RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Humpalas. Jā vai nē?!

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
BB.LV 08:06, 04.02.2020

Domājams, ikviens zina, kas ir «second hand» jeb humpalu veikali. Vieni par tiem rauc degunu, citiem tā ir ikdiena, meklējot dažādas pērles. Vai lietotas drēbes un citas mantas nenodod iepriekšējā lietotāja enerģiju? Kā varam tās attīrīt un noņemt smaku? Kā Zeme slīkst mantu kalnos? Kā vecām mantām iedot otro dzīvi? Lasi!


Publicitātes foto

Kas ir otro roku apģērbs?
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad sabruka PSRS un Latvija atkal sāka veidoties par neatkarīgu, patstāvīgu valsti, cilvēkiem neklājās viegli. Naudas bija maz, iespējas nopelnīt niecīgas, īpaši laukos, liela daļa cilvēku dzīvoja trūcīgi, no rokas mutē. Tirgus vēl tikai veidojās, pamazām radās dažādi veikali, taču pirktspēja nebija nemaz tik liela. Kā atbalsts no turīgākām Eiropas valstīm, no viņu baznīcu organizācijām pie mums tika ievests lietots apģērbs, sadzīves tehnika, bērnu mantas un citas lietas, kas var noderēt. Pašos pirmsākumos tā bija bezmaksas humānā palīdzība, no tā arī tautas nosaukums, savienojot šos divus vārdus, – humpalas. Taču apsviedīgie Latvijas iedzīvotāji drīz vien saprata, ka ar humpalām var taisīt biznesu, un uz Latviju sāka straumēm plūst lietoto apģērbu un citu sadzīves lietu kravas.
Maldīgi domāt, ka otro roku apģērbs ir tikai tas, ko mēs varam iegādāties specializētajos veikalos. «DGS», «Humana», «Kilomax», “Moda Max” ir vieni no populārākajiem, taču humpalu veikalu ir daudz, ļoti daudz, turklāt katrā pilsētā ir savi. Šeit apģērbus pieved lielās partijās, reizi mēnesī vai nedēļā tiek mainīta «kolekcija», preces var iegādāties gan par cenu gabalā, gan uz svara – cenu par kilogramiem.
Taču nu arvien populārāka kļūst apģērbu un lietu pārdošana internetā, piemēram, vietnē Facebook dažādās speciāli izveidotās grupās. Tur pārdod gan bērnu, gan pieaugušo apģērbu, apavus, mantas, kā arī dzīvnieku piederumus un sadzīves tehniku – it visu, kas kādam kļuvis nevajadzīgs. Tā izveidojusies arīdzan zināmā «Andele Mandele», kad vairākas reizes gadā vienuviet satiekas tie, kam ir kas pārdodams no pašam nevajadzīgā, ar tiem, kas labprāt kādas pērles iegādātos. Piedāvājums liels, pieprasījums – vēl lielāks.
Starp citu, arī lietu nodošana radinieku un draugu starpā ir «second hand». No vienām rokām nodod otrām, pat trešām.
Miljonu bizness
Kad pēc Otrā pasaules kara Anglijā sākās «second hand» ēra, neviens pat iedomāties nevarēja, kā labdarībai domātā apģērbu vākšana attīstīsies pēc dažiem gadu desmitiem. Nemainīgs palicis tikai tas, ka humpalu ceļš sākas rietumos, turpinās austrumos un beidzas kaut kur Āfrikā. Vecajās Eiropas valstīs cilvēki lietotu apģērbu atdod, bet postpadomju valstīs tirgo.
Latvija ir valkāta apģērba tranzītvalsts – aktīva tirdzniecība notiek ar vairāk nekā 50 valstīm. Dinamika ir nemainīga – katru gadu tuvu 10 000 tonnām vecu drēbju nonāk mūsu valstī. Apmēram puse tiek eksportēta, otra puse paliek vietējā tirgū. Visvairāk lietota apģērba tiek ievests no Apvienotās Karalistes. Eksporta sadaļā līdere ir Baltkrievija. Lietotais apģērbs tiek importēts arī no Nīderlandes, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas. Eksporta virziens: Krievija, Pakistāna, Polija, Ekvatoriālā Gvineja, Togo, Kamerūna. 2017. gadā Latvijā tika ievesti vairāk nekā 11 000 tonnu lietota apģērba par gandrīz 19 miljoniem eiro. Katru mēnesi valstī ienāk ap miljons kilogramu lietotu drēbju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
