14 mīti par veselīgu uzturu

Jo mazāk kaloriju, jo labāk
Tas ir mīts! Ar kaloriju skaitīšanu aizrauties nevajadzētu. Un vispār, to ir ļoti grūti izdarīt. Varbūt kafejnīcā būs noradīts porcijas kaloriju daudzums, taču mājās (ja gatavojam ēdienu paši) varam tikai minēt apēsto kaloriju daudzumu. Patiesība ir vienkārša. Ir jāuzņem tik daudz kaloriju, cik patērējam. Tad cilvēka svars būs nemainīgs. Vienīgi tad, ja gribam atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, mazāka kaloriju daudzuma uzņemšana, protams, sekmēs svara zudumu. Taču gribu uzsvērt, ka strikta sevis ierobežošana kaloriju uzņemšanas ziņā ilgtermiņā nav ieteicama, jo ķermenis pieslēdzas tā saukātajam bada režīmam. Līdz ar to maksimāli vēlas saglabāt visu, ko tam dod ar pārtiku. Tas nozīmē, ka tiek palēnināta vielmaiņa – samazinās iespēja likvidēt uzkrātās rezerves. Ja striktā diēta ir devusi vēlamo rezultātu, svars ir nomests, bet cilvēks atgriežas pie ierastajiem ēšanas paradumiem, bieži vien notiek neizbēgamais – svars atgriežas ar uzviju. To neviens nevēlas. Labāk visu darīt mēreni, arī ieviest izmaiņas savā ēdienkartē. Visefektīvāk svaru samazināt gudri – konsultējoties ar speciālistu. Optimālais pieļaujamais svara zudums mēnesī ir divi līdz četri kilogrami. Protams, neaizmirstot, ka tas ir jāsavieno ar fiziskām aktivitātēm.
Dzīvesveids jāmaina pamazām
Pilnīgi piekrītu! Nepazīstu nevienu cilvēku, kurš būtu radikāli mainījis dzīvesveidu īsā laikā. Ja tas ir izdevies, tad ilgtermiņā nestrādās. Ļoti labs piemērs ir sporta zāles un fitnesa klubi. Janvāra sākumā tajos ir cilvēku pieplūdums. Bet paiet mēnesis, divi, interesentu skaits strauji sarūk, jo cilvēkiem zūd motivācija. Ja ķermenim esam uzlikuši pārāk lielu slodzi, ātri nogurstam un atkāpjamies no sava sākotnējā mērķa. Būtu jāsaprot, kāda ir optimālā slodze, ko organisms spēj nest pārmaiņu vārdā. Ir jādomā par katru mazo nākamo soli un tikai tad par nākamo. Katrs mazais solītis jāsper mērķtiecīgi, apzinoties, kāds ir lielais mērķis. Ja uzreiz ķersimies pie lieliem mērķiem, tad tie var neizdoties. Radikālas izmaiņas, vai tās būtu uztura vai kaitīgo ieradumu paradumu maiņa, izraisa izmaiņas ķermenī un veselībā. Organismam nepatīk radikāla iejaukšanās ierastajā ritmā. To pašu varu teikt par drakoniskām diētām.
Ieteicamas biežas un mazas ēdienreizes
Visdrīzāk jā, bet tiešām – mazas. Lai cilvēks uzturētu optimālu enerģijas devu, viņam būtu jāēd ik pēc trīs, četrām stundām. Tāda ir speciālistu rekomendācija. Tad cukura līmenis asinīs būs nemainīgs. Organisms jutīsies labāk. Ja ir iespējamas tik biežas maltītes, tad galvenais uzsvars ir jāliek uz to, ka jāsakārto ēdienreizēs uzņemamā uztura daudzums – jo biežāk ēdam, jo mazāku ēdiena daudzumu drīkstam uzņemt. Ne velti ir izveidojies standarts – trīs ēdienreizes un divas uzkodas dienas laikā. Ja esam paēduši, tad biežāk nemaz negribas ēst un, iespējams, sanāk iztikt arī bez uzkodām. Noteikti nedrīkst pieļaut izteiktu bada sajūtu. Tāda rīcība ne pie kā laba nenoved un vienmēr beidzas ar pārēšanos vakarā. Tāpat diskutabls jautājums ir par brokastu ēšanu vai neēšanu. Nav svarīgi, kādas ir brokastis, vai vispār ir un cikos. Svarīgas ir visas ēdienreizes un uzņemtās uzturvielas visas dienas garumā.
