Sekss ar “dāvanu”

Biedējošā statistika
Seksuāli transmisīvās slimības (STS), seksuāli transmisīvās infekcijas (STI) – abi šie termini nozīmē infekcijas slimības, kuras visbiežāk tiek pārnestas seksuāla kontakta ceļā. Saskaņā ar statistiku katrs desmitais cilvēks uz Zemes ir slims, ieskaitot bērnus un vecāka gadagājuma cilvēkus. Hlamīdijas vien katru gadu skar 100 miljonus cilvēku, bet desmitiem vīrusu, sēnīšu, parazītu un baktēriju infekciju ir saistītas ar STS. Vīrusi un baktērijas, kas izraisa STS, spēj iekļūt placentas barjerā un tiek pārnestas auglim mātes dzemdē. Infekcijas sekas var rasties daudz vēlāk – sirds, aknu, nieru darbības traucējumu formā, kā arī garīgās un fiziskās attīstības novirzes.
Latvijā reģistrē četras
Pasaulē zināmas vairāk nekā 30 dažādas seksuāli transmisīvās infekcijas. Latvijā obligātai reģistrācijai pakļautas tikai četras: sifiliss, gonokoku, hlamīdiju un anoģenitālā herpes vīrusa (HSV) infekcija.
Precīzu seksuāli transmisīvās infekcijas diagnozi var noteikt tikai ārsts, jo daudzām saslimšanām sūdzības ir līdzīgas. Pie ārsta jāgriežas visos gadījumos, kad parādās neparasti izdalījumi, nieze, apsārtums, izsitumi, sāpes vai dedzināšana. Pat tad, ja sūdzības pašas izzūd, tas nenozīmē, ka ir notikusi izārstēšanās – tik un tā ir jāgriežas pie ārsta.
Sievietes var doties pie ginekologa vai dermatovenerologa, vīrieši – pie urologa vai dermatovenerologa. Dermatovenerologs ir ārsts, kura specialitāte ir ādas un seksuāli transmisīvās infekcijas. Ja šim ārstam ir līgums ar valsti, tad saistībā ar seksuāli transmisīvo infekciju noteikšanu un ārstēšanu nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Konsultācija maksās 4,27 EUR. Ginekologa konsultācijai arī nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Vizītes cena iestādēs, kuras ir līgumattiecībās ar valsti, būs pacienta iemaksa 4,27 EUR apmērā.
Diskomforts un nepatīkama smaka
Seksuāli transmisīvajām slimībām ir tipiskas kopīgas izpausmes. Bieža un sāpīga urinācija, apsārtums, neveselīgi izdalījumi no dzimumorgāniem (putojoši, gļotaini, zaļgani, balti) ar nepatīkamu smaku. Bieži vien tos pavada nieze cirkšņu zonā, kā arī var paaugstināties ķermeņa temperatūra. Vīriešiem bieži rodas sāpes sēkliniekos, krustu un muguras lejasdaļā. Atlikušie simptomi ir atkarīgi no slimības. Ja parādās vispārēji simptomi, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Briesmas! Hroniska forma
STS briesmas rada tad, ja cilvēks jūt dažādus nepatīkamus simptomus, bet nedodas pie ārsta. Kāpēc? STS var pāriet hroniskā formā. Bieži šādos gadījumos tā nav nolaidība, pacients neizjūt diskomfortu, jo nezina, ka ir inficēts, līdz attīstās komplikācijas: prostatīts, dzemdes un piedēkļu (olvadu, olnīcu) iekaisums, neauglība. Seksuāli transmisīvās slimības var pastiprināt aterosklerozes izpausmes, sirds un asinsvadu sistēmas slimības, virsnieru disfunkciju utt., kā arī vispārīgu ķermeņa imūnsistēmas novājinājumu.
Svarīgi zināt!
