Latvijā pieaudzis brokastu neēdāju skaits. Kāpēc viņi tā dara?

Aptaujā noskaidrots, ka 18% Latvijas iedzīvotāju brokastis parasti izlaiž, tostarp 62% no viņiem tā dara, jo nejūt nepieciešamību brokastot, bet katrs piektais no šiem cilvēkiem apgalvo, ka ikdienā neēd brokastis laika trūkuma dēļ.

No tiem, kas brokasto, gandrīz desmitā daļa jeb 9% šo maltīti ietur ārpus mājām, šim nolūkam iztērējot 2,30 eiro (salīdzinājumam - 2015.gadā tika tērēti 2,03 eiro). Galvenokārt viņi brokastis ēd darba vietā.

Sieri ir galvenais brokastīs patērētais produkts, kam seko olu ēdieni, maize un termiski apstrādāta gaļa. Olu ēdieni salīdzinājumā ar 2015.gadu Latvijas iedzīvotāju vidū ir kļuvuši populārāka brokastu maltīte, kamēr sviestmaizēs izmantoto sastāvdaļu (sviesta, maizes) patēriņš brokastīs samazinās. Kafija joprojām ir galvenais brokastu dzēriens, kamēr karstas tējas patēriņš no rītiem samazinājies salīdzinājumā ar 2015.gadu.

Tāpat aptaujā noskaidrojies, ka pusdienas neēd apmēram desmitā daļa jeb 11% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā veiktajā aptaujā. Gandrīz puse jeb 46% no pusdienu neēdājiem kā galveno šķērsli šīs maltītes ieturēšanai min laika trūkumu, taču uzkodas uzskata par vienu no iespējām apmierināt izsalkumu. Savukārt 27% no pusdienu neēdājiem apgalvo, ka viņi nejūt vajadzību ēst pusdienas.

Lielākā daļa jeb 69% no tiem, kas pusdieno, to dara ārpus mājām un šim nolūkam iztērē apmēram 4,80 eiro (salīdzinājumam - 2015.gadā tērēja 4,20 eiro). Vairāk nekā puse jeb 64% pusdienas ietur darba vietā. 2015.gadā ārpus mājām pusdienas ieturēja par diviem procentpunktiem mazāk šīs maltītes ēdāju.

Latvijas iedzīvotāju galvenokārt pusdienās ēd zupu, karstos gaļas ēdienus un dārzeņus/salātus. Latvijai tradicionālie ēdieni pusdienu maltītē ir kļuvuši mazāk populāri salīdzinājumā ar 2015.gadu. Iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 25 gadiem ievērojami vairāk dod priekšroku dārzeņiem/salātiem un makaroniem un ievērojami mazāk zupai salīdzinājumā ar citām vecuma grupām. Taču kopumā dārzeņu un salātu patēriņš pusdienās samazinās, īpaši, starp 36 līdz 45 gadu vecu cilvēku grupā.

Vakariņas ir obligāta maltīte gandrīz visiem Latvijas iedzīvotājiem, tās reti izlaiž, un galvenokārt vakariņas gatavo mājās. No aptaujātajiem 4% apgalvo, ka viņi parasti neēd vakariņas, galvenokārt tāpēc, ka nejūt tādu nepieciešamību. No vakariņu ēdājiem vairums šo maltīti ietur mājās, bet 3% (par diviem procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā) apgalvo, ka viņi ēd vakariņas ārpus mājām, tam tērējot vidēji 6,05 eiro.

Latvijas iedzīvotājiem galvenais vakariņu ēdiens ir dārzeņi/salāti, kam seko karstie gaļas/mājputnu ēdieni. Salīdzinājumā ar 2015.gadu vakariņu maltītē populārāki ir kļuvuši karstie gaļas/zivju ēdieni, pica, makaroni, un visvairāk šos ēdienus patērē jaunieši 18 līdz 25 gadu vecumā. Karstie gaļas un mājputnu ēdieni kļuvuši populārāki starp respondentiem vecumā no 26 līdz 35 gadiem un vismaz 46 gadus veciem respondentiem. Savukārt augļi un dārzeņi/salāti ir būtiskākais vakariņu ēdiens viena cilvēka mājsaimniecībā.

Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumu aptauja tika veikta tiešsaistes interviju veidā, aptaujājot vīriešus un sievietes vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuri pārtiku pērk vismaz reizi divās nedēļās. Kopumā tika aptaujāti 1000 respondenti, vidēji intervijai atvēlot 30 minūtes.