• Nameda,
  • Ritvaldis,
  • Visvaldis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Veselības aprūpes darbiniekiem nepieciešamas prasmes mākslīgā intelekta jomā

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
VS.LV 10:01, 07.09.2020


Nesen publicētais “EIT Health” un “McKinsey & Company” ziņojums “Pārveidojot veselības aprūpi ar MI: Ietekme uz darbaspēku un organizācijām” atklāj, ka steidzami nepieciešams piesaistīt, izglītot un apmācīt veselības aprūpes profesionāļus, kas pārvalda datu analīzi, kā arī paaugstināt pašreizējo darbinieku digitālās prasmes.



Globālā ekonomika līdz 2030. gadam varētu radīt 40 miljonus jaunu darbavietu veselības aprūpē, taču līdz tam laikam pasaulē pietrūks 9,9 miljoni ārstu, medmāsu un vecmāšu - liecina Pasaules Veselības organizācijas dati.

Atbalsts mākslīgā intelekta izmantošanai varētu palīdzēt mazināt resursu kapacitātes trūkumu gan tagad, gan nākotnē. Saskaņā ar “EIT Health” un “McKinsey & Company” ziņojumu mākslīgajam intelektam ir potenicāls veikt revolūciju veselības aprūpē. Balstoties uz automatizāciju, tas ļautu speciālistiem veltīt vairāk laika pacientu aprūpei un mazāk laika tērēt administatīviem uzdevumiem.

Saskaņā ar Eiropas Prasmju programmu šobrīd vismaz 85% darba vietu ir nepieciešamas kādas digitālās prasmes. Tajā pašā laikā 2019. gadā tikai 56% pieaugušo piemita vismaz pamata digitālās prasmes. Laikā no 2005. līdz 2016. gadam 40% jauno darbavietu bija digitāli intensīvajās nozarēs.

Kuriem veselības aprūpes speciālistiem MI prasmes ir nepieciešamas visvairāk?

Pašlaik veselības aprūpē MI visvairāk tiek pielietots diagnostikā. Tomēr tiek sagaidīts, ka turpmākajos 5-10 gados MI pielietojuma veidu augšgalā būs klīnisko lēmumu pieņemšana – liecina “EIT Health” un “McKinsey & Company” veiktais pētījums.

Piemēram, atbrīvojot 20 vai vairāk procentus no radiologu laika, ko viņi velta apstrādājot procesus un veicot administratīvus darbus, MI risinājumi var ļaut viņiem vairāk pievērsties radioloģijas attēlā redzamajam un tam, kā strādāt ar pacientiem un klīniskajām komandām, lai turpinātu personalizēt un uzlabot aprūpi.

MI var uzlabot diagnostikas ātrumu un vairākos gadījumos arī to precizitāti. 2015. gadā vizuālās atpazīšanas konkursā “ImageNet” algoritmi apsteidza cilvēku vizuālajā atpazīšanā, kļūdu līmenim uzlabojoties no 28% 2010. gadā uz 2,2% 2017. gadā. Salīdzinājumam tipisks cilvēka kļūdu līmenis ir aptuveni 5%.

Arvien vairāk un vairāk uz MI balstītu risinājumu nāk no jaunās Eiropas. Piemēram, projektu “Mākslīgajā intelektā balstīta intelektuālā īpašuma analīzes platforma jaunu zāļu atklāšanai” īsteno Latvijas konsorcijs, kuru veido Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte un Latvijas jaunuzņēmums “Semantic Intelligence”, kā arī atbalsta Rīgas Stradiņa universitātes “EIT Health” pārstāvniecība. Konsorcijs izstrādā tehnoloģiju, kas var palīdzēt farmācijas un pētījumu līgumorganizācijām paātrināt zinātniskās pētniecības procesu zāļu izstrādes agrīnos posmos, kad komerciālu lēmumu pieņemšanai ir kritiski svarīgi ātri un precīzi analizēt milzīgas datu plūsmas. Šī projekta īstenošanai Latvijas konsorcijam tika piešķirts arī “EIT Health” Reģionālās inovāciju shēmas (RIS) atbalsts inovāciju jomā.

“Mākslīgajam intelektam ir galvenā loma veselības aprūpes nākotnes veidošanā. Rīgas Stradiņa universitāte kopā ar “EIT Health” pastāvīgi strādā, lai palīdzētu un atbalstītu jaunos talantus, kas izstrādā veselības aprūpes inovācijas, tai skaitā uz MI balstītus risinājumus. Mēs patiesi ticam, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību ārstēšana un diagnostika var būt daudz rūpīgāka, efektīvāka un precīzāka. Tas ir arī jautājums par veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju,” teica Baiba Pētersone, “EIT Health” programmas vadītāja Rīgas Stradiņa universitātē.


Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Ģimenes ārstu asociācijas atšķirīgi vērtē VM priekšlikumus

Abas ģimenes ārstu asociācijas atšķirīgi vērtē Veselības ministrijas (VM) priekšlikumus primārās veselības aprūpes stiprināšanai, kas iekļauti saskaņošanai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

Veselība Farmaceite: Latvijas cilvēkiem pavasarī jāveido vitamīnu komplekss (+VIDEO)

Tāpat nepieciešamības gadījumā talkā var nākt papildu uztura bagātinātāju uzņemšana.

Veselība Lielbritānijas parlamentā sākušās debates par pakāpenisku smēķēšanas aizliegumu

Lielbritānijas parlaments otrdien sācis debates par premjerministra Riši Sunaka virzīto likumprojektu, kura mērķis ir pakāpeniski izskaust smēķēšanu.

Veselība VM izstrādās jaunu onkoloģijas plānu

Veselības ministrija (VM) iecerējusi izstrādāt jaunu onkoloģijas plānu, sākotnēji izvērtējot esošo situāciju un izaicinājumus, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pavēstīja Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

Lasiet arī

Pasaule Ukrainas droni devuši triecienus divām naftas produktu bāzēm Krievijā

Ukrainas droni trešdien devuši triecienus divām naftas produktu bāzēm Krievijas Smoļenskas apgabalā, ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" pavēstīja informēts avots.

Sabiedrība Tiesu ekspertīžu iestāžu reformu piedāvā atlikt vai vispār apturēt

Tieslietu ministrija (TM) piedāvā tiesu ekspertīžu iestāžu reformu atlikt līdz 2027.gada beigām vai apturēt to vispār, jo atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par risinājumiem, attiecīgi 2024.gadā neizdosies iekļauties termiņos un īstenot iepriekš plānotos uzdevumus, liecina TM sagatavotā prezentācija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

Sabiedrība Rinkēvičs: konkurss uz LIAA direktora amatu noslēdzās mazliet jocīgi

Konkurss uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu noslēdzās "mazliet jocīgi", šādu vērtējumu trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ekonomika Latvijas Banka pērn strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem.