RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Zeme slīgst atkritumos! Pasargāsim kopā!

Teksta izmērs Aa Aa
Veselība
BB.LV 19:45, 14.12.2019

Mana vecmāmiņa bija ieviesusi kasti papīra atkritumiem, kurus izmantoja krāsns kurināšanai, metāla spaini ēdienu atkritumiem (sauca par šmucspaini), kuru nesa dārzā un lēja kompostkaudzē, un spaini pārējiem atkritumiem. Pēdējā bija ieklāts papīrs, un, kad spainis bija pilns, to aiznesa uz kopējo miskasti, izmeta gružus, spaini pārnesa mājās, izskaloja un atkal izmantoja atkritumiem. Pudeles un stikla burkas lika atsevišķi. Pudeles, ejot uz veikalu, varēja nodot, burkas taupīja ievārījumiem un marinējumiem.


Publicitātes foto.

2019. gads
Veikalos pērkam maisiņus atkritumiem, kuros metam plastmasas maisiņus, kuros ir bijuši plastmasas maisiņi, kurā ielikām 1 tomātu vai vienu bulciņu, lai pārnestu no lielveikala. Mēs padzeramies suliņu no smukas plastmasas glāzes, dzeram ar plastmasas salmiņu. Šīs lietas tiek izmantotas tieši vienu reizi un tūliņ pat tiek izmestas. Ūdeni dzeram no plastmasas pudeles. Nopērkam ūdeni, izdzeram un pudeli izmetam. Nopērkam ķermeņa kopšanas krēmu. Pērkam dārgu un labu krēmu. Iespējams, pat ar ekomarķējumu. Bet, ak vai, krēms iepakots plastmasas trauciņā, trauciņš kartona kastītē, un, tā kā šis ir ļoti smalks krēms, kurā nepienākas mērkt pirkstu, līdzi nāk tāda kā plastmasas karotīte, kuru izmanto krēma paņemšanai no trauciņa. Izklausās nedaudz traki, piekritīsiet. Bet tas nav kāds absurds stāsts, tā ir realitāte. Mūsu šodiena.
Skarbā statistika
Pēc Pasaules Bankas datiem, katrs zemes iedzīvotājs ikdienu rada vidēji 10 kg atkritumu, un pētnieki prognozē, ka šis apjoms 15 gadu laikā palielināsies. Piemēram, Amerikā ik dienu tiek radītas 700 000 tonnas atkritumu, tas ir tik daudz, lai piepildītu 60 000 atkritumu izvešanas automašīnu. Šobrīd uz pasaules nav tādas vietas, kur mēs neuzietu plastmasas maisiņu, dzēriena skārdeni vai spožu iepakojuma papīru. Gan augstu kalnos, gan dziļi okeāna dzīlēs. Ir pat šāds fenomens, ka, apzinoties neiedomājami lielos atkritumu daudzumus, ASV ir atrasts «risinājums» – atkritumus pārved uz trešās pasaules valstīm. Diemžēl šajās valstīs nav likumdošanas, kas reglamentētu atkritumu pārstrādi, tādēļ bieži vien tos vienkārši sadedzina, ļoti nopietni kaitējot tās valsts iedzīvotāju veselībai un Zemei kopumā. Tas ir šokējoši!
Atver acis!
Protams, mēs varam paslēpties aiz kāda diža ozola un teikt – pie mums viss ir kārtībā, tie traki skaitļi ir tālu, tālu pasaules otrā malā, un mūs tas neskar. Mums te Latvijā