Lietotais apģērbs jau sen nav «kaut kādas humpalas», bet bizness, kas pieņemas spēkā un iegūst daudzveidīgas formas. Kamēr vides aktīvisti sit trauksmes zvanu, ka planēta grimst apģērbā, kas bioloģiski nesadalās un indē vidi.
Pētījumi nav iepriecinoši – tikai 1% materiālu, ko pasaulē izmanto apģērba ražošanā, tiek pēc lietošanas pārstrādāts jaunos apģērbos. 73% tekstila industrijas radīto materiālu nonāk atkritumos vai tiek sadedzināti. Lietoto drēbju dzīve nav pārāk gara – lielu daļu vietējā tirgū realizēt nevar, jo skaidrs, ka Latvijā neviens noplukušas, ieplīsušas un izstaipītas lupatas mugurā nevilks, bet iespējas pārstrādāt audumu ir ierobežotas. Otrreiz izmantot var tikai vilnu, kokvilnu, tekstilšķiedru. Sintētiskie audumi nav pārstrādājami – tos aprok zemē, tāpat kā saplēstos ādas apavus.
Daļa no zaļā dzīvesveida
Otro roku apģērba iegādāšanos un lietošanu ļoti reklamē zaļā dzīvesveida entuziasti. Un ne velti. Zemeslode slīkst dažādu veidu pārprodukcijā. Līdzās plastmasai tekstilizstrādājumi, to skaitā tā sauktās ātrās modes apģērbs, aizņem milzīgu daļu visu pasaules atkritumu. Apģērbu ražošana notiek neizmērojamos apjomos, liela daļa patiesībā pat ne reizi netiek izmantota, jo tos vienkārši nenopērk tirgus pārsātinājuma dēļ. Piemēram, veikalā uz pakaramā karājas 30 vienādas dažādu izmēru blūzes. Jūs domājat, ka visas tiek nopirktas? Nē! Taču šo blūzīšu ražošanā iztērēti milzu resursi un līdzekļi! Bet vai tāpēc, ka iepriekšējā sezonā daļa apģērba netika pārdota, ražotāji saražos mazāk nākamajā gadā? Tā nenotiek, jo – mums vajag arvien jaunu, interesantu, modernu. Un vecais krājas, krājas, krājas, jo diemžēl lielāko daļu tekstilizstrādājumu tik lielos apjomos pārstrādāt nav iespējams – ja to darītu, tas būtu dārgi gan no finanšu, gan dabas resursu viedokļa. Tāpēc dabas saudzētāji arvien skaļāk aicina: «Nepērc jaunu, ņem lietoto! Nemet labu, bet tev nevajadzīgu laukā, dod citiem! Pārveido!» Un lietoto mantu otrā dzīve tiešām kļūst arvien populārāka, taču diemžēl nespēj piebremzēt jaunu lietu ražošanu.
Vai humpalas ir sliktas?
Atbilde nav viennozīmīga, jo tas atkarīgs no vairākiem faktoriem. Ja kāds tirgo lietotu apģērbu, tas nebūt nenozīmē, ka tas drīkst būt jebkādas kvalitātes – netīrs, caurs, pārlieku novalkāts utt. Ir godprātīgi tirgotāji un starpnieki, kas rūpīgi iepērk šos apģērbus, tikpat rūpīgi to sašķiro, atlasot, ko tirgot un ko sūtīt tālāk uz citām valstīm. Visām lietoto apģērbu precēm veic īpašu sanitāro apstrādi ar speciālu ķīmisko vielu, pēc tam apstrādā ar augstas temperatūras tvaiku. Tādā veidā tiek izslēgta jebkādu slimību pārnēsāšanas iespējamība, pat Sibīrijas mēra, tropu drudža, HIV utt. Lielākoties mēs nezinām, vai pirms apstrādāšanas ar ķīmiju un tvaiku apģērbs ir vai nav mazgāts, tāpēc pirms vilkšanas tas obligāti jāizdara, turklāt – ņemot vērā norādījumus uz birkas. Tieši šā iemesla dēļ neiesaka pirkt lietotu apakšveļu, cepures, drēbes zīdainim un maziem bērniem, kas ir ļoti jutīgi. Tīri teorētiski nopērkamajam apģērbam nevajadzētu radīt nekādus draudus veselībai, taču realitāte ir tāda, ka mēs nezinām ne to, kur apģērbi iegūti, ne to, kur un kā glabāti, ne to, vai ir mazgāti, rūpīgi ķīmiski apstrādāti utt. Nereti humpalu veikalos apģērbs ir tāds, ka šķiet, es atvainojos, – izvilkts no atkritumiem turpat aiz stūra. Katram pašam ir jāizturas pret to atbildīgi, tā ir katra paša izvēle iegādāties lietotas preces.
Ko darām ar nolietotu apģērbu?
