Populārākā garšviela pasaulē

Domājams, lielākajai daļai no jums pirmais, ar ko asociējas sinepes, ir tās, ko varam nopirkt fasētas mazās burciņās. Taču viss ir mazliet citādi. Sinepes (angļu val. mustard) tikušas izmantotas jau tūkstošiem gadu, tās vairākkārt minētas Bībelē. Grieķi un romieši tās izmantoja kā pulveri. Vēlāk Burgundijā (Francijā) sinepes tika sajauktas ar medu un etiķi. Vārds moutarde, visticamāk, cēlies no latīņu mustum ardens – dedzinošais pelējums – vai arī, kā stāsta leģenda, no Burgundijas hercoga moto Moult tarde, ko paši burgundieši jokojoties tulko kā Dedzināt visu.
Pirmās lieto lapu sinepes
Sinepes ir ātraudzīga, mitrumu mīloša un aukstumizturīga kultūra, ko var izaudzēt arī piemājas dārziņā. Sinepes ir piemērotas audzēšanai gandrīz visās augsnēs, tām nepatīk skāba augsne.
Pirmais, kas no sinepēm ir lietojams uzturā, ir lapas. Tās novāc pirms ziednešu parādīšanās, kad lapas ir sasniegušas 10 centimetru garumu. Lapu sinepes sekmīgi var audzēt ziemā mājas apstākļos, iesējot sēklas kastītēs vieglā augsnes maisījumā. Sinepes ir lieliski piemērotas arī audzēšanai uz balkona puķupodos. Lapas lietojamas 10–12 dienu laikā pēc dzinuma parādīšanās. Ja augsne ir pietiekami mitra, sinepes istabas apstākļos pacieš arī sabiezinātu sēju un to lapas ilgu laiku ir maigas un trauslas.
Sinepju lapās ir daudz vitamīnu, mikroelementu un minerālsāļu. Tās satur karotīnu, rutīnu, B1, B2, PP, kā arī īpaši daudz C vitamīna. Labs kalcija, fosfora un dzelzs sāļu avots. Sinepju lapas uzturā lieto galvenokārt svaigas – lielākoties jauc salātos vai liek uz sviestmaizēm –, taču var arī iesālīt un konservēt. Lapu sinepes var arī diedzēt tagad, ziemas sezonā.
Sinepju sēklas
Kad lapu sinepes pāraug, tām nobriest pāksteņi, no kurām iegūst sēklas. Tās novāc, kad ir nogatavojušies apakšējie un vidējie pāksteņi un pati sēkla ir vaska gatavībā. Sinepju sēklas satur ēteriskās eļļas, taukus, celulozi un pektīnus. Sinepēs olbaltumvielu ir apmēram 25 grami 100 gramos, kā arī fosfors, kālijs, magnijs, dzelzs, cinks, sērs un kalcijs. No vitamīniem visvairāk ir B1, B2, PP, C, K, A un D vitamīna.
Ļoti daudzveidīgas
Lielākoties ar sinepēm notiek vienkārši – veikalā nopērkot vispopulārākās sinepes (turpmāk tekstā ar vārdu sinepes apzīmēšu sinepju masu, ko iegūst no lapām un sēklām). Kuras tās ir? Tā sauktās krievu sinepes tādā tumšā purva zaļā krāsā. Lai gan tas nav visai precīzs krāsas apzīmējums, jo sinepēm ir savs – sinepju zaļais – tonis, un pat tekstilmākslā un tērpu modelēšanā lieto šo jēdzienu. Lai gan krāsas apzīmēšanai lielākoties tiek minēts viens konkrēts sinepju tonis, sinepes ir ļoti dažādas un atšķiras gan pēc krāsas, gan pagatavošanas veida un konsistences.
Melnās
Nigra (no latīņu brassica nigra) jeb melnās sinepes cēlušās Tuvajos Austrumos. Līdz pat Otrajam pasaules karam melno sinepju sēklas bija vispopulārākās, taču šis diezgan lielais augs un tā nekontrolējamā izsēšanās nederēja mehanizētai zemkopībai. Melnās sinepes joprojām audzē zemnieku saimniecībās Sicīlijā, Dienviditālijā un Etiopijā.
Brūnās
Juncea (brassica juncea) jeb brūnās sinepes Eiropā pazīstamas arī ar nosaukumu indian mustard. Atšķirt tās no melnajām sinepēm reizēm var tikai eksperti, lai arī brūnās stipruma ziņā sasniedz tikai 70%. Brūnās sinepes labi der mehāniskajai audzēšanai. To izcelsmes centri ir Ķīna, Indija un Polija.
Baltās/dzeltenās
Alba jeb baltās (Lielbritānijā), jeb dzeltenās (ASV) sinepes savvaļā aug ASV un Lielbritānijā, lai gan to izcelsmes vieta ir Vidusjūras reģions. Šīs sinepes būtiski atšķiras no klasiskajām brūnajām sinepēm garšas ziņā.
Angļu un franču sinepes
Kopš 19. gs. šķir angļu un franču sinepes. Mūsdienās angļu sinepju sinonīms ir firmas zīme Colton, jo tieši Koltoni izgudroja metodi sijāšanai caur īpaši noaustu zīdu, kā arī izveidoja recepti, kurā sajauc melnās (bez miziņas), nedaudz baltās un pievieno kviešu miltus. Angļu sinepes kļuvušas par klasiku kāpostu ēdienos un pie liellopu gaļas.