STS diagnostika tiek veikta, pamatojoties uz pacienta pārbaudi un biomateriāla analīzi. Atkarībā no identificētā patogēna tiek noteikts zāļu režīms. Seksuāli transmisīvo slimību pašārstēšana nav pieļaujama, jo pirmo antibiotiku deva, kas nonāk pie novājināta ķermeņa, var tikai nodarīt ļaunumu, un vīrusu slimības ar antibiotikām pārsvarā gadījumu netiek ārstētas. Tikai biomateriāla laboratorijas pētījumos var noteikt STS izraisītāja būtību.
Kādas pārbaudes jāveic?
Dzimumorgānu infekciju noteikšanai var izmantot bioloģiskos šķidrumus un izdalījumus. Daži testi ir domāti tikai vīriešiem, daži sievietēm, daži – universāli.
Asins analīze. HIV/AIDS, sifilisa, vīrusu hepatīta un uroģenitālās hlamīdijas hroniskās formas nosaka universālo diagnozi vīriešiem un sievietēm. Saslimšanas noteikšanai asinis tiek ņemtas no vēnas.
Urīna analīze. Informatīva informācija par gonorejas, hlamīdijas, trichomoniāzes, kandidozes patogēniem. Tas attiecas gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm. Tas ir balstīts uz faktu, ka urīns, caur urīnizvadkanālu, nes sev līdzi balto asins šūnu un patogēnu daļu, pēc to klātbūtnes un daudzuma iekaisuma procesa pakāpi ir iespējams noteikt ar urīnanalīzi.
Epitēlija šūnu nokasīšanas analīze. Piemērojams abu dzimumu pacientiem. Tas atklāj trihomonādu, hlamīdiju, ureaplazmas, gardnerella, mikoplazmas, Candida, gonokoku (gonoreja), gaišās treponēmas un daudzu citu infekciju klātbūtni. Nokasīt var no dzemdes kakla, maksts sienas, urīnizvadkanāla.
Uztriepes analīze. Vietējā uztriepe un biomateriālu paraugu ņemšanas metode ir līdzīga nokasīšanai, atšķirība ir tā, ka šī ir paviršāka izdalījumu analīze. Uztriepē var noteikt trihomonādus, gonokoku, Candida infekciju.
Spermas analīze. Tā, protams, pati par sevi nav STS analīze. Tomēr spermas kvalitatīves rādītāji var norādīt uz iepriekšējām seksuāli transmisīvajām slimībām, kā arī palielinātu leikocītu skaitu un nepatīkamu smaku – infekcijas klātbūtni.
Prostatas dziedzera (prostatas) sekrēcijas analīze. Palīdz noteikt trihomoniāzes un gonokoku patogēnu klātbūtni. Šīs analīzes parasti tiek veiktas, lai identificētu vīriešu reproduktīvās funkcijas problēmas, un vienlaikus var noteikt vai nav STS.
Sagatavošanās analīžu nodošanai
Lai samazinātu nepatiesu pozitīvu vai nepatiesu negatīvu rezultātu iespējamību, ir jāievēro daži noteikumi.
Lai veiktu asins analīzi, dienu pirms biomateriāla savākšanas ir jāizslēdz smēķēšana un alkohola lietošana, jāsamazina fiziskās aktivitātes un, konsultējoties ar ārstu, jāpārtrauc dažu medikamentu lietošana.
Urīna ņemšana (vidējā porcija) tiek veikta no rīta pēc higiēnas procedūrām. Sterilā traukā ir nepieciešams savākt 10–15 ml un divu stundu laikā nogādāt laboratorijā.
Sieviešu uztriepes ieteicams veikt menstruālā cikla pirmajā pusē, ne agrāk kā piektajā dienā. Derīga pārbaude cikla otrajā pusē, ne vēlāk kā piecas dienas pirms paredzamā menstruācijas sākuma. Ja ir smagi iekaisuma simptomi, materiāls tiek ņemts nekavējoties. Pārbaudes priekšvakarā un dienā pacientam nav ieteicams veikt maksts skalošanu, vīriešiem - urīnizvadkanāla atdalīšanu. Trīs dienu laikā pirms uztriepes ņemšanas vai nokasīšanas vietējie antiseptiķi un / vai citas antibakteriālas un pretsēnīšu zāles ir jāatceļ. Trīs stundas pirms biomateriāla uzņemšanas jums vajadzētu atturēties no urinēšanas.
