Miega problēmas, dzeršana... Noskaidrots, ar ko Latvijā saskaras krīzes laikā

No tiem 6% ar miega traucējumiem ir saskārušies bieži, bet 16% - dažkārt. Savukārt 76% atzinuši, ka miega kvalitātes izmaiņas novērojuši nav.

Psihoterapeits Andris Veselovskis norādīja, ka stress parasti ievērojami pasliktina miega kvalitāti un novājina cilvēka fiziskās un emocionālās spējas. Pēc viņa teiktā, daļa cilvēku mēģina "miegā paslēpties", guļot pārmērīgi daudz.

Kā skaidroja psihoterapeits, miega traucējumi rodas no tā, ka cilvēks savā prātā mēģina atrisināt radušās problēmas. Prāts nespēj apstāties, ir pārāk uzbudināts un nereti apstrādā visus negatīvos scenārijus, respektīvi, cilvēka prāts šādos brīžos pārcenšas, radot jaunas problēmas. Veselovskis uzsvēra, ka ir jāatrod pozitīvi veidi, kā atslābināties, īpaši svarīgi tas ir krīzes apstākļos, kad informatīvajā telpā ir daudz negatīvu ziņu un ierobežojumu. Ja informācijas ir pārāk daudz, ieteicams dozēt tās apjomu. Speciālists atgādināja, ka liela daļa cilvēka prātā uzbūvēto problēmu parasti atrisinās pašas no sevis.

Vienlaikus pētījumā noskaidrots, ka 11% respondentu Covid-19 pandēmijas ārkārtējās situācijas laikā alkoholu lieto vairāk nekā parasti - 4% izteikti vairāk, 7% mazliet vairāk nekā parasti. Turklāt 46% norādījuši, ka alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nav, 9% šajā laikā alkoholu lieto mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmējuši, ka alkoholu nelieto vispār.

Kā liecina pētījuma dati, 6% aptaujāto atzīmējuši, ka ārkārtējās situācijas laikā biežāk lieto tabakas izstrādājumus - 2% izteikti vairāk, 4% mazliet vairāk nekā parasti. Vienlaikus 21% norādījis, ka smēķēšanas intensitātē nekādu izmaiņu nav, 68% tabakas izstrādājumus nelieto vispār, bet 4% atzinuši, ka ārkārtas situācijas laikā smēķē mazāk nekā parasti.

Kā skaidroja Veselovskis jebkuras krīzes laikā cilvēki vienlaicīgi piedzīvo vairākas nepatīkamas sajūtas - satraukumu, spriedzi, bailes un dusmas. Lai nepatīkamās sajūtas mazinātu, tiek meklētas vielas, kuras sniedz tūlītēju atvieglojumu. Viena no tām ir alkohols, bet jāņem vērā, ka tas patīkamas sajūtas rada tikai īslaicīgi, ilgtermiņā draudot ar nopietniem atkarību un veselības riskiem.

Veselovskis atzīmēja, ka, palielinoties kārdinājumam pēc emocionāla atvieglojuma, cilvēks sāk dzert aizvien vairāk. Turklāt tas tiek uzskatīts par vienkāršu problēmu risinājumu. "Ar laiku cilvēks vairs nespēj atslābināties bez apreibinošām vielām un kļūst no tām atkarīgs. Visbiežāk viņš pats neapzinās, ka ir nonācis apreibinošo vielu varā. Ilgtermiņā cilvēks sabrūk - alkohols izraisa depresiju, personības degradāciju, aknu cirozi un citas problēmas," viņš sacīja.

Viņš piebilda, ka atkarību raisošās vielas palīdz cilvēkam sevi iznīcināt - pašnāvība, apreibinoties ar kādu vielu, nav tik sāpīga. Speciālists uzsvēra, ka cilvēkiem, kuri netiek galā ar izmaiņām, būtu nepieciešama profesionāla palīdzība - konsultācijas par to, kā pārvarēt krīzi, kā arī sociāla un psiholoģiska palīdzība.

Vienlaikus psihoterapeits atgādināja, ka jāmeklē citas stresa mazināšanas metodes, piemēram, dziedāšana, dejošana, fiziskās aktivitātes, kā arī jāapgūst pilnīgi jaunas prasmes. Tāpat eksperts norādīja, ka cilvēka veselībai vislabākais risinājums ir mērenība, piemēram, viena vīna glāzē kaitējumu, visticamāk, nenodarīs, tomēr tā var būt kaitīga cilvēkiem ar atkarības problēmām, jo viņiem ir grūtības apstāties. Šai cilvēku grupai būtu jāatrod citas relaksācijas metodes - meditāciju, pastaigas, nomierinošu mūziku vai citas.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius" laika posmā no 26. līdz 29.martam, aptaujājot 1709 respondentus.