Mūsdienu dzīvesstila slimība - dibēts. Viss, kas par to jāzina!

Kas ir 1. un 2. tipa diabēts?

Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs un ar to saistītie veselības traucējumi. 1. tipa cukura diabēta gadījumā organisms pats nespēj ražot insulīnu - slimība parasti izpaužas agri un nav atkarīga no dzīvesveida, ieradumiem. Taču 2. tipa cukura diabēts parādās vēlāk un visbiežāk ir neveselīga dzīvesveida sekas - insulīns organismā tiek ražots nepietiekami un šūnām ir izmainīta spēja uzņemt glikozi.

SPKC 2017.gada pētījums atklāj, ka Latvijā ar cukura diabētu slimo 88 951 cilvēki no kuriem 64% ir sievietes. Lielākās atšķirības starp dzimumiem vērojamas tieši 2. tipa cukura diabēta pacientiem - līdz 59 gadu vecumam ieskaitot dzimumu proporcija ir līdzīga, tomēr sākot ar 60 gadu vecumu, pacientu-sieviešu skaits strauji pieaug.

Farmaceite norāda, ka saslimšana ar diabētu saistāma ar zināšanu trūkumu. Respektīvi, zināšanu trūkums novedot pie neregulāras diagnostikas. Kā, piemēram, 2. tipa diabēts, attīstoties lēnām un varot noritēt bez pamanāmiem simptomiem, tāpēc, ja pat nav sūdzību par pašsajūtu, cukura līmeni asinīs nepieciešams pārbaudīt vismaz reizi gadā, mērījumu rezultātus apspriežot ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.

Kāpēc diabēts ir bīstams?

Pieaugušajiem ar cukura diabētu ir divas līdz trīs reizes augstāks infarkta un insulta risks. Šiem slimniekiem ir traucēta asinsrite kājās - lielo un mazo asinsvadu bojājumi, kā arī perifēra neiropātija jeb nervu galu bojājumi, kā dēļ ir lielāka iespējamība veidoties nedzīstošām brūcēm, kas pārvēršas čūlās un tā sauktajās diabētiskajās pēdās. Cukura diabēts ir arī viens no galvenajiem nieru mazspējas cēloņiem.

Ar kādām grūtībām saskaras diabēta pacienti?

Farmaceite skaidro, ka diabēts ir ne tikai slimība, bet arī dzīvesveids, kuram jāpielāgojas un, kas pieprasa veselīgu uzturu un fiziskas aktivitātes. Cilvēkam jāmācās sadzīvot ar diabētu, izprotot uz šķīvja uzliktā un apēstā ēdiena sakarību ar glikometra rādījumu, lai turpmāk varētu izvairīties no krasām cukura līmeņa svārstībām un līdz ar to arī slimības komplikāciju draudiem.

Katru reizi, kad nolemts mainīt dzīves ierasto kārtību - palielināt fizisko vai darba slodzi, krasi izmainīt ēdienkarti u.tml., tas jādara vienlaikus ar cukura līmeņa asinīs mērījumiem, konstatējot tā ietekmi uz slimības norisi. Ārsts pēc paškontroles mērījumiem noteiks nepieciešamās izmaiņas medikamentu devās, diētā un fiziskās slodzes režīmā.

"Euroaptieka" sadarbībā ar Latvijas Diabēta federāciju veica aptauju, kuras rezultāti atklāja, ka diabēta pacientiem nav psiholoģiska atbalsta no apkārtējās sabiedrības - ir slikta izpratne par diabētu, turklāt ir vairāki maldīgi uzskati par to. Piemēram, 12% jeb gandrīz katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka diabēta pacienti nevar strādāt algotu darbu, kas neatbilst patiesībai.

Sarežģījumus ikdienā sagādā arī tas, ka diabēta pacientiem regulāri jāseko līdzi ēdienu izvēlei un porcijas izmēriem, jo cilvēkiem ar cukura diabētu ir jāzina uzņemto ogļhidrātu daudzums, kas organismā sašķeļoties, palielina glikozes daudzumu asinīs, līdz ar to, pacientam regulāri jāseko līdzi, vai tas nepārsniedz normu. Sarežģītāk var būt reizēs, kad paredzētas maltītes ārpus mājas vai dodoties ciemos.