Kas tad Latvijā notiek ar novalkāto apģērbu un tekstilizstrādājumiem? Izrādās, visbiežāk nolietotie apģērbi rod pielietojumu ģimenes saimniecībā, pārtopot par drānām tīrīšanai jeb mājsaimniecības terminā – lupatām (60%). Turklāt šo praktisko metodi krietni biežāk izmanto vīrieši (69%) nekā sievietes (52%).
Kopumā Latvijas sabiedrība ir ļoti atvērta idejai par lietotā apģērba nodošanu otrreizējai pārstrādei – 89% aptaujāto to labprāt darītu. Tāpat divām trešdaļām iedzīvotāju nav iebildumu iegādāties arī lietotu apģērbu un tekstīlijas. Tomēr nevajadzīgo apģērbu otrreizējai pārstrādei iedzīvotāji nodod kūtri.
Izplatītāka ir prakse pašam nederīgo apģērbu ir ziedot labdarībai (51%), atdot lietošanai tuviniekiem vai draugiem (43%) vai vienkārši izmest atkritumu konteinerā (35%). Tikai neliela daļa jeb 7% aptaujāto nevajadzīgos auduma izstrādājumus nogādā dzīvnieku patversmēs, bet 15% aptaujāto risina problēmu radoši un piešķir nolietotam apģērbam otru dzīvi, izmantojot to kā izejmateriālu jaunu lietu radīšanai.
Jaunas lietas no nolietota vai citādi nederīga apģērba biežāk rada seniori vecumā pēc 60 gadiem (24%). Ar labdarību vairāk nodarbojas četrdesmitgadnieku paaudze (58% ziedo nevajadzīgo apģērbu), bet jaunieši vecumā līdz 30 gadiem nevajadzīgo apģērbu nereti pārdod (21% pretstatā 10% vidējam rādītājam).
Savā saimniecībā nolietoto apģērbu visaktīvāk izmanto lauku iedzīvotāji (77%), bet ziedošanas pieredze visvairāk raksturīga rīdziniekiem (62%). Savukārt citu lielo pilsētnieku iemītnieki biežāk dalās ar draugiem (49%) un biežāk nekā citi atdod novalkāto apģērbu dzīvnieku patversmēm (15%).
Lietotā apģērba otrā, pat trešā dzīve
Lietotu apģērbu un tekstilizstrādājumus kopumā var ne tikai nodot lietošanā citiem vai izmantot saimniecībā. Tos var arī izmantot, lai radītu ko jaunu – apģērbu, mājas lietas utt. Tā ir tā sauktā pārstrādātā jeb ilgtspējīgā, jeb atbildīgā mode. Šis virziens modes pasaulē kļūst arvien populārāks. Arvien vairāk dizaineru izvēlas savas kolekcijas radīt, izmantojot lietotu apģērbu un apģērbu furnitūru. Jo – būt atbildīgam ir stilīgi. Atbildīgam par sevi, savu ģimeni, valsti, Zemi. Ar pārstrādāto jeb atbildīgo modi arvien vairāk dabu saudzējošam dzīvesveidam pievērš jauniešus, tieši viņi nereti kļūst par vēstnešiem un rāda priekšzīmi, ka – lietots nav slikts!
Arī Latvijā ir dizaineri, kas savu modes kolekciju radīšanā izmanto lietotu apģērbu un tekstilizstrādājumus. Nosaukšu dažus no tiem, taču vēl ir arīdzan tie, kas izmanto lietotu apģērbu, lai ražotu mājas tekstilu, piemēram, skaistus lupatu deķus, gultas pārklājus, paklājus un tamlīdzīgi. Arī tā ir ilgtspējīga mode, ilgtspējīga lietu izmantošana.
Zīmols «Ulmann». Modes dizaina zīmols «Ulmann» ir Ulmaņu ģimenes darbošanās. «Ulmann» var izdalīt trīs svarīgas apģērbu radīšanas jomas: «upcycling» (otrreizējā izmantošana), «recycling» (pārstrāde) un «sustainable design» (ilgtspējīgs dizains). «Recycling» ir pārstrāde, kad tiek izmainīts lietas agregātstāvoklis un radīts pilnīgi jauns produkts. Piemēram, no tekstila atkritumiem tiek izveidots jauns pavediens, no kā var radīt jaunus audumus, matraču pildāmo materiālu, saveltu tekstilu u. tml. No otrreiz radītajām šķiedrām un pavedieniem tiek radīti jauni audumi ar ilgtspējīgu dizainu. «Upcycling» ir drēbju otrreizējā izmantošana, ķīmiski nemainot priekšmetu sastāvu, bet gan formu, izmantojot audumu pārpalikumus, tekstila atgriezumus un jau gatavus apģērbus. «Ulmann» pārsvarā izmanto bikses un vintāžas tekstila atgriezumus. Pašreiz galvenie «Ulmann» produkti ir harēmbikses, kleitas no biksēm un vīriešu krekli no kokvilnas/lina auduma, aizkariem, gultasveļas, gald¬autiem u. tml. Tāpat vilnas jakas no biksēm, audumu pārpalikumiem, aizkariem un svārkiem.