2–5 dienas pirms spermas vai prostatas sekrēcijas iesniegšanas analīzei, bet ne vairāk kā 1-2 nedēļas, vīrietim vajadzētu atturēties no dzimumakta. Savācot spermu mājās, konteiners ar biomateriālu stundas laikā jānogādā laboratorijā, tas jātur kabatā, tuvu pie miesas, lai neatdzistu. Tas, kā likums, ir neērti, tāpēc spermas savākšana parasti notiek īpaši šim nolūkam paredzētā medicīnas centra telpā. Prostatas analīzi nevar veikt pats, to dara ārsts.
Vairākas analīzes
Visbiežāk precīzai diagnozei tiek kombinētas vairākas analīzes, jo katrai no tām ir savas priekšrocības un trūkumi. Turklāt vienam pacientam vienlaikus var būt vairākas STS, tā ir diezgan izplatīta situācija.
Ja tiek atklātas seksuāli transmisīvās slimības, būs nepieciešami kontroles testi pēc ārstēšanas kursa, lai noteiktu terapijas efektivitāti. Ideālā gadījumā STS profilakses laboratoriskās pārbaudes ir ieteicamas reizi gadā, īpaši cilvēkiem, kuri regulāri maina seksuālo partneri.
HIV/AIDS
HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss. Vīruss vairojas, iznīcinot tās asins šūnas, kas atbild par imunitāti, un pastiprina imūnsistēmas novājināšanos. AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms rodas HIV infekcijas attīstības rezultātā. Pateicoties HIV/AIDS ārstēšanai paredzēto medikamentu efektivitātei un drošībai, HIV vairs nav nāvējoša diagnoze, ja netiek savlaicīgi uzsākta ārstēšana (antiretrovirālā terapija) un ņemti vērā ārsta norādījumi. Taču galīga izārstēšana no šīs slimības nav iespējama.
Prezervatīvs ir vienīgais kontracepcijas līdzeklis, kas pasargā no inficēšanās ar HIV un citām seksuāli transmisīvajām infekcijām. HIV inficētai mātei savlaicīgi uzsākot profilaktisku pretvīrusa terapiju un zīdīšanu aizstājot ar mākslīgiem piena maisījumiem, risks inficēt bērnu būtiski samazinās.
Gonoreja
Gonoreja ir hroniska dzimumceļu un urīnceļu gļotādu iekaisuma slimība, ko izraisa baktērijas. Inficēšanās notiek dzimumkontakta ceļā. Inficējoties orālā vai anālā seksa laikā, iekaisums attīstīsies rīklē vai taisnajā zarnā. Ja pēc tualetes lietošanas nemazgā rokas, gonoreja var tikt ienesta acu gļotādā, kur attīstās akūts iekaisums. Ar gonoreju slimojoša māte dzemdību laikā var inficēt bērnu. Ar gonoreju var inficēties, lietojot kopīgus higiēnas priekšmetus - mitrus dvieļus, sūkļus. Šādā ceļā infekciju var pārnest arī uz mazu meiteņu dzimumceļiem. Slimība ir izārstējama. Neārstēta gonoreja gan vīriešiem, gan sievietēm var izraisīt neauglību un locītavu iekaisumu. Sievietēm iespējams akūts vēderplēves iekaisums un sastrutojums mazajā iegurnī.