Par franču sinepēm dēvē gan tumšās Bordo, gan gaišās Dižonas. Bordo sinepēs izmanto sēklas miziņu, etiķi un cukuru, kā arī estragonu un citas garšvielas. Vislabāk Bordo sinepes der aukstajai gaļai. Dižonas sinepes ir stipras un sālītas. Tām ir stipra garša, kas nenomāc ēdiena aromātu. Visos franču ēdienos, ja vien nav norādīts citādi, izmanto tieši šīs sinepes. Citviet pasaulē sinepes tiek gatavotas arī ar vīnu, sarkanajiem pipariem, anīsu. Vācu sinepes, ko izmanto desiņām, līdzinās Bordo sinepēm. Indiešu ēdienu specifika prasa izmantot sinepju cepamo eļļu.
Jāsajauc ar ūdeni
Sinepju garša un stiprums rodas brīdī, kad saspiesta sinepju sēkla tiek sajaukta ar ūdeni. Ja no pulvera sinepes grib pagatavot pats, tām jāpielej auksts ūdens un jāļauj aptuveni 10–15 minūtes ievilkties, lai atbrīvotu enzīmus, kas rada asumu. Ja tiek piejaukts karsts ūdens, sinepes izdodas maigākas, bet rūgtākas. Nevajadzētu jaukt ar etiķi, kas tās padara rūgtas, – tas nozīmē, ka sausas sinepes nevajadzētu jaukt arī ar majonēzi (kurā ir etiķis). Toties sinepes, kas jau tikušas sajauktas ar ūdeni, var gan likt etiķī, gan pievienot sāli, gan sildīt. Lai sinepes nezaudētu garšu, tās ēdienam pievieno pašās beigās un silda uz lēnas uguns. Balto sinepju enzīmi ir daudz izturīgāki, un tās izmanto arī marinādēs antibakteriālo īpašību dēļ.
Ļoti veselīgas!
Sinepju auga sēklas tiek sasmalcinātas un pārvērstas zeltaini dzeltenā mērcē, kas noder ne tikai kā garšviela, bet arī kā ārstniecības augs, un to var izmantot arī šādu problēmu gadījumā.
Šķipsniņa sinepju sēklu dienā ievērojami uzlabo gremošanu, novērš aizcietējumus, attīra ādu, diabēta slimniekiem samazina cukura daudzumu asinīs, kā arī uzlabo reproduktīvo funkciju sievietēm. Sinepju sēklas ierosina ēstgribu, pastiprina kuņģa sulas izdalīšanos, iedarbojas kā pretiekaisuma un spēcīgs antiseptisks līdzeklis. Izmanto kā sastāvdaļu tējās, kuras paredzētas kuņģa un trakta darbības normalizēšanai. Sinepju sēklas izraisa vemšanu un attīra zarnu traktu, ja ir notikusi saindēšanās ar opiju. Saberztas sinepju sēklas izmanto kā kompreses muskuļu un locītavu sāpju gadījumā. Sinepju sēklām ir spēcīgas baktericīdas īpašības, un tās neitralizē patogēno mikrofloru kuņģī un zarnu traktā. Aukstā un mitrā laikā sinepes veicina asins pieplūdumu ādai un sasilda. Izmanto arī plaušu slimības gadījumā, mazinot klepu ar krēpām.
Sinepju dīgstus var izmantot klepus, ekzēmas ārstēšanai, zarnu trakta attīrīšanai un hronisku slimību profilaksei. Sinepju dīgsti uzlabo vielmaiņu, nostiprina imunitāti, tādējādi nodrošina izsargāšanos no dažādām slimībām, piemēram, saaukstēšanās un gripa, mazina nogurumu, stresu, nostiprina nervu sistēmu, uzlabo atmiņu, redzi un aizkavē novecošanās procesus.
Ārīgai lietošanai izmanto sinepju pulveri – plāksteros un vannās. Sinepju spirtu – kompresēs un ierīvēšanā. Kāju vannošanā sinepju pulveris palīdz pret saaukstēšanos un pārmērīgas atdzišanas. Ārējai lietošanai sinepju pulveri nedrīkst apliet ar verdošu ūdeni, jo tādā gadījumā ferments mirozīns tiks noārdīts un sinepju eļļa, kura dod galveno terapeitisko efektu, neveidosies. Ūdens temperatūrai jābūt ne augstākai par 55–60 °C.
Parastā un ēteriskā eļļa
Eļļa, kuru iegūst no sinepju sēklām, ir ļoti vērtīga. Tas ir labs antiseptiķis, kas satur ļoti daudz vitamīnu – A, B6, D, E, K, P, kuri uzlabo cilvēka imūnsistēmu, spēcina sirdi un pasargā no aterosklerozes. Sinepju eļļa satur arī magniju, sēru, dzelzi, nātriju, kāliju un kalciju, kuri ievērojami uzlabo aknu, žultspūšļa darbību un vielmaiņu. No lapu sinepju sēklām iegūto eļļu izmanto medicīnā kā pretsāpju līdzekli virspusēju traumu un apdegumu gadījumos.
Ēterisko eļļu iegūst no sinepes raušiem, pārtvaicējot tos ar ūdens tvaikiem. Eļļa iesūcas ādā, un to lieto ārīgi kā kairinošu un sāpes remdinošu līdzekli, kas izraisa ādas apsārtumu. Eļļa ietilpst tajās ziedēs, kuras izmanto artrīta, miozīta, reimatisma un citu slimību ārstēšanai. Sinepju spirtu (ēteriskās eļļas 2% šķīdumu spirtā) lieto ierīvēšanai radikulīta, neirīta, saaukstēšanās slimību gadījumos.

