kas gan ir par 32,1% vairāk nekā pērn sestajā nedēļā, kad Latvijā tika reģistrēti 527 mirušie.

Vienlaikus, pēc Slimību profilakses un kontroles centra publiskotajiem datiem, šogad pirmajās sešās nedēļās 771 mirušajam bija diagnosticēts Covid-19, tādējādi mirušo īpatsvars ar diagnosticētu Covid-19 šogad pirmajās sešās nedēļās veido kopumā 16,5%. Tostarp gada pirmajā nedēļā šis īpatsvars bija 20,2%, otrajā nedēļā - 15,8%, trešajā nedēļā - 16,9%, ceturtajā nedēļā - 10,8%, piektajā nedēļā - 19,1%, bet sestajā nedēļā - 16,1%.

2021.gada pirmajās sešās nedēļās mirušas kopumā 2214 sievietes, kas ir par 42,3% vairāk nekā pērn pirmajās sešās nedēļās, un 2454 vīrieši, kas ir pieaugums par 40,7%.

No šogad pirmajās sešās nedēļās reģistrētajiem mirušajiem 87,4% jeb 4078 bijuši iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 60 gadiem, savukārt pērn attiecīgajā periodā 86% jeb 2838 mirušie bija vecāki par 60 gadiem.

Tostarp šogad pirmajās sešās nedēļās 296 mirušie bijuši vecumā no 60 līdz 64 gadiem, kas ir par 23,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, 425 - vecumā no 65 līdz 69 gadiem, kas ir pieaugums par 33,6%, 487 - vecumā no 70 līdz 74 gadiem, kas ir par 56,1% vairāk, 646 - vecumā no 75 līdz 79 gadiem, kas ir par 44,2% vairāk, 887 - vecumā no 80 līdz 84 gadiem, kas ir pieaugums par 64,9%, 712 - vecumā no 85 līdz 89 gadiem, kas ir par 35,9% vairāk, bet 625 mirušie bijuši 90 un vairāk gadus veci, kas ir par 36,2% vairāk.

Dati arī liecina, ka visvairāk mirušo šogad pirmajās sešās nedēļās reģistrēts Rīgas reģionā - 1426, kas ir par 41,6% vairāk nekā gadu iepriekš, seko Latgales reģions - 849 mirušie, kas ir pieaugums par 55,5%.

Vienlaikus Pierīgas reģionā šogad pirmajās sešās nedēļās reģistrēti 720 mirušie, kas ir par 33,8% vairāk, Zemgales reģionā - 603 mirušie, kas ir par 44,6% vairāk, Kurzemes reģionā - 571, kas ir pieaugums par 33,4%, bet Vidzemes reģionā reģistrēti 484 mirušie, kas ir par 38,3% vairāk.

Lasīt visus komentārus (315)