Apģērbu zīmols «Zīle». Latviešu zīmola «Zīle» īpašniecei Aivai Zīlei vienmēr ir paticis pašai būt noteicējai pār savu dzīvi. Apģērbs ir tikai līdzeklis, tāpēc ikdienā viņa to pāršuj, nevis pērk jaunu. Pirms kāda laika dizaineres rokās nonāca kaudzīte ar veciem džinsiem, un tā tapa pirmie džinsa mēteļi. Ja no kolekcijas kāds apģērba gabals kādu laiku nevar atrast savu valkātāju, dizainere to pāršuj. Pie viņas nekas ilgi neaizstāvas, viss ir kustībā, turklāt – izmantojot esošos resursus, nevis radot jaunus.
Dizainere Marija Stukāne. Dizainere ņem par pamatu lietotus apģērbus un maina tos līdz nepazīšanai, izmantojot tādas dekorēšanas tehnikas kā apgleznošana un mezglošana jeb makramē. Marijas filozofija balstās aicinājumā mazināt izmestā apģērba daudzumu. Tieši tāpēc dizainere, izmantojot materiālus, kas jau kādreiz lietoti, aicina cīnīties ar vides piesārņojumu, mazinot audumu atkritumus.
Dizainere Velga Krukovska no Rēzeknes ar zīmolu «VelgaCode». Apģērbu ražošanā Velga Krukovska izmanto 3R principu, kas, tulkojot no angļu valodas, nozīmē «izmanto otrreiz, samazini atkritumus, pārstrādā» («reuse, reduce, recycle»), tāpēc viņas zīmols piedāvā apģērbu, kurš darināts no otrreizēji izmantojamiem materiāliem, audumu atgriezumiem, kas rodas apģērba masveida ražošanas rezultātā un audumu tirdzniecības procesā.
Pērc gudri!
Lai arī lietotu apģērbu veikalu ir ļoti daudz, patiesībā tajos nav nemaz tik viegli orientēties un atrast kaut ko patiešām labu un noderīgu. Tāpēc pārliecinies, vai apģērba cena atbilst kvalitātei. Jau reiz lietoti apģērbi no populāriem vai ekskluzīviem zīmoliem var būt kārdinošs pirkums, jo tie iegādājami par krietni zemāku cenu. Taču ne vienmēr tikai zīmols ir kvalitātes rādītājs.
Noskaidro, kā apģērbu pareizi kopt
Ja iepērkoties nākas saskarties ar nepazīstamu audumu, nekautrējies pajautāt par tā kopšanu pārdevējam vai interneta meklētājam. Mazgājot tikko nopirkto kašmira džemperi nesaudzīgā veļasmašīnas režīmā, rezultāts var nebūt iepriecinošs…
Pārbaudi, vai apģērbam nav defektu
Lietoti apģērbi līdz veikalu plauktiem mēro garu ceļu un ierodas atšķirīgā stāvoklī. Dažkārt var gadīties uziet pilnīgi jaunas mantas ar oriģinālajām cenu zīmēm, dažkārt – skaistas lietas ar neizmazgājamiem traipiem. Vienmēr kārtīgi aplūko apģērba gabalu no abām pusēm! Izvairies pirkt nosmērētas drēbes – nav zināms, vai traipus ir iespējams iztīrīt.
Lietotā apģērba enerģija
Ir vairāki veidi, kā lietoto preču veikalos var nonākt mantas: nepārdotās drēbes vai apavi no ārzemju veikaliem, mirušo cilvēku mantas vai dzīvo cilvēku mantas, kuri tās nodevuši labdarībai. Visas šīs mantas tiek pārvadātas un uzglabātas kopā, tāpēc nošķirt labu enerģētiku no negatīvas ir neiespējami. Salīdzinot lietotus apavus un lietotu apģērbu, apavi satur vairāk svešas enerģijas nekā drēbes. Papildus tam apavos var sakrāties negatīvā enerģija, jo diendienā cilvēks tajos staigā. Tāpēc lietotus apavus enerģētiski ir nevēlamāk valkāt nekā, piemēram, apģērbu, jo kopā ar apaviem var uzņemt sveša cilvēka problēmas. Drēbes savukārt ir iespēja izmazgāt, un tas noteikti būtu jādara uzreiz pēc pirkšanas, turklāt tās nevajadzētu mazgāt kopā ar citām savām drēbēm. Mazgāšana noņems daļu iepriekšējā saimnieka enerģētikas, bet pilnībā drēbes attīrīt tomēr nevar.
Sālsūdens un citi triki
