• Lana,
  • Sergejs,
  • Svetlana
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Profesors Gruntmanis: Vinķele un Ērglis ir iemesls, kāpēc mums jābrauc prom

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
LETA 19:08, 22.08.2020 4

Teksasas universitātes "Southwestern" Medicīnas centra profesors Uģis Gruntmanis nolēmis pamest Latviju, norādot, ka aizbraukšanas iemesls ir veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesora un ārsta Andreja Ērgļa darbības, liecina Gruntmaņa ieraksts sociālajā vietnē "Facebook".


Avots: LETA

"Vinķele un Ērglis ir iemesls, kāpēc mums jābrauc prom. Tie ir cilvēki, kas vārdos ir par reformām, bet darbos pret tām," pauž Gruntmanis.

Viņš tostarp piebilst, ka "bijām pārcēlušies, un cerējām nekad vairs nebraukt prom, taču Vinķele kopā ar Ērgli izdarīja visu, lai tas nenotiktu".

Gruntmaņa ieskatā, Veselības ministrijas rīkotajos konkursos apstiprināja tādus, par kuriem ir aizdomas par korupciju un ministrijas ierēdņus par atalgojumu 8000 eiro mēnesī, kamēr pašam Gruntmanis tā arī neizdevās tikt izraudzītam. "Līdz beidzot, kad viss Endokrinoloģijas centra kolektīvs uzrakstīja atbalsta vēstuli, konkursu vienkārši slēdza," atklāj Gruntmanis.

"Ministrei ir vienalga, ka viens ārsts valsts slimnīcā un universitatē nopelna 280 000 eiro gadā, kamēr liela daļa jaunāko ārstu iztiek ar 1000 eiro mēnesī," izteicās Gruntmanis. Tāpat viņš norādījis, ka ministre mērķtiecīgi neiesaista Diasporas ārstu organizāciju nevienā jautājumā, pat tajos, kas skar diasporu.

"Uzskatu, ka tā nedrīkst strādāt - viņas darbību dēļ tik daudz mediķi neatgriezīsies akadēmiskā medicinā un nepretendēs uz amatiem," pauda Gruntmanis. Tāpat, Gruntmaņa ieskatā, Diasporas likums tiek ieviests pārāk lēnu.

Jau iepriekš Gruntmanis un Viņķele vairākkārtīgi pauduši savstarpējās domstarpības sociālajā vietnē "Twitter".

Viņķele savā oficiālajā blogā "vinkele.lv" pauda, ka, esot ministres amatā, ar Gruntmani kopš viņa ierašanās Latvijā 2019.gada vasarā ir tikusies divas reizes un vēl divas reizes - runājusi nozares pasākumos. Tāpat 2019.gada jūlijā uzaicināja Gruntmani uz sarunu Veselības ministrijā, lai uzklausītu viņa plānus pēc atgriešanās Latvijā.

Viņa norādīja, ka Gruntmanis ministri informēja par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nodokļu politikas ieteikumiem Latvijai, parunāja par slimnīcu tīklu un farmācijas un citiem nozares jautājumiem. Tobrīd Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) bija vakanta viena valdes locekļa vieta, jo amatu bija atstājis uz laiku ieceltais pienākumu izpildītājs.

Viņķele sacīja, ka pēc sarunas ar Veselības ministrijas valsts sekretāri, kura ir valsts kapitāldaļu turētāja šajā valsts kapitālsabiedrībā, nolēma vakanci piedāvāt Gruntmanim, atbilstoši likumam, paredzot, ka kapitāldaļu turētājs uz laiku līdz vienam gadam var iecelt valdes locekļa pienākumu izpildītāju.

"RAKUS ir lielākā Latvijas slimnīca ar sarežģītu daudzprofilu struktūru, vairāk kā 100 miljonu eiro gada budžetu, studentu apmācību un zinātnisko darbu. Valdes loceklis veselības aprūpes jautājumos tobrīd bija akūti nepieciešams. Gruntmanim šķita ļoti piemērots kandidāts tik lielai un Latvijas veselības aprūpes sistēmā nozīmīgai slimnīcai, ņemot vērā viņa paša stāstīto par pieredzi ASV universitāšu slimnīcā," sacīja veselības ministre.

Pēc ministres teiktā, Gruntmanis lūdza laiku pārdomām, ka arī ieteikumu parunāt ar kādu no universitāšu slimnīcu valdes vadītājiem, lai gūtu priekšstatu par valdes darbu. Viņķele ieteica sarunu ar RAKUS valdes priekšsēdētāju Imantu Paeglīti un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Valtu Ābolu.

Ar Gruntmani otro reizi klātienē satika pēc dažām nedēļām. Kā stāstīja Viņķele, viņš ministri informēja, ka nav ieinteresēts pieņemt piedāvājumu strādāt RAKUS valdē un minēja vairākus iemeslus kā "neesmu saskatījis dzirksteli RAKUS valdes priekšsēdētāja acīs", "neesmu guvis pārliecību, ka citi valdes locekļi vēlas pārmaiņas, kas varētu būt pārāk grūti", "nevēlos strādāt pilna laika darbu, jo man ir padomā turpināt projektus ASV" un "labāk vēlos būt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcas (PSKUS) padomē".

