Sivēns: “Kā raksta MĪLESTĪBA?” Pūks: “To neraksta, to jūt!”

Iedomājieties, pasaule ir pilna ar cilvēkiem, kuri meklē to vienu, īsto mīlestību, to, kas piepildīs, sasildīs. Tomēr tas ir tik maldinoši, ja pats svarīgākais cilvēks, kurš ir visīstākā mīlestībā, esam katrs sev pats. Mīlestība atrod ceļu tur, kur ir mīlestība. Ja sirds ir tukša, naida, žēlabu un negāciju pārņemta, mīlestībai ir jāpārvar milzum šķēršļu, lai rastu ceļu. Ja sirds ir pilna mīlestības, tad arī mīlestības plūsma būs viegla abos virzienos. Jo mīlestība sākas cilvēkā un beidzas cilvēkā. Nav tāda avota, kur smelties nebeidzamu mīlestību. Tas drīzāk ir trausls asns, kurš zaļo mūsu sirdīs un uzplaukst krāšņā ziedā, ja saņem rūpīgu un gadīgu kopšanu.
Par patiesu mīlestību
- Mīlēt sevi ir labākais kā piesaistīt mīlestību! Mīlēt sevi par to, kas esi un par to, kas neesi. Būt labam pret sevi, tad arī pasaule būs laba. Ja trūkst mīlestība pret sevi, tad ir sarežģīti to iegūt no ārpuses. Mūsos ir kāda klusa, droša vieta, kurā mēs rodam patvērumu, rodam drošību, mīlestību. Turiet tīru šo svēto vietu un mīlestības avots būs vienmēr dzidrs!
- Mēs esam pilnība! Nav jāmeklē “otra ābola pusīte”, “kopā mēs kļūstam par vienu veselu”. Nē! Mēs jau esam pilnība. Unikāli tādi kādi esam, jā, ar trūkumiem, bet tie mums liek pilnveidoties, ar niķiem un stiķiem, kas liek mums pieņemt pasauli ar niķiem un stiķiem, ar pārdzīvojumiem, kuri ļauj labāk izprast citu pārdzīvojumus un tik pat daudz prieka, labestības, dāsnuma, kuru varam dalīt ar pasauli. Otrs cilvēks nedarīs mūs pilnīgus, bet otrs cilvēks dalīs savu pilnību ar mūsu. Patiesa mīlestība nav tāpēc, lai otrs cilvēks mums palīdzētu kļūt par vienu veselu, patiesa mīlestība ir par to, ka mēs katrs savā pilnībā varam dalīties, augt un kļūt arvien labākas personas.

Dzīve ir spogulis. Mēs ieraugām tieši to, kas ir mūsos. Ja būs mīlestība mūsos, tad arī apkārt tā kļūs redzama!
/Valijs Amos

- Mīlestība nav cīņa! Nereti esam dzirdējuši, ka “ja mīli, tad jācīnās par savu mīlestību”. Bet mīlestība un cīņa nevar pastāvēt kopā. Nav jācīnās. Jo ja ir jācīnās, vai tā ir mīlestība? Varbūt tā ir ilūzija, iedoma, apmāns, cerība, par to ārējo avotu.
- Mīlestībai nav prasību! Patiesa mīlestība ir viegla. Tā plūdums ir viegls abos virzienos. Tur kur valda patiesa mīlestība, nav nepieciešama kontrole, uzlabojumi, kritika, vainošana, vai citas indējošas darbības. Mīlestība ir mīlestība – tā ir un viss!

Patiesā mīlestībā mēs nemeklējam perfektu otru cilvēku, bet redzam otra cilvēka nepilnības perfektas.
/Džeisons Džordans