Sifiliss
Inficēšanās ar sifilisu galvenokārt notiek dzimumkontakta laikā. Inficēties iespējams arī no asinīm. Ar sifilisu slima sieviete var dzemdēt bērnu ar iedzimtu sifilisu. Ar sifilisu var inficēties arī ciešā sadzīves kontaktā - skūpstoties, smēķējot vienu cigareti. Biežāk sadzīves ceļā inficē mazus bērnus, kad slimais piederīgais, kuram mutē ir sifilisa izsitumi, aplaiza karotīti vai knupīti, kuru dod bērnam. Pirmās sifilisa pazīmes parasti parādās 3-6 nedēļas pēc inficēšanās. Infekcija ir izārstējama, bet vēlākās stadijās ārstēšana ir ilgstoša. Ja ārstēšanu nesāk laicīgi, notiek neatgriezeniskas izmaiņas visos orgānos un nervu sistēmā, kam seko invaliditāte vai pat nāve. Komunisma pamatlicējs Ļeņins mira tieši no šīs slimības.
Hlamidioze
Hlamidioze ir baktēriju izraisīta dzimumorgānu slimība, ar ko inficējas dzimumkontakta ceļā. Pirmās sūdzības var parādīties 1-3 nedēļu laikā pēc inficēšanās, tomēr vairumā gadījumu slimība norit bez sūdzībām. Ja inficēšanās notikusi orālā seksa rezultātā, parādās sāpes kaklā un izdalījumi aizdegunē. Anālai hlamīdiju infekcijai raksturīgs sāpīgums taisnās zarnas apvidū un gļotaini, strutaini izdalījumi no anālās atveres. Infekcijai iekļūstot acu gļotādā, attīstās konjunktivīts. Infekcija ir grūti izārstējama. Tā ir izārstējama, ja pareizi un savlaicīgi noteikta diagnoze un ārstējas visi seksa partneri.
Trihomonoze
Trihomonoze ir vienšūnas parazīta izraisīta hroniska dzimumorgānu un urīnceļu slimība, ar ko inficējas dzimumkontaktu laikā. Ar trihomonām var inficēties arī lietojot kopīgus higiēnas priekšmetus - mitrus sūkļus, dvieļus u.c. Infekcija ir izārstējama. Tā bieži noris vienlaicīgi ar citām seksuāli transmisīvajām slimībām. Ārstēšana nepieciešama abiem partneriem pat tad, ja vienam izmeklēšanas atradne ir negatīva un nav sūdzību. Sievietēm neizārstēta trihomonoze var kļūt par iemeslu olvadu iekaisumiem.
Kandidoze
Kandidoze ir plaši izplatīta vagīnas iekaisuma forma, ko izraisa sēnīte. To iegūst dzimumceļā vai arī tā ir disbakteroze - lielā daudzumā savairojas rauga sēnītes, kuras jebkuram cilvēkam atrodas uz ādas un gļotādas. Rauga sēnītes pastiprināti vairojas novājinātā organismā, diabēta gadījumā, grūtniecības laikā vai var būt sekas plaša spektra antibiotiku lietošanai. Slimība ir ārstējama, bet mēdz atkārtoties. Lai ārstēšana būtu sekmīga, vienlaicīgi jāārstē arī dzimumpartneris.
Smailās kondilomas
Smailās kondilomas jeb dzimumorgānu kārpiņas izraisa cilvēka papillomas vīruss. Ar to parasti inficējas dzimumkontaktu ceļā. Dzemdību laikā no inficētas grūtnieces var inficēties jaundzimušais. Kārpiņas izskatās kā bārkstaini izaugumi vai arī kā pacelts grumbuļains veidojums. Tās lokalizējas uz dzimumorgāniem un ap anālo atveri. Šajā apvidū ir nepatīkama nieze un dedzinoša sajūta. Kārpiņas parādās 1-6 mēnešu laikā pēc inficēšanās.
Kandilomas ir samērā vienkārši ārstējamas, tomēr kārpiņas var atjaunoties. Diemžēl atbrīvošanās no kārpiņām nenozīmē, ka iznīcināts arī tās izraisošais cilvēka papillomas vīruss, tomēr tas samazina iespēju inficēt dzimumpartneri. Cilvēka papillomas vīruss var izraisīt ārējo dzimumorgānu ādas un dzemdes kakla vēzi.