Diēta ar bezglutēna našķiem
Muļķības! Ietiecams ar tiem neaizrauties. Par bezglutēna produktiem uztura speciālistiem nereti ir skarbs viedoklis – uzskata tos tikai par šī brīža modes kliedzienu. Jāsaprot, ka bezglutēna produkti sākotnēji radušies kā risinājums jeb alternatīva cilvēkiem, kas pārtikas produktos nepanes glutēnu. Proti, glutēns ir graudaugu produktos (kviešos, rudzos un miežos) atrodama olbaltumviela, ko nepanes celiakijas slimnieki. Tas nozīmē, ka šādi produkti ir aktuāli tikai nelielai daļai iedzīvotāju. Cilvēki, kuriem nav alerģiju, uz bezglutēna pārtiku var nemaz neskatīties, jo bieži vien izreklamētie bezglutēna vai beztauku produkti ir bagātināti ar cukuru jeb nevajadzīgām kalorijām. Turklāt tas ir mārketings – bezglutēna produkti parasti maksā ievērojami dārgāk nekā tie, kas satur glutēnu. Tā vietā, lai aizrautos ar reklāmām, labāk izvēlēties vienkāršāko ceļu. Ja tiešām ir nepieciešamība pēc kāda našķa, tad veikalā varam izvēlēties žāvētus augļus vai augļu maisījumus. Mērenās devās varam atļauties arī tumšo šokolādi. Tāpat veselīgus našķus varam gatavot paši. Piemēram, auzu pārslu cepumus. To mīklai varam pievienot to, kas vislabāk garšo, – banānu vai kādu citu augli. Pagatavošana ir gaužām vienkārša. Ja pērkam kaut ko veikalā, tad rūpīgi izlasām sastāvu, koncentrējoties uz to, vai tas tiešām jūsu organismam ir labākais.
Sulas un diētiskie dzērieni
Dzert vai nedzert sulas, tā ir katra paša izvēle. Taču nav jēgas tās lietot, ja to vietā var apēst svaigu augli, kas būs daudz vērtīgāks. Ne sulas, ne mazkaloriju dzērieni nesatur šķiedrvielas. Sulas satur ogļhidrātus, tāpēc uzņemto kaloriju ziņā tetrapakās pildītās sulas var pielīdzināt ēdienam, lai gan mēs skaidri zinām, ka no sulas paēdis nebūsi. Īpaši ar tām nevajadzētu aizrauties laikā, kad vēlamies samazināt svaru, turklāt nekas nevar labāk veldzēt slāpes, kā ūdens. Dzērieni, kurus pieskaita diētiskajiem, ar samazinātu cukura daudzumu, ir pat bīstamāki. Kādēļ? Lai iegūtu vēlamo garšu, lai produkts būtu garšas kārpiņām baudāmāks, tam klāt tiek pievienotas garšu pastiprinošas vietas vai slēptie kancerogēni. Ieteicams izvairīties no produktiem, kur izmantoti vārdu savienojums low fat – zems tauku daudzums, zems cukura daudzums, mazkaloriju. Tas ir pirmais rādītājs, ka tur kaut kas nav «tīrs», kaut kas no patērētāja tiek paslēpts. No saldajiem dzērieniem atzinīgi vērtējami smūtiji. Tas ir lielisks veids, ka cilvēks uzturā saņem tādus produktus, ko ikdienā nelieto un izvairās ēst tīrā veidā. Miksējot produktus, ar šādu kokteili varam uzņemt šķiedrvielas un vitamīnus. Protams, uzņemt augļus svaigā veidā, ir pats labākais, kā tikt pie vērtīgām uzturvielām.
Ūdens plastmasas pudelēs ir labs?