Jebkurš apģērbs, ko esat iegādājies, vienalga, jauns vai lietots, ir jāattīra no svešu cilvēku enerģijām. Vienkāršākais veids ir to izskalot maigā sālsūdenī. Nav jābaidās, ka sāls varētu sabojāt drēbes, jo pietiek piebērt mazu šķipsniņu. Pēc tam apģērbu izkar saulītē vai vējā žāvēties. Kad sauss, droši var vilkt – negatīvā enerģija ir prom!
* Sāls vietā ūdenim var pievienot nedaudz svētītā ūdens.
* Skalojamā ūdens bļodā var iemest sudrabu (vislabāk – kādu galda piederumu). Kad apģērbs tajā diennakti pastāvējis, dara kā pēc skalošanas ar sālsūdeni.
* Cits variants – apģērbu drusciņ pavārīt. Pietiek sagaidīt, līdz ūdens sāk vārīties. Uguns neitralizē slikto enerģiju.
* Piesardzīgāk jāizturas, ja iegādātās jakas vai bikšu kabatā atrod naudu vai gredzenu. Ar vērtslietām, izmantojot maģiju, nākamajam īpašniekam iespējams atdot slimību, neveiksmes, bezlaulību vai ko citu. Atrastās lietas nav ieteicams paturēt. Ja grib pārbaudīt, vai tur tiešām ir kas slikts vai arī cilvēks vienkārši aizmirsis kabatā, var aiznest pie dziednieka.
Kā atbrīvoties no humpalu smakas?
1. Atnesot mājās, drēbes sašķiro pēc krāsas.
2. Sagatavo šķīdumu – 5 litriem silta ūdens pievieno 20 mililitrus 10% ožamā spirta. Vienas krāsas apģērbus uz 1–4 stundām iemērc šajā šķīdumā. Drošības labad strādā gumijas cimdos,
3. Pēc mērcēšanas lietas izliek žāvēties svaigā gaisā uz 2–3 stundām.
4. Kad drēbes izžuvušas, mazgā tās veļasmašīnā, obligāti ievērojot maksimāli pieļaujamo ūdens temperatūru un mazgāšanas režīmu.
5. Pēdējās skalošanas laikā pievieno skalotāju jeb veļas mīkstinātāju ar patīkamu, noturīgu smaržu.
6. Ja iespējams, pēc mazgāšanas drēbes žāvē svaigā gaisā. Tās var atstāt vēl kārtīgi izvēdināties pat diennakti.
Ņem vērā!
Pēc šādas apstrādes no smakas vairs nebūs ne vēsts. Tomēr, ja apģērba audums ir nevis no dabīgām šķiedrām, bet sintētikas, ožamā spirta šķīdumā nāksies to mērcēt ilgāk (taču ne vairāk kā 6 stundas).
Arī tu vari nodot citiem sev nevajadzīgu apģērbu un citas lietas! To iespējams izdarīt vairākos veidos:
*atdot baznīcā,
* sazinoties ar savas dzīvesvietas sociālo dienestu, vari palīdzēt kādam savā reģionā,
* labdarības organizācijas ziedot.lv majaslapā sadaļā «Mantu ziedošana» var redzēt punktus, kur iespējams nogādāt atdodamās mantas,
*internetā, piemēram, Facebook vietnē, atrodamas dažādas labdarības grupas, kas apzina tos, kam nepieciešama palīdzība, un tos, kas gatavi palīdzēt; nereti pat atbrauc lietām pakaļ, ja problēmas ar transportu.
Tekstilizstrādājumu šķirošanas konteineri
Lai laikus sāktu īstenot ES direktīvas prasības atkritumu samazināšanai un dabas saudzēšanai, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Eco Baltia vide» un Latvijas Zaļais punkts septembra sākumā uzsāka unikālu tekstila šķirošanas pilotprojektu, kura mērķis ir praksē izvērtēt iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos.
Projekta ietvaros Rīgā un vairākās Pierīgas pašvaldībās izvietoti 20 speciāli konteineri apģērbu, apavu un citu tekstila izstrādājumu šķirošanai. Konteineru atrašanās vietas var noskaidrot Latvijas Zaļā punkta mājaslapā atkritumu šķirošanas vietu kartē.
Tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros iedzīvotāji tiek aicināti ievietot nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus. Konteineros nedrīkst izmest tekstila izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos, bijuši saskarē ar ķīmiskajām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapji. Tāpat iedzīvotāji aicināti neizmest neizmazgātu apģērbu un citus atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Latvijas iedzīvotājus mudina nelietot ēteriskās eļļas iekšķīgi