Viņķele stāstīja, ka bija lūgusi Gruntmani novērtēt to, ka darbs RAKUS valdē dotu iespēju papildināt papildināt pašam savu CV ar lielas slimnīcas vadības pieredzi, kuras viņam vēl nebija, kā arī iespēja apliecināt un uzsākt vērienīgās reformas, par kurām viņš bija stāstījis. Tāpat viņam norādīja, ka Stradiņa slimnīcas padomes kandidāti atlasi veiks profesionāla personāla atlases kompānija ("Amrop") un ministre nekādā veidā nevarēs un arī nedrīkstēs ietekmēt atlases un konkursa norisi un rezultātus par labu viņam vai kādam citam kandidātam.

Gruntmanis ministrei esot atbildējis, ka to apzinoties un esot gatavs piedalīties konkursā. Viņu interesējot specifiski tikai Stradiņa slimnīca.

Kā stāstīja Viņķele, konkurss uz Stradiņa slimnīcas padomi tika izsludināts, spēcīgu kandidātu interese bija liela, tos vērtēja konkursa komisija un atlases rezultātus veselības ministre uzzināja pēc tam, kad tā tika veikta. Visu triju slimnīcu padomēs konkursa komisija raudzījās tieši starptautiskas pieredzes slimnīcu vadībā. Tādēļ arī konkurss bija starptautisks, un padome atlasīja speciālistus no Baltijas valstīm, kā arī Somijas ar liela uzņēmuma vadības pieredzi kā vienu no galvenajiem kvalifikācijas kritērijiem.

Viņa sacīja, ka tika izsludināts arī konkurss uz Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu, jo tajā ilgstoši bija strādājusi pienākumu izpildītāja. "Arī šajā konkursā saskaņā ar likumu ministrei ir aizliegts ietekmēt vai noteikt atlases un vērtējuma procesu. Arī šajā konkursā viena no būtiskākajām pretendenta kvalifikācijas prasībām bija liela uzņēmuma vadības pieredze. Konkurence uz šo darbu kandidātu skaita ziņā bija mazāka nekā uz padomi, un kandidātu rezultāti bija samērā tuvi," skaidroja politiķe.

"Gruntmanis, komentējot konkursu ir uzsvēris, ka ierēdņi likuši viņam apliecināt prasmi sarunāties angliski un tas bijis nejēdzīgi un pazemojoši. Konkursa komisijas locekļi, savukārt, atceras, ka viņi Gruntmanim īpaši uzsvēruši, ka likumā ir noteikta prasība konkursa komisijai pārliecināties par pretendenta svešvalodas zināšanām un pat atvainojušies, ka viņiem ir jāpārliecinās par Gruntmaņa izcilajām angļu valodas zināšanām," atklāja ministre.

Viņķele pauda, ka Gruntmanis abos konkursos - gan uz Stradiņa slimnīcas valdi, gan padomi, tika atlasīts uz pēdējo kārtu, līdz ar to viņa kandidatūra tika augsti novērtēta un netika "atstumta". Informācija, tieši kādos aspektos Gruntmanis atpalika no konkursa uzvarētājiem, ir pieejama komisijai un pretendentam, ja vien viņš to vēlētos noskaidrot. Pēc ministres stāstītā, Gruntmanis iespēju uzzināt savu vērtējumu izmantoja, un līdz ar to ir labi informēts par komisijas novērtējumu konkrētām nolikumā prasītajām pieredzēm un prasmēm.

Viņa sacīja, ka Gruntmanim šķiet, ka Stradiņa slimnīcas Endokrinoloģijas centra vadītāja amata vietu jaunais valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš ir likvidējis, lai tikai neieceltu tajā Gruntmani. Taču Endokrinoloģijas centra vadītāja štata vietu likvidēja 2020.gada 9.februārī, pirms Muciņa stāšanās amatā.

"Savā darbā Veselības ministrijā es esmu virzījusi valdībā būtiskus jautājumus, kuri atvieglo prasības diasporā esošajiem mediķiem, kuri vēlas pārcelties uz Latviju, varētu te turpināt savu profesionālo darbu. Novērtēju Gruntmaņa iniciatīvas un darbu, šo jautājumu aktualizēšanā un risinājumu meklēšanā. Es esmu par pasaules pieredzi Latvijā, taču vienlaikus par sava darba principu uzskatu stingri ievērot likumu, kurš aizliedz ministram politiski ietekmēt konkursu gaitu un rezultātus. Neuzskatu par iespējamu atgriezties pie prakses, ka amatiem, kuros kandidāti jāizrauga konkursā, tos izvēlas pēc "pareizo" cilvēku principa," sacīja ministre.