UZMANĪGI!
Lai cik veselīgas, tomēr pārlieku daudz uzturā lietot sinepes un sinepju lapas nevajadzētu, jo tās tomēr ir diezgan stipras un var kairināt kuņģa un zarnu gļotādu. It īpaši jāuzmanās, ja diagnosticēta kāda kuņģa un zarnu trakta slimība – tad sinepes jālieto pat ļoti ar mēru.

Pagatavo sinepes pats!
Sastāvdaļas: 4 ēdamk. sinepju pulvera, 1–2 ēdamk. cukura, 1 tējk. sāls, 1 ēdamk. eļļas, 2 ēdamk. galda etiķa, ūdens pēc vajadzības.
Pagatavošana: sinepju pulveri ieber bļodiņā, lai vieglāk maisīt. Sinepju pulverim maisot pievieno karstu ūdeni – sinepes lēnām uzbriedīs, līdz iegūs bieza krējuma konsistenci. Atstāj, lai iziet rūgtums, palaikam pamaisa. Ja sinepes gatavo vakarā, tad var atstāt līdz rītam. Ja taisa rīta pusē, tad pabeigt var vakarpusē. Kad sinepes nostāvējušās, tām pievieno cukuru, sāli, eļļu un galda etiķi. Pilda burciņā un noliek siltā, tumšā vietā uz kādām divām dienām, lai nogatavojas. Droši var pievienot sinepju graudu vai medu – garšas dažādībai.
Jāņem vērā, ka sinepju pulveris saskarē ar karsto ūdeni spēcīgi kož acīs.

Skaistumam un mājai
* Matu balzams. Sausos matos iezied sauju sinepju, apsedz matus ar dušas cepuri un dvielīti un atstāj uz vismaz astoņām stundām. Pēc tam izskalo, un mati būs zīdaini un mīksti.
* Sejas maska. Sinepes var izmantot kā tonizējošu un savelkošu sejas masku, taču ļoti uzmanīgiem jābūt, ja ir jutīga āda. Vislabāk sejas maskai sinepes jaukt ar citiem līdzekļiem, piemēram, medu, jogurtu, krējumu utt.
* Pret netīkamu aromātu. Sinepes, kurām pašām ir izteikta smarža, palīdz attīrīt virsmas no nepatīkama aromāta. Izšķīdina vienu karoti sinepju glāzē karsta ūdens un uzklāj to uz vietas, kas ož, un pēc brīža jau būs jūtama atšķirība.

Sinepju vannas
Sinepju vannā iet vislabāk pirms miega. Var veikt lokālu vannošanu kādai ķermeņa daļai vai pilnībā visam ķermenim. Sinepju vannas var radīt ādas kairinājumu un apsārtumu, tās ieteicams veikt tikai konsultējoties ar ārstu. ļoti ietiecamas, ja ir akūts elpošanas ceļu iekaisums (akūts bronhīts, pneimonija), centrālās un perifērās nervu sistēmas slimības, kā arī balsta un kustību aparāta pēctraumu periodā.
Ņem 100–150 g sinepju pulvera un atšķaida 1 litrā silta ūdens. Rūpīgi maisa līdz sajūtams raksturīgais sinepju eļļas aromāts. Pievieno siltam vannas ūdenim (36–38 °С). Peldes ilgums kopējai ķermeņa vannai 5–8 min, atsevišķām ķermeņa daļām – 10 minūtes. Noskalojas siltā dušā un silti sasedzas vai saģērbjas. Būs svīšana aptuveni vienu stundu, kad beigusies, noslaukās, pārģērbjas un turpina nakts miegu.
Lokālām roku vai kāju vannām atšķaida 15 g sinepju pulvera 10–12 litros ūdens. Šādas vannas palīdz pie bezmiega, astmas lēkmēm, migrēnas.
Ķermeņa jūtīgākās daļas un maigākās ādas vietas pirms peldes var ieziest ar vazelīnu.
Lai ārstētu hroniskus iekaisumus vannas kursa veidā lieto ik pārdienas, kopumā 8–10 procedūras. Akūtām respiratorām slimībām pietiek ar 3–4 vannām.