Ja esat uz ielas un ir vēlme padzerties, protams, var nopirkt ūdeni plastmasas pudelē. Taču cilvēki nesaprot, ka pārsvarā visas plastmasas pudeles ir lietojamas vienreiz. Ir pētījumi, kuros atklāts, ka plastmasas pudelē, kuras saturs izlietots, rodas bez mikroskopa neredzamas mikroplaisas. Tā ir lieliska vide, kur attīstīties bīstamiem mikrobiem. Kādu reizi var izmantot plastmasas pudeli atkārtoti, taču jāskatās, vai tai nav deformēta, tad noteikti tā kļūst veselībai kaitīgāka. Tāpēc jāatceras, ka plastmasas izstrādājumi jālieto pareizi. Tieši tad, ja lietojam tos nepareizi, ir lielāks risks, ka aktivizējas ķīmiskās vielas un plastmasa kļūst par draudu veselībai. Ko nozīmē – pareizi? Plastmasas traukus nevajag mazgāt ar spēcīgiem tīrošiem vai antibakteriāliem līdzekļiem. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka pudeļu mazgāšana un atkārtota lietošana ārda pašu materiālu, no kā tā izgatavota. It īpaši, ja pudeles tiek mazgātas ar karstu ūdeni. Varam paši pavērot uz pudelēm esošo marķējumu, jo plastmasas traukus un citu iesaiņojumu pārtikas vajadzībām atkarībā no konkrētā materiāla marķē ar cipariem no viens līdz septiņi. Grafiski tie attēloti trijstūrīšos ar cipara vai burtu kombināciju. Cipars norāda uz iepakojuma materiāla veidu, bet trijstūra simbols paskaidro, ka tas ir reģenerējams vai pārstrādājams. Šādas zīmes uz iepakojuma parasti noder šķirotāju ērtībām, taču to arī pircējiem būtu noderīgi zināt – lai mēs saprastu, kādā plastmasas iesaiņojumā pārtikas produkts ievietots, un izvairītos no riskantākajiem savienojumiem. Arī daudzkārt lietojamie plastmasas trauki, ja ir saskrambāti, mainījuši krāsu vai citādi bojāti, ir jāmaina pret jauniem.
Šķiedrvielas palīdz mazināt svaru
Tā ir patiesība. Šķiedrvielas cilvēka organismam ir nepieciešamas. Ir pat ieteikums, ka veselam cilvēkam dienā jāuzņem 30–35 grami šķiedrvielu. Ar šķiedrvielām bagātākie produkti ir pākšaugi (zirņi, pupas), linsēklas, auzu pārslas, sparģeļi, ziedkāposti, brokoļi, burkāni un citi. Patiesībā visi augu valsts izcelsmes produkti ir bagāti ar šķiedrvielām. No skolas zinām, ka šķiedrvielas veicina sagremotā ēdiena masas virzīšanos pa zarnām un novērš aizcietējumu veidošanos. Tāpat tās kavē cukuru un tauku uzsūkšanos, mazinot holesterīna izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās un aterosklerozes attīstību. Kā tās var palīdzēt cīņā ar lieko svaru? Šķiedrvielas piesaista ūdeni un gremošanas traktā uzbriest, nodrošinot sāta sajūtu ilgam laikam. Pēc šķiedrvielām bagātīgas maltītes ieturēšanas būs ilgāka sāta sajūta – roka tik drīz nesniegsies pēc kādas uzkodas.
Ūdens jādzer, kad slāpst
Kārtējais mīts. Ūdens ir vitāli nepieciešams organisma funkcionēšanai, ūdens ietilpst katras šūnas sastāvā. Ja šūnā ir nepietiekami daudz ūdens, tai ir ierobežotas spējas veikt savas funkcijas. Realitāte ir tāda, ka ūdeni dzeram par maz, tikai slāpju gadījumā. Speciālistiem ir jāvērtē, jāskatās kritiski, kas ir tas, ko cilvēks dzer. Sulas, saldinātie dzērieni vai piena produkti ir pieskaitāmi pie ēdiena. Ja neliekam klāt cukuru, tad pie ūdens patēriņa daudzuma var klāt pieskaitīt tēju, protams, mērenas devās. Optimālais ūdens daudzums, ko vajadzētu uzņemt, ir 30–35 mililitri uz katru kilogramu cilvēka svara. Orientieris – 1 glāze ūdens stundā. Viegli atcerēties. Ūdenim jābūt visu laiku pieejamam. Ja dodamies ceļā – ūdens pudelei noteikti jābūt somā. Kā arī varam ņemt vērā urīna krāsu, lai saprastu, vai pietiekami uzņemam šķidrumu, urīna krāsai ir jābūt bāli dzeltenai.