Lasiet arī

  • furts 14.03.2021 00:48
    mirušo skaits nav audzis salīdzinot ar divtūsktoš septiņpadsmito kad nebija plandēmijas. ja tas aug tad visdrīzāk tāpēc ka šogad mums nav grips. tātad gripas pacintus mēs neārstējampārdēvējot par corona pacintiem. šogad gripa ir pāŗsteikta jo miesnieki baltajos uzsvārčos palīdz piebeigt cilvēkus nevis gripu. ir gropas triumfs. ne vairs tikai vēzi ārstē ar gaisu sistēmā kā dāilā modele Sanita ārstēšanu dabūjusi. covid saaukstēšanās protams tik pat neārstējama kā onkoloģija. tagad nāk talkā ventilātori uz maksimālo spiedienu. un varam tad leģitimizēt antikostitucionālo lohdaunu. lai ļaudis kļūst nabadzīgi nevar paši izvēlēties kā un kur ārstēties un ir atkarīgi no slepkavu labsirdības protams.
    Ziņot redaktoram Atbildēt
  • furts 14.03.2021 00:48
    mirušo skaits nav audzis salīdzinot ar divtūsktoš septiņpadsmito kad nebija plandēmijas. ja tas aug tad visdrīzāk tāpēc ka šogad mums nav grips. tātad gripas pacintus mēs neārstējampārdēvējot par corona pacintiem. šogad gripa ir pāŗsteikta jo miesnieki baltajos uzsvārčos palīdz piebeigt cilvēkus nevis gripu. ir gropas triumfs. ne vairs tikai vēzi ārstē ar gaisu sistēmā kā dāilā modele Sanita ārstēšanu dabūjusi. covid saaukstēšanās protams tik pat neārstējama kā onkoloģija. tagad nāk talkā ventilātori uz maksimālo spiedienu. un varam tad leģitimizēt antikostitucionālo lohdaunu. lai ļaudis kļūst nabadzīgi nevar paši izvēlēties kā un kur ārstēties un ir atkarīgi no slepkavu labsirdības protams.
    Ziņot redaktoram Atbildēt
  • furts 14.03.2021 00:47
    mirušo skaits nav audzis salīdzinot ar divtūsktoš septiņpadsmito kad nebija plandēmijas. ja tas aug tad visdrīzāk tāpēc ka šogad mums nav grips. tātad gripas pacintus mēs neārstējampārdēvējot par corona pacintiem. šogad gripa ir pāŗsteikta jo miesnieki baltajos uzsvārčos palīdz piebeigt cilvēkus nevis gripu. ir gropas triumfs. ne vairs tikai vēzi ārstē ar gaisu sistēmā kā dāilā modele Sanita ārstēšanu dabūjusi. covid saaukstēšanās protams tik pat neārstējama kā onkoloģija. tagad nāk talkā ventilātori uz maksimālo spiedienu. un varam tad leģitimizēt antikostitucionālo lohdaunu. lai ļaudis kļūst nabadzīgi nevar paši izvēlēties kā un kur ārstēties un ir atkarīgi no slepkavu labsirdības protams.
    Ziņot redaktoram Atbildēt
  • furts 14.03.2021 00:46
    mirušo skaits nav audzis salīdzinot ar divtūsktoš septiņpadsmito kad nebija plandēmijas. ja tas aug tad visdrīzāk tāpēc ka šogad mums nav grips. tātad gripas pacintus mēs neārstējampārdēvējot par corona pacintiem. šogad gripa ir pāŗsteikta jo miesnieki baltajos uzsvārčos palīdz piebeigt cilvēkus nevis gripu. ir gropas triumfs. ne vairs tikai vēzi ārstē ar gaisu sistēmā kā dāilā modele Sanita ārstēšanu dabūjusi. covid saaukstēšanās protams tik pat neārstējama kā onkoloģija. tagad nāk talkā ventilātori uz maksimālo spiedienu. un varam tad leģitimizēt antikostitucionālo lohdaunu. lai ļaudis kļūst nabadzīgi nevar paši izvēlēties kā un kur ārstēties un ir atkarīgi no slepkavu labsirdības protams.
    Ziņot redaktoram Atbildēt
  • furts 14.03.2021 00:46
    mirušo skaits nav audzis salīdzinot ar divtūsktoš septiņpadsmito kad nebija plandēmijas. ja tas aug tad visdrīzāk tāpēc ka šogad mums nav grips. tātad gripas pacintus mēs neārstējampārdēvējot par corona pacintiem. šogad gripa ir pāŗsteikta jo miesnieki baltajos uzsvārčos palīdz piebeigt cilvēkus nevis gripu. ir gropas triumfs. ne vairs tikai vēzi ārstē ar gaisu sistēmā kā dāilā modele Sanita ārstēšanu dabūjusi. covid saaukstēšanās protams tik pat neārstējama kā onkoloģija. tagad nāk talkā ventilātori uz maksimālo spiedienu. un varam tad leģitimizēt antikostitucionālo lohdaunu. lai ļaudis kļūst nabadzīgi nevar paši izvēlēties kā un kur ārstēties un ir atkarīgi no slepkavu labsirdības protams.
    Ziņot redaktoram Atbildēt
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Uzmanību vecākiem! Reanimācijā nonākuši 2 bērni, norijot magnētiskās lodītes

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) reanimācijā nonākuši vēl divi bērni, kas, norijot magnētiskās lodītes, guvuši dzīvībai bīstamus zarnu trakta bojājumus, kas atstās iespaidu uz viņu veselību visu atlikušo dzīvi, informēja slimnīcas pārstāve Dace Zaldāte-Rozentāle.

Veselība Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centrā veikta Baltijā unikāla operācija

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra speciālisti sekmīgi veikuši Baltijas valstīs unikālu ablācijas operāciju caur augšējo dobo vēnu 53 gadus vecam mirdzaritmijas pacientam, informēja slimnīcas pārstāve Evija Mileiko.

Veselība NMPD lepojas: Pērn sasniegti labākie operativitātes rādītāji pēdējo gadu laikā

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītiem izaicinājumiem un jauniem uzdevumiem, pērn Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes augstākās prioritātes izsaukumos spējušas ierasties ātrāk nekā jebkad agrāk, informēja NMPD pārstāve Arita Freimane.

Veselība Kopš Bērnu slimnīca sacēla trauksmi, bērni retāk norijuši magnētus

Kopš decembra, kad Bērnu klīniskā universitātes slimnīca sabiedrībā aktualizēja gadījumus, kuros bērni norijuši magnētus, tādējādi nopietni apdraudot savu veselību un pat dzīvību, šādu situāciju skaits ir jūtami krities, pavēstīja slimnīcas pārstāve Dace Zaldāte-Rozentāle.

Lasiet arī

Sabiedrība Arvien biežāk vecāki šķiroties nespēj vienoties par bērna aizgādību

Ievērojami ir pieaugusi nepieciešamība sagatavot bāriņtiesu atzinumus lietās, kad vecāki šķiršanās gadījumā nespēj vienoties par bērna saskarsmes un aizgādības tiesībām, apkopojot bāriņtiesu sniegto informāciju par darbu aizvadītajā gadā, secinājusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI).

COVID-19 Latvijā turpina augt Covid-19 saslimstības rādītājs

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 337 Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par piecu sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Sabiedrība Eksperts: videonovērošanas tīkls var izrādīties nevajadzīga naudas izsviešana

Ideja par vienotu visas valsts videonovērošanas tīklu nav slikta, tomēr ir vairākas nianses, kuras šo projektu var padarīt par milzīgas naudas nevajadzīgu izsviešanu, aģentūrai LETA atzina apsardzes kompānijas SIA "Koblenz drošība" valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.