Eksperts: Notiekošais ar cilvēku panikas stāvoklī nav kontrolējams

Krīzes situācijās ierastā ikdienas kārtība tiek izjaukta, tādēļ ļoti svarīgi jau savlaicīgi iegūt zināšanas un būt gatavam šādām potenciālām situācijām. Spēju būt mierīgiem un adekvāti reaģēt krīzes brīžos ietekmē esošās zināšanas, iegūtās prasmes un cilvēka individuālās iezīmes, skaidroja Utināns.

Sabiedrība krīzes situācijās rīkojas dažādi, proti, kāds krīt panikā un sastingst, kādam izpaužas dažādas aizsargreakcijas, piemēram, problēmas noliegšana un novēršanās, pievēršanās kam citam vai pat destruktīvas izpausmes - mierinājuma meklēšana apreibinošās vielās vai citās atkarībās.

Tajā pašā laikā ir daļa sabiedrības, kas spēj krīzes situācijās sakoncentrēties un rīkoties atbilstoši situācijai, bloķējot trauksmainas emocijas.

"Taču, kamēr krīzes situācija nav pienākusi, neviens no mums nevar būt pārliecināts, kuram tipam tas pieder," norādīja Utināns.

Notiekošais ar cilvēku panikas stāvoklī nav kontrolējams, jo šādā situācijā cilvēks vairs nespēj apstrādāt jaunu informāciju, viņš nespēj izsvērt racionāli jebkādus lēmumus - galvenokārt darbojas izdzīvošanas instinkti, kas jau zemapziņas līmenī atbild par mūsu dzīvības aizsardzību briesmu gadījumā.

Ja cilvēks par potenciālo krīzi ir ieguvis informāciju iepriekš, zina, kā tā attīstās, bet pats galvenais - zina, kā rīkoties un ir sagatavojies, iespējams, šāds panikas stāvoklis izpaliktu, skaidroja ārsts.

Rīcība krīzes situācijā atkarīga arī no tā, par cik bīstamu katrs no mums konkrēto situāciju uzskata. Piemēram, kādam plūdi un nepieciešamība evakuēties būs pašsaprotama, zinot, ka dzīvo riska teritorijā, kamēr cilvēkam ar hidrofobiju jeb bailēm no ūdens šāda situācija liks pilnībā krist panikā, kā rezultātā jaunu informāciju nebūs iespējams uztvert adekvāti pārāk augstā trauksmes līmeņa dēļ.

Lai krīzes situācijās iegūtu mieru vai vismaz pārliecību par to, kā rīkoties - tai ir jāgatavojas laikus. Viens no veidiem, kā sagatavoties šādai situācijai, ir savlaicīgi iepazīties ar rīcībā esošo informāciju par to, ko šādās situācijās darīt, kur iespējams meklēt aktuālo informāciju un saņemt jebkāda veida atbalstu, kā arī noskaidrot, kādas praktiskās lietas jāsagatavo vai kādas iemaņas laikus jāapgūst.

Utināns atgādina, ka piemēram, Aizsardzības ministrijas izstrādātajā rīcības bukletā "Kā rīkoties krīzes gadījumā" iespējams iegūt informāciju par to, kā rīkoties dažādu krīzes situāciju gadījumā - plūdu, vētras, plašu ugunsgrēku, ilgstošu elektroapgādes vai interneta apgādes traucējumu, kā arī kiberuzbrukumu gadījumos.

Lai arī šādās situācijās saglabāt pavisam bezrūpīgu prātu un pilnīgu mieru ir visai sarežģīti un iespējams vien tad, ja šādas situācijas jau ir piedzīvotas un tā rezultātā izveidojušās nepieciešamās prasmes, informācija par to, ko darīt krīzes situācijas pirmajās 72 stundās, ļaus mierīgāk un drošāk pārdzīvot šo laiku.

Tāpat bukletā aprakstīts, kā sagatavot ārkārtas gadījumu somu, un kas tajā liekams. Lai arī sakārtota ārkārtas gadījumu soma pati par sevi neatrisina visas mūsu rūpes, tas var būt labs atbalsts krīzes situācijās.

Īpaši tas noderīgi ir sabiedrības daļai, kas dažādu apdraudējumu situācijā krīt panikā un pašā krīzes situācijās kulminācijā nespēj loģiski domāt, jau laikus sagatavota ārkārtas gadījumu soma sniegs sajūtu, ka vismaz praktiski par visu ir padomāts.

"Mudinu ikvienu nenoliegt potenciālas krīzes situācijas - jau šī brīža ārkārtas situācija valstī mums ir pierādījusi, ka arī salīdzinoši mierīgo Latviju var sasniegt dažādas neparedzētas situācijas un vienmēr ir labi būt tādām gatavam, cik vien tas iespējams," norādīja Utināns.