Kliju maize ir veselīga
Tā nebūs tiesa. Ēdot kliju maizi, mēs uzņemam tukšās kalorijas, jo kliju maizes cepšanā izmanto kviešu miltus, tāpēc tā ir tā pati baltmaize, kurai pievienotas klijas nelielā daudzumā. Tas nozīmē, ka šī maize strauji paceļ cukura līmeni un nesniedz ilgstošu sāta sajūtu. Jāatceras, ka vērtīgāka maize ir tā, kas cepta no rudzu miltiem. Izvēloties produktus, kuri satur kviešu miltus, priekšroka jādod pilngraudu kviešu miltiem, jo tajos saglabājušās šķiedrvielas. Uzturā droši varam lietot arī pilngraudu makaronus. Tie radīs sāta sajūtu. Ja pilngraudu makaroni sākotnēji liekas bezgaršīgi un neiet pie sirds, tad ieteicams pievienot kaut ko garšas dažādošanai, piemēram, dārzeņus, sev iecienītus garšaugus, zivi, gaļu, mājās gatavotu tomātu mērcīti – tas viss noteikti uzlabos garšas buķeti.
Jogurts ir dabisks un nekaitīgs
Tā ir. Jogurts ir labs produkts, tas ir arī vērtīgs pienskābo baktēriju avots. Bet!... ar uzsvaru, ka tas ir bezpiedevu jogurts, kam nav pievienots cukurs vai citas pārtikas piedevas garšas, krāsas, konsistences uzturēšanai. Tie, visticamāk, satur ievērojami daudz cukura un to par labu atzīt nav iespējams. Vienā saldinātā jogurta iepakojumā cukura daudzums var sasniegt pat 40 gramu, kas pārsniedz dienā ieteikto cukura devu gandrīz divas reizes. Taču bezpiedevu jogurtu ieteicams iekļaut ikdienas ēdienkartē. Veikalos to klāsts ir bagātīgs – grieķu jogurts, bifido, turku, Islandes, biolakto. Atliek tikai izvēlēties. Ieteicams tos lietot krējuma vietā, gatavojot svaigās mērcītes uzkodām un iejaukt salātos. Bezpiedevu jogurti viennozīmīgi satur mazāk tauku nekā krējums. Ja jogurts negaršo viens pats, tam varam pievienot klāt ogas, banānu vai kādu citu augli. Protams, arī bērniem saldināto jogurtu vietā vērtīgāk dot bezpiedevu jogurtu, kuram klāt pievieno to, kas katram garšo.
Jāatsakās no tauku lietošanas uzturā
Šo var nosaukt par populārāko mītu! Tas noteikti neatbilst patiesībai, jo cilvēka organisms bez taukiem nemaz nevarētu funkcionēt. Pēc ķīmiskās uzbūves taukus iedala piesātinātajos, nepiesātinātajos un polinepiesātinātajos. Jautājums ir, kādās proporcijās šos taukus uzņemam? Piesātināto taukskābju avoti galvenokārt ir dzīvnieku valsts produkti (izņēmums – palmu un kokosriekstu eļļa), mononepiesātināto taukskābju avoti galvenokārt atrodami augu eļļās (olīveļļa, rapšu eļļa), polinepiesātinātie – gan augu eļļās, gan treknajās zivīs. Zivis ieteicams ēst divas reizes nedēļā. Lai gan izskan viedokļi, ka dažkārt brīvībā noķertajās zivīs konstatēti smagie metāli vai zivjaudzētavās audzētās zivis nav drošas ēšanai, par to nevajadzētu satraukties, jo veikalā nopērkamās zivis ir drošas lietošanai pārtikā – kā svaigās, tā saldētās. Ja nav iespējas mieloties ar svaigām zivīm, tad pat tuncis konservu bundžā būs vērtīga pārtika. Tāpat no zivīm ieteicams pārtikā lietot lasi, siļķes, foreli, makreli un reņģes. Jā, siļķe ir sālīta. Tāpēc, lai sāls daudzumu samazinātu, to pirms lietošanas pārtikā var noskalot.