Visai bieži diabēta pacientiem var nākties saskarties arī ar artēriju sašaurināšanos vai asinsrites pasliktināšanos pēdās un kāju lejasdaļā, kas var izraisīt diabētisko pēdu un sausu ādu. Tās pazīmes visbiežāk tiek novērotas nakts laikā, kad cilvēks izjūt spēcīgu dedzināšanu un/vai durstošu sajūtu tieši pēdās. Ikdienā pazīmes var novērot, ja jūtamas sāpes tieši pēdās, pēdu āda kļūst nejutīga vai ir izteiktas temperatūras izmaiņas tajās. Pēdu āda pamazām kļūst nejutīgāka, pacients bieži vien nepamana dažādu tulznu, brūču vai citu traumu sekas.

Diabēta pacientiem lielu morālu atbalstu sniedz farmaceits, kas konsultēs, ja radušās bažas par medikamentu devas daudzumu, kosmētiskiem līdzekļiem diabētiskai pēdai, kā par citiem jautājumiem.

5 ieteikumi, kā izvairīties no riska saslimt ar diabētu

1. Veselīgs un sabalansēts uzturs

Uzturam nav jābūt ierobežojošam, taču jāraugās, lai tas ir veselīgs un sabalansēts, pilns uzturvielu un vitamīnu. Katru dienu jāuzņem dārzeņi, pilngraudu produkti, zema tauku satura piena produkti. Jāizvairās no saldumiem, saldinātiem dzērieniem, balto miltu izstrādājumiem. Jāizvērtē, vai produkts nesatur t.s. slēpto cukuru, kas atrodams pusfabrikātos, gatavajās mērcēs, saldinātajos piena produktos.

Aptaukošanās un neveselīgs uzturs veicina insulīna rezistences attīstīšanos - šūnas nespēj pietiekami labi uzņemt un izmantot glikozi, līdz ar to asinīs pieaug glikozes līmenis. Rezultātā tiek ražots vairāk insulīna, lai palīdzētu glikozi nogādāt šūnās. Kad organisma spēja ražot pietiekami insulīnu, lai noturētu normālu glikozes līmeni, tiek izsmelta, pamazām attīstās 2. tipa cukura diabēts.

2. Regulāras fiziskas aktivitātes

Ikdienā jāievieš regulāras fiziskās aktivitātes un jāseko līdzi ķermeņa svaram. Aptaukošanās gadījumā svara zaudēšana uzlabos veselību - liekā svara zudums uzlabo ķermeņa spēju pārstrādāt glikozi un izvairīties no 2. tipa diabēta.

3. Nē - smēķēšanai

Smēķējot tiek sašaurināti asinsvadi, paaugstināts asinsspiediens un stimulēts kateholamīnu izdalīšanās, kas veicina insulīna rezistenci, tāpēc var palielināties diabēta saslimšanas risks.

4. Regulāras glikozes līmeņa pārbaudes

Sākotnējā slimības stadijā cilvēks nekādus specifiskus simptomus neizjūt, bet, ja cilvēkam ir stipras slāpes, ļoti bieža urinēšana, ja bez zināma iemesla krītas svars, mainās redzes asums, tad, iespējams, ka glikozes līmenis asinīs ir augsts, bet slimība ilgāku laiku nav bijusi diagnosticēta. Gadiem ilgi var nebūt pat sūdzību, tādēļ svarīgas ir periodiskas veselības pārbaudes, tostarp svarīgi 1 reizi gadā veikt glikozes pārbaudi. Farmaceite norāda, ka regulāri kontrolējot glikozes līmeni asinīs iespējams ilgtermiņā panākt diabēta, sirds un asinsvadu slimību pacientu veselības stāvokļa uzlabošanu. Šīs pārbaudes ir noderīgas arī pacientiem, kuriem ir regulāri jāveic cukura līmeņa pārbaudes organismā, lai pēc tam ārstējošam ārstam būtu pilnīga aina par svarīgāko rādītāju dinamiku.

5. Asinsspiediens normas robežās

Paaugstināts asinsspiediens (virs 140/90 mmHg) rada tonusu jeb nepārtrauktu saspringumu asinsvadiem. Tas laika gaitā negatīvi ietekmē vielmaiņu un maina dažādu organisma procesu norisi, kā rezultātā izmainās arī pārtikas uzsūkšanās, pārstrāde un insulīna izdalīšanās. Asinsspiedienu iespējams samazināt, ievērojot aktīvu dzīvesveidu un palielināt fizisko aktivitāšu slodzi, atbrīvojoties no liekā ķermeņa svara, kā arī samazināt cukura un rafinēto ogļhidrātu uzņemšanu. Efektīvākai asinsspiediena regulēšanai vēl ieteicams samazināt stresa līmeni un lietot dabas produktus, piemēram, aronijas, vilkābeles. Gadījumos, kad asinsspiediens ir pārlieku augsts, pēc ārsta ieteikumiem jālieto medikamenti asinsspiediena mazināšanai.