Lasīt visus komentārus (4)

Lasiet arī

  • sindo 28.08.2020 04:07
    Man gan šķiet, ka tas Gruntmanis te nedabūja kāroto amatu. I visa mīla, matj tvoju, komentētāji!
    Сообщить редактору Ответить
  • Skolnieciņš LV 26.08.2020 12:23
    Katram savs kažoks ir tuvāks. Ēdušais neēdušo nesapratīs. Ērgļa kungs ir elitāras ģimenes dēls, pārējiem ar to ir jāsamierinās. Viņķeles kundze ir karjeriste, kurai nospļauties par tautu. Tāda, lūk, ir dzīve. Ar cieņu, Skolnieciņš #Simtlatnieki #Simtslatnieki #nabadzība
    Сообщить редактору Ответить
  • Skolnieciņš 26.08.2020 12:18
    Spriežot pēc viņa izteikumiem, Uģis Gruntmanis ir ļoti cilvēcīgs akadēmiķis. Ja viņš būtu RSU rektors, tad pašu nabadzīgāko studentu atbirums būtu krietni mazāks. Es ļoti cienu cilvēcību… Ar cieņu, Skolnieciņš ©Skolnieciņš ®Skolnieciņš Skolnieciņš™
    Сообщить редактору Ответить
    • Latvija ir Lat'viešu Valsts vienmēr un tā tas būs 27.09.2020 16:52
      Jūs, tāpat kā es, vecais un smirdīgais piderasts, neko nesaprotat par šo lietu.Viss, ko jūs varat darīt, ir laizīt manu dupsi!
      Сообщить редактору
    • Вступить в дискуссию
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Latvijā dramatiski aug jaunatklāto cukura diabēta gadījumu skaits

Aizvadītajā gadā cukura diabēts Latvijā atklāts 6882 iedzīvotājiem, kas būtiski vairāk nekā 2018.gadā, kad šo slimību atklāja 4000 cilvēku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Veselība Dumpīgums un brīvības meklējumi: kā ģimenē pārdzīvot tīņu vecumu?

Iestājoties pubertātei un tīņu vecumam, ierasti atsaucīgie un smaidīgie bērni piedzīvo nozīmīgas fizioloģiskas un psihoemocionālas pārmaiņas. Tā rezultātā nereti notiek attālināšanās no vecākiem, pieaug konfliktu riski, tīņiem veidojas saasināta pasaules uztvere, kā arī parādās vēlme pēc brīvības un pozitīva vienaudžu vērtējuma. Sīkāk par tīņu vecuma raksturojumu un to, kā šo vecumu veiksmīgi pārdzīvot, stāsta Benu Aptiekas piesaistītā eksperte, sistēmiskā ģimenes psihoterapeite un pedagoģijas doktore Maija Biseniece.

Veselība Aptieku skaits jāsamazina par trešdaļu! VM izstrādājusi jaunus ierobežojumus

Latvijā saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem 2019.gadā bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas nodrošināšanai būtu jābūt 480 aptiekām jeb par 37% mazāk, salīdzinot ar šobrīd esošo aptieku skaitu, informē Veselības ministrijā (VM). Tā pārskatījusi aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus un jaunos ierobežojumus virza izskatīšanai valdībā, vēsta lsm.lv.

Veselība Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka peldēt neprot

Pērn Latvijas ūdeņi paņēma 96 cilvēku dzīvības. Diemžēl šogad no ūdenstilpēm izcelti jau 80 bojāgājušie, un gads vēl tikai pusē. Izdzisušās cilvēku dzīvības turpina akcentēt problēmu, kura pretstatā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo statistikai valsts līmenī ik gadu tiek klusu nolikta malā: Latvijas iedzīvotāju peldētprasme un izpratne par drošību pie ūdens ir kritiski nepietiekama.

Lasiet arī

Sabiedrība Raidījums: KNAB pārbaudījis aizdomas par kukuļiem Reizniecei-Ozolai un Žīguram, bet pierādījumi nav gūti
Rīga, 27.sept., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir vērtējis tā dēvētajās "Taureņu" pirts sarunās izskanējušo, ka saistībā ar "Latvenergo" valdes konkursu "Danai vajag uzsviest drosmei" un pratinā...
Sabiedrība Administrators nepārskaita valstij "Trasta komercbankā" konfiscētus 7,6 miljonus eiro
Rīga, 27.sept., LETA. "Trasta komercbankas" (TKB) maksātnespējas administrators Armands Rasa ir atteicies ieskaitīt valsts budžetā bankā esošos 7,6 miljonus eiro, kas atzīti par noziedzīgi iegūtiem, vēsta Latvijas Televī...
Sabiedrība Latvijā sesto dienu pēc kārtas pārspēti siltuma rekordi

Svētdien Latvijā sesto dienu pēc kārtas pārspēti siltuma rekordi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.