Kartupeļi padara resnu
Nē, arī šim apgalvojumam nevar piekrist. Kartupeļi uzturā ir jālieto, jo tas ir mūsu – latviešu – tradicionālais produkts, kas sniegs enerģiju un radīs sātu. Salīdzinot ar rīsiem, griķiem vai citiem graudaugiem, kartupeļos ir mazāk kaloriju. Pats galvenais – kā mēs tos pagatavojam. Svarīgi atcerēties, ka vislabākais veids to lietošanai uzturā ir vārīti kartupeļi. Jo īpaši, kad jaunos kartupelīšus var vārīt ar visu mizu. Vai kopā ar citiem dārzeņiem – sagriezt gabaliņos, pievienot pavisam nedaudz olīveļļas un likt cepeškrāsnī. Bet, cepot tos eļļā uz pannas vai fritējot, saņemam nevajadzīgas taukvielas. No tām būtu jāizvairās. Tāpēc, ja dzirdat, ka kāds gatavojas nomest svaru un pilnībā atsakās no kartupeļiem kā galvenā vaininieka, varbūt lai pārskata savu ēdienkarti rūpīgāk.
Dūšīgiem vecākiem dūšīgi bērni
Tā, protams, nav taisnība. Ģenētiskās īpatnības var radīt noslieci uz aptaukošanos, bet tas nav spriedums, ka arī bērnam būs liekā svara problēmas visu dzīvi. Viennozīmīgi – vecāki ir atbildīgi par bērna veselību, par uzturu un priekšzīmi, kādu tie sniedz. Bērnam ir jāpiedāvā atbilstošs uzturs un porcijas lielums. Nav pareizi, ka vecāki uzliek uz šķīvja bērnam tikpat lielu porciju kā sev un vēl vēlas, lai tā tiktu izēsta. Arī tad, ja bērns redz, kā vecāki grauž čipsus un dzer kolu, bet bērnam saka, ka nedrīkst, tas nav taisnīgi. Ja nedos to viņam mājās, pie pirmās izdevības viņš atradīs veidu, kā pie tādiem našķiem tikt. Rādot labu piemēru, bērns noteikti tam sekos.
Atkarība no ēdiena
Ir pieņēmums, ka atkarība no ēdiena ir neārstējama. Mierinājuma rašana ēdienā ir tikai kaut kādu problēmu sekas. Cēloņi ir jāmeklē citur. Kāpēc mēs ēdam, kad nejūtam izsalkumu? Vai tādā veidā sev kaut ko kompensējam vai apbalvojam? Kas, protams, nav pareizi ne teikts, ne darīts, jo rezultātā apbalvojums krājas vien liekajos kilogramos. Tās ir psiholoģisku apstākļu sekas, jo ikdienas stresa apstākļos nav viegli izvēlēties veselībai nekaitīgu pārtiku. Par laimi, problēmai ir iespējams rast risinājumu. Mēs varam aprunāties ar uztura speciālistu, un, mainot ēšanas paradumus, iespējams mazināt atkarību no neveselīgas pārtikas, kas, kā zināms, ilgtermiņā atstāj nelabvēlīgas sekas uz veselību.

Zināšanai
Lai gan ievērojama daļa uztura speciālistu klientu ir cilvēki ar liekā svara problēmām, patiesībā profesija ietver daudz plašāku cilvēku loku. Savā praksē uztura speciālisti sniedz konsultācijas dažādās dzīves situācijās. Daži no piemēriem:
- sievietēm grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā;
- sportistiem;
- dažādu saslimšanu gadījumos;
- sievietēm menopauzes vecumā;
- veģetāriešiem, lai tie uzņemtu pilnvērtīgu uzturu.