- Mīlestība nav darījums! Īstai mīlestībai nav nosacījumu. Tas nav darījums – “nav rozes, nav intīmu attiecību”, “ja tu tā, tad es šitā”. Mīlestību nevar nopirkt ar dārgām dāvanām, ceļojumiem. Mīlestībai nav cena un nav tāda valūta, kurā to varētu nopirkt!
“Meklēt, atrast, būt kopā” - ja šķiet, ka atrast īstu mīlestību ir sarežģīti, tad ar laiku izrādās, ka “būt kopā” ir daudz sarežģītāk. Cilvēki šķiras! Kāpēc tā notiek? Kur paliek mīlestība?
Šķirties ir tik sāpīgi. Cilvēki to pārdzīvo, ir izmisuši, slīgst ilgstošā vientulībā vai tieši pretēji iekrīt jaunās, mutuļojošās attiecībās, kas atkal strauji beidzas. Lai būtu lielā, skaistā mūža mīlestība, ir jāsaprot, ka iemīlēšanās beidzas, sākas rutīna, ikdiena, pienākumi un prasības. Dzīve ir dzīve – ar kāpumiem un kritumiem, laimes brīžiem un pārdzīvojumiem, pienākumiem un atvaļinājumiem, cerībām un vilšanos, tomēr dzīve ir skaista! Un neskatoties uz to visu, mēs varam mīlēt otru cilvēku.
5 mīlestības posmi
Iemīlēšanās. Cilvēkam, kurš ir iemīlējies datums nav svarīgs, katra diena ir svētki, kad blakus ir mīļotais cilvēks. Cilvēku, kurš ir iemīlējies piepilda jūtas – maigums, labsirdība, saviļņojums. Cilvēki burtiski lido. Otra cilvēka skatiens vai pieskāriens liek uzdzirksteļot. Ja vien mīļotais ir blakus, tad pat lietaina diena šķiet silta un saulaina, un tā vien gribas pagriezt vaigu pretī atsvaidzinošajām lietus lāsēm. Pasaule atmirdz visās varavīksnes krāsās! Citkārt kaitinoša vārnu ķērkšana izklausīsies kā skaistākā mūzika. Šajā stāvoklī, viss šķiet pilnīgs! Pasaule šķiet skaista, droša un gribas darīt labu. Iemīlējies cilvēks otru redz skaistu, perfektu. Mīļotā trūkumi kļūst par tikumiem.
Taču pakāpeniski šīs vibrācijas zūd un atgriešanās realitātē ir sāpīga!
Kļūšana par pāri. Cilvēki izjūt spēcīgu saikni viens pret otru. Neskatoties uz to, ka emocijas vairs nav tik reibinošas kā iemīlēšanās posmā, būt kopā ir ērti, mierīgi un patīkami. Ir pārliecība vienam par otru. Divi cilvēki aug un attīstās kopā, saprot un ievēro, kas otram ir vajadzīgs, respektē to. Šis ir posms, kad divi cilvēki nolemj dzīvot kopā, izskan bildinājumi, pāris apzinās, ka ir gatavi bērniņam. Attiecību pamatā ir kopīgas vērtības un savstarpēja cieņa.
Vilšanās un atsvešināšanās. Šajā posmā ir vislielākais risks atsvešināties un izšķirties. Vilšanās stadija nedaudz līdzinās paģirām. Ballīte ir beigusies, ir skumji un sāpīgi. Lielais mīlestības ugunskurs ir apdzisis un skats par kopīgu nākotni ir miglā tīts. Kaut kāda neizskaidrojama iemesla dēļ, viss notiek nepareizi. Šķiet, kur gan ir pazudis cilvēks, kuru tik ļoti mīlēju?!
Iemīlēšanās posmā partnera joki šķiet izcili smieklīgi, sarkasms – asa prāta pazīme, stāstītais – aizraujošs un interesants. Viss, kas saistīts ar partneri šķiet ideāls. Kad sākas vilšanās posms, aina kļūst pretēja: joki šķiet primitīvi, sarkasms pārvēršas augstprātībā, partnera stāsti - nieki un izdomājums. Viss burtiski kaitina.
Rodas jautājums: vai esmu pieņēmis pareizo lēmumu saistot savu dzīvi ar šo cilvēku? Šis ir grūts brīdis, bet tas ir jāizdzīvo, jāpieņem un ja tas izdosies, kļūs tikai labāk!

Mīlestība ir pacietīga, laipna; mīlestība nav skaudīga, tā nerīkojas nekautrīgi, nav uzpūtīga, Tā nav godkārīga, nedzenas pēc sava, tā nedusmojas, tā nedomā ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā panes visu, tā tic visu, visu cerē, visu pacieš. Mīlestība nekad nemitējas, ja arī pravietojumi izbeigtos vai valoda apklustu, vai zināšanas izgaistu.
?Jaunā Derība

Darbs ar mīlestību. Ir jāsaprot, ka partneri var mīlēt arī tad, ja nav rozā brilles. Visu iespējams saglābt, ja paskatās uz šo situāciju citādāk. Rūpes par attiecībām un mīlestību tiks atalgotas! Jūs saņemsiet brīnišķīgu balvu – spēcīgu, fundamentālu, uzticības pilnu mīlestību.
Jāatzīst, ka cilvēks blakus nav un nekad nebūs ideāls, taču viņš ir unikāls savā būtībā un tas ir tik skaisti. Nu ir pienācis laiks iemīlēties partera trūkumos. Tas ir grūtāk, bet šīs jūtas ļoti atšķiras no tā pārdzīvojuma, kas pārņēma pirmajā iemīlēšanās posmā.
Attiecības ir rūpīgs un pacietīgs darbs. Tam nav atvaļinājumu vai brīvdienu. Tas ir sirds darbs. Darbs cēla mērķa vārdā – par īstu mīlestību!
Mīlestība izmainīs pasauli! Šajā posmā parādās jauns savstarpējās cieņas un pieņemšanas līmenis. Vairs nav jāslēpjas no otra, nav jāizliekas. Cilvēki mīl viens otra stiprās un vājās puses. Mīlestībai nav nekādu nosacījumu.
Dzīve ir sarežģīta un lai arī cik rožainos mākoņos mēs lidinātos, pienāks diena, kad vajadzēs nostāties stabili ar abām kājām uz zemes. Ar puniem un sasitumiem, grīļojoties, bet ir jāatrod līdzsvars, jāiztur. Taču piedzīvojot īstu un patiesu mīlestību, šādā situācijā blakus ir uzticams partneris, kurš pados roku, palīdzēs izturēt un kopā pārvarēt radušās grūtības.
Šāda mīlestība visu maina. Tā ļauj aizmirst senus aizvainojumus, nostiprina pārliecību par sevi un savu vērtību. Savu un otra cilvēka nozīmi šajā pasaulē. Divi mīloši cilvēki gadu gaitā iemācās pieņemt savas atšķirības un nostiprināt patiesu mīlestību.
Kā atšķirt patikšanu no īstas mīlestības? Uz šo jautājumu ir skaista Budas atbilde. “Ja tev patīk zieds, Tu to noplūc, bet, ja to mīli, tu ikdienu to apkop un gādā par to”. Izprotot šo, ir tik viegli saprast dzīvi!