• Meta,
  • Sniedze
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Ko darīt, ja bērns negrib ēst? Ekspertes padomi - kad tā tiešām ir problēma

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
LETA 18:12, 28.10.2020

Ēdiens mēdz būt aktuāls temats daudzās ģimenēs - te bērni ēd par daudz, te pārāk neveselīgi. Bet ko darīt, ja bērns negrib ēst, ja bērnam nav izteiktas apetītes un vecākiem šķiet, ka dienas laikā mazais teju neko neapēd, skaidro Rimi Bērniem veselīgas ēšanas eksperte, uztura speciāliste Olga Ļubina.


Avots: iStock

Pirmais solis - uztura dienasgrāmatas ieviešana

"Lai saprastu, vai uzņemtā ēdiena apjoms tik tiešām ir problēma un vai bērns ēd par maz, pirmā lieta, ko ir vērts darīt, ir izveidot bērna uztura dienasgrāmatu, kurā tiek fiksēts tas, ko bērns dienas laikā apēd. Tas palīdzēs saprast, cik bieži, daudz un ko bērns ēd.

Realitātē bieži gadās tā, ka vecākiem tikai šķiet, ka bērns ēd maz, taču patiesībā bērns paēd pietiekami. Uztura dienasgrāmata ir lielisks veids, kā datēt un fiksēt bērna ēšanas paradumus un vecākiem jau laikus gūt atbildes uz savām bažām par bērna ēšanu vai neēšanu," iesaka uztura speciāliste.

Kāpēc daži bērni negrib ēst

Ļubina atgādina, ka gadās situācijas, kad bērns tiešām pamata ēdienreizēs ēd maz un, ierīkojot bērna uztura dienasgrāmatu, tas kļūs skaidrāk redzams. Tam, kāpēc daži bērni negrib ēst, var būt vairāki iemesli.

- Reizēm gadās, ka ēdienreizē bērns neko neapēd, taču pēc uztura dienasgrāmatas aizpildīšanas atklājas, ka bērns daudz apēd ēdienreižu starplaikos, un tas var būt iemesls, kāpēc bērns negrib ēst galveno ēdienreižu laikā. Tāpēc, vērtējot datus no uztura dienasgrāmatas, jāpievērš uzmanība tam, vai bērns lielāko daļu pārtikas neuzņem starp ēdienreizēm uzkodu, našķu vai saldināto dzērienu veidā.

- Ir bērni, kam apetīte parasti nav izteikta, un viņus ēdiens tik daudz neinteresē. Šie bērni parasti nejūtas izsalkuši, un var gadīties, ka savu laiku vienkārši negrib tērēt ēdienreizei, jo citas aktivitātes viņus interesē vairāk. Ēdiens šiem bērniem var būt nevis patīkama laika pavadīšana, bet drīzāk apgrūtinājums.

- Neēšana var kalpot arī kā aizsargmehānisms uz kādām emocionālām sajūtām. Piemēram, ja bērna vecāki ļoti pievērš uzmanību ēšanai un pārdzīvo, ka bērns neēd, vai ja bērns ir pārlieku aprūpēts un mazulim neļauj ēst pašam, var tikt nomākta vēlme baudīt ēdienu un rasties negatīva pieredze. Arī šādas situācijas var novest līdz tam, ka apēstais ēdiena daudzums mazinās.

Kad ir pamats bažām

Ja pieaugušie ir konstatējuši, ka bērns tiešām ēd maz, pirmais, kam iesaku pievērst uzmanību, ir bērna augšanas dinamika, vērojot svara un garuma pieaugumu. Balstoties uz to, var spriest par uzturvielu pietiekamību vai trūkumu bērna ēdienkartē. Ja svara un auguma dinamika ir laba un vecumam atbilstoša, ja bērns ikdienā jūtas labi, ja nav biežu sūdzību par nogurumu, ja bērna imunitāte ir laba un viņš bieži neslimo, visticamāk, pieaugušie var daudz neuztraukties un ļaut bērnam baudīt bērnību.

"Bērniem pēc 2 gadu vecuma var noteikt arī ķermeņa masas indeksu, lai izvērtētu atbilstību noteiktajiem parametriem," norāda uztura speciāliste.

Ja šie rādītāji ir zem normas, tas ir signāls, ka bērnam nepietiek uzturvielu. Tas var norādīt arī uz kādām uzturvielu uzsūkšanās problēmām. Šādā gadījumā būtu vajadzīga ģimenes ārsta konsultācija, lai noskaidrotu iemeslu, iesaka Ļubina.

Principi, ko ievērot mazēdāju vecākiem

Ja ģimenē aug bērns, kurš maz ēd, visiem ģimenes locekļiem ir vērts izvairīties no uzkodām starp ēdienreizēm un ēst tikai galvenajās ēdienreizēs. Tāpat būtu vērts sekot līdzi tam, cik daudz bērns dzer, jo pārāk liels uzņemtā

šķidruma daudzums var mazināt apetīti un uzņemto ēdienu, līdz ar to uzturvielu daudzumu. Būtu vērts arī koriģēt ēdienreižu saturu, pielāgojot to konkrētajam bērnam - sabalansēt un piedāvāt bērnam to, kas ēdienkartē pietrūkst - olbaltumvielas, ogļhidrāti vai taukvielas. Kā piemēru Ļubina piedāvā situāciju, kad bērns izvēlas makaronus, kas ir galvenokārt ogļhidrātu avots, vēlams piedāvāt arī sieru, vistu vai kādu citu olbaltumvielas saturošu produktu. Ja vecāki paši nevar izvērtēt, kā trūkst bērna ēdienkartē, jāvēršas pēc palīdzības pie uztura speciālista vai dietologa, lai izvērtētu bērna ēšanas paradumus un izveidotu ēdienkarti.

Neļauties manipulācijām un nespiest

"Lai arī cik noraizējušies ir vecāki par sava bērna ēdienkarti, piespiest bērnu ēst noteikti nevajadzētu - tas tikai radīs lielāku pretestību un vairos negatīvas emocijas attiecībā uz ēšanu", atgādina eksperte.

Tāpat bērns var manipulēt ar ēšanu vai neēšanu, jo tā ir lieta, ko viņš pats spēj kontrolēt. Redzot, ka vecāki ir ļoti norūpējušies par to, ka viņš neēd, bērns neēšanu var vēl vairāk pastiprināt, lai dabūtu to, ko vēlas, vai vienkārši pievērstu sev uzmanību. Nākotnē tas var izraisīt ēšanas traucējumus vai izraisīt emocionālo ēšanu. Tāpat ēšanas uzspiešana traucē bērnam iepazīt savu izsalkuma sajūtu.

Ja bērns objektīvi ēd par maz, jāmeklē risinājumi, kas ir labi bērnam un vecākiem. Var iesaistīt bērnus gatavošanas procesā, kā arī padomāt par ēdiena noformējumu. Tāpat vēlams izvairīties no jautājumiem: "Vai tu ēdīsi zupu?", jo tas bērnam var radīt vēlmi teikt "Nē", lai gaidītu citu piedāvājumu. Ja bērnam piedāvā izvēlēties, ko ēst, vislabāk ļaut izvēlēties no diviem ēdieniem.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Tiesībsargs komentējis ģimenes dzemdību aizliegumu Covid-19 dēļ

Ģimenes dzemdību aizliegums Covid-19 izplatības dēļ, balstoties uz epidemioloģisko situāciju valstī vai konkrētajā slimnīcā, ir leģitīms un attaisnojams, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Veselība Sarkanais Krusts: Pieaug neuzticēšanās vakcīnām un Covid-19 vakcīnām - īpaši!

Starptautisko Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federāciju prezidents Frančesko Roka aicinājis valdības un institūcijas cīnīties ar viltus ziņām par Covid-19 vakcīnām un sākt veidot kopienās izpratni par vakcinēšanās nozīmīgumu.

Veselība 100 Stradiņa slimnīcas darbinieki ir Covid-19 inficēti vai kontaktpersonas

Saslimšana ar Covid-19 vai kontaktpersonas statuss noteikts 100 Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas darbiniekiem, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" pastāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Veselība Gripa un Covid-19: Kas abiem vīrusiem ir kopīgs un kas - atšķirīgs?

Gan gripa, gan Covid-19 izplatās līdzīgi. Šie vīrusi var skart jebkuru, esot ciešā kontaktā – tuvāk par diviem metriem – ar jau saslimušo. Vīrusi tiek izplatīti ar pilieniem, kas rodas šķaudot, runājot vai klepojot, tāpat inficēties var, pieskaroties virsmai, uz kuras ir vīruss, un pēc tam pieskaroties sejai, mutei, degunam, acīm.

Lasiet arī

Ekonomika "Adugs" nedienas turpinās - kriminālprocesa dēļ nācies atdot visus kredītus

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu un ierosināto kriminālprocesu nācies pirms termiņa atdot kredītus, aģentūrai LETA apliecināja uzņēmumā.

Veselība Kalējs: Plānveida pacienti var kļūt par neatliekamiem, ierobežojot pakalpojumus

Ierobežojot plānveida pakalpojumu sniegšanu ārstniecības iestādēs, plānveida pacienti var kļūt par neatliekamiem, pauda Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

COVID-19 Kariņš paziņo, cik daudz iedzīvotāju jāvakcinē, lai apturētu Covid-19

Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret Covid-19 vīrusu, šorīt intervijā TV3 raidījumam atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).