Speciālisti brīdina: Ērču šogad neticami daudz un ļoti infekciozas!

Ērču pētnieks Voldemārs Spuņģis to, ka ērces šogad ir lielā daudzumā un īpaši niknas, skaidroja ar silto ziemu, kuras laikā tās nav aizgājušas bojā. Ērces spēj dzīvot divus trīs gadus. Savukārt veselu gadu tās spēj nodzīvot piespiedu diētā, ja tā arī nav izdevies atrast maltīti.

Ērču mātīte dzīves laikā spēj izdēt teju tūkstoti pēcnācēju - to upuri ir mazie grauzēji, piemēram, peles.

„Kāpuri asinis sūc vienreiz, tad otrreiz to dara nimfas, un trešajā reizē asinis sūc jau pieaugušas ērces,” norādīja pētnieks.

Vienlaikus viņš atzina, ka asins sūkšana izteiktāka ir mātītēm, jo tēviņi galvenokārt meklē mātīti, nevis barību.

„Ērces visu laiku gaida. Nadziņus tur gatavībā un, kad tas lielais, siltais, kustīgais iet garām, tad ķeras klāt,” ērču darbību raksturoja Spuņģis. Pagaidām zinātnieki nav pierādījuši, vai inficēta ērce uzvedas citādi nekā kukainis, kurš nepārnēsā cilvēkiem un arī suņiem bīstamus vīrusus.

Pētnieks gan atzina, ka neviens nepārbauda savvaļas dzīvniekus un to, vai viņi ir encefalīta vai borēlijas nēsātāji. „Mēs analizējam ērci, kas ir piesūkusies, bet baktērijas tās dabū no savvaļas dzīvniekiem,” atklāja pētnieks.

Latvijas Infektoloģijas centrā ziņas par ērcēm saņemtas jau janvāra sākumā. Savukārt februārī mediķu palīdzību ērces noņemšanā lūdzis pirmais upuris.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra „Latvijas Infektoloģijas centrs” virsārste Velga Ķūse informēja, ka šogad Infektoloģijas centrā jau ir pārbaudītas vairāk nekā 200 ērces. „Sliktā ziņa ir tā, ka 11 no šīm ērcēm bijušas inficētas ar ērču encefalīta vīrusu,” sacīja virsārste.

Viņa vērsa uzmanību, ka šobrīd ērču inficētība ir 5,04 %, kas ir ļoti augsts rādītājs. Virsārste atzina, ka pēdējo reizi šāds inficētības procents bijis 2015. gadā. „Pērn bija pārbaudītas nedaudz vairāk kā 5 tūkstoši ērces, un no tām inficētas bija tikai 44,” minēja Ķūse, norādot, ka pērn ar ērču encefalītu inficētas bija 0,82 procenti pārbaudīto ērču.

Infektologi uzsver, ka cilvēku no ērču pārnēsātajām vīrusa infekcijām (un arī - ne pret visām) spēj pasargāt tikai vakcīna. Bet - kā palīdzēt četrkājainajiem draugiem?

Suņu saimniece Linda Priedīte atzina, ka pirmo reizi redz tik daudz ērču. „Kad suņi ieskrien zālē un iznāk, burtiski var nolasīt ērces,” novērojumos dalījās suņu saimniece.

Arī suņa saimniece Marina Narovlanskaja atzīst, ka šogad ir ļoti daudz ērču. „Pēc pastaigas mēs no suņa kažoka izvelkam vismaz 40 ērces,” stāstīja saimniece. Viņa vērsa uzmanību, ka sunim ir pretērču siksniņa, tiek pilināti arī pilieni, taču nekas nepalīdz.

Priedīte atklāja, ka vienam no suņiem devusi tableti, kas uz trijiem mēnešiem pasargā no kaitēkļiem, otram arī tiek pilināti pilieni. „Man tas ļoti nepatīk, bet katrā ziņā tas ļaunums ir mazāks nekā tad, ja slimā ērce iekodīs,” sprieda divu suņu saimniece.

Abas suņu saimnieces pauda, ka šobrīd ir nobijušās par savu mīluļu veselību. Veterinārārsti brīdina - ērču pārnēsātais asins parazīts babēzija suņa dzīvībai ir ļoti bīstama.

Klīnikas „Kalnbērzs” veterinārārste Irina Katajeva uzsvēra, ka klimata izmaiņu dēļ vairs netiek runāts par sezonu, tādēļ profilaktiskie pasākumi jāievēro visu gadu. Vetārste piebilda, ka pērn pēdējais gadījums, kad nācās sunim izņem ērci, bijis novembrī, taču pirmais šogad - februārī. Nedēļas laikā klīnikā ar šādu problēmu vēršas piecu līdz desmit suņu saimnieki.

Veterinārārste informēja, ka lieltirgotavu piedāvājumā ir suņiem paredzēta vakcīna, taču tai nav pierādīta efektivitāte. „Tāpēc mēs piedāvājam līdzekļus profilaksei, jo profilakse ir labāka nekā ārstēšana,” skaidroja Katajeva.

Vetārste norādīja – ne vienmēr īpašnieki var pamanīt, ka sunim piesūkusies ērce, it īpaši, ja tas ir garspalvains. Katajeva arī vērsa uzmanību uz iespējamām atšķirībām saslimšanas inkubācijas periodam:

„Saslimšana var sākties pēc trim dienām, pēc piecām dienām, pat pēc nedēļas var būt pirmās pazīmes. Uz saslimšanu var norādīt paaugstināta temperatūra, tāpat dažiem dzīvniekiem var pamanīt bālas gļotas vai izmaiņas urīna krāsā. Tā var kļūt tumšāka, kafijas krāsā,” precizēja veterinārāste.

Pirms izvēlēties līdzekli, kas mīluli pasargātu no ērču uzbrukuma, ir jākonsultējas ar veterinārārstu. Kas derēs vienam mājdzīvniekam, nepalīdzēs otram. Dzīvnieka svars, šķirnes īpatnības, kā arī veselības stāvoklis ir izšķirošs. Tāpat profilaktisko aizsarglīdzekļu lietošana nenozīmē, ka suns pēc pastaigas nav jāpārbauda.

Svarīgi arī atcerēties, ka dzīvniekam piesūkušās ērces spēj inficēt cilvēku, tādēļ nepieciešams ievērot drošības pasākumus. Viens no tiem ir gumijas cimdu lietošana, ja ērce piesūkusies, kā arī roku mazgāšana. Gadījumos, ja ērce ir piesūkusies, iespējams meklēt arī mediķu palīdzību.