Ēteriskās eļļas ir ķīmisko vielu maisījumi, kas koncentrētā veidā nav paredzēti iekšķīgai lietošanai un var apdraudēt cilvēka veselību, reaģējot uz sociālajos medijos izplatīto informāciju, norāda Veselības ministrija (VM).

Veselība Jautājam ārstam. Gaismas trūkums tumšajā gadalaikā

Rudens ir tas gadalaiks, kad man pietrūkst gaismas. Mana sieva ir neapmierināta, ka visas spuldzes mūsu mājā ir visgaišākās un rudenī tās tiek ieslēgtas visā dzīvoklī. Protams, saprotu, ka ne visiem vajag gaismu tādā koncentrācijā kā man, bet gaišā telpā jūtos mierīgāk. Mana draudzene apgalvoja, ka pārlieku spilgta gaisma ir kaitīga acu veselībai, it īpaši bērniem. Esmu satraucies, ka mana kaprīze var kaitēt mājiniekiem.
Otto

Veselība Sekss ar “dāvanu”

Aizsargāšanās seksa laikā ir cieši saistītas ar seksuāli transmisīvajām slimībām, kas, protams, ir kultūras, veselības un veselā saprāta jautājums. Papildus tam, ka seksuāli transmisīvās slimības var sagādāt daudz diskomforta, tās negatīvi ietekmē visu ķermeņa dzīvībai svarīgo sistēmu stāvokli, reproduktīvo funkciju un vīriešu potenci. Un te nav ko smīkņāt, jo seksuāli transmisīvās slimības var skart ikvienu, jebkurā vecumā! Kā atpazīt slimību tās pašā sākumā un novērst komplikācijas?

Veselība Jautājam ārstam. Neciešamais klimakss!

Nu ziniet, nekad nebiju domājusi, ka klimakss ir tik smags – slikta pašsajūta, karstuma viļņi, aizkaitinājums par sīkumiem un tā tālāk. Anekdotes par sievasmātēm vai vella vīramātēm tagad arī attiecas uz mani. Draudzenēm šis process jau pagājis un es neatminos, ka viņas būtu tik nervozas. Laikam jau tāpēc, ka citu ādā neielīdīsi. Kādi būtu paši efektīvākie medikamenti, varbūt tautas līdzekļi – tējas, uzlējumi un citi, lai vieglāk izturētu šo laiku?
Modra 52

Lasiet arī

Pasaule Itālijā pirmais koronavīrusa upuris; tūkstošiem cilvēku aicināti palikt mājās

Itālijā ar jauno koronavīrusu "Covid-19" piektdien miris viens cilvēks, kļūstot par pirmo šī vīrusa upuri Eiropā, paziņoja Itālijas veselības ministrs.

Sabiedrība Nav pamata aizliegt - VMD komentē lūšu medības Latvijā

Pērn Vides konsultatīvajā padomē izskanējušais ierosinājumu aizliegt Latvijā lūšu medības nav pamatots un šo dzīvnieku populācija valstī kopumā ir vērtējama kā stabila, aģentūra LETA noskaidroja Valsts meža dienestā (VMD).

Sabiedrība Partija "KPV LV" nolēmusi vērsties tiesā

Partija "KPV LV" nolēmusi vērsties tiesā par Uzņēmuma reģistra (UR) lēmumu nereģistrēt izmaiņas tās valdes sastāvā un grozījumus statūtos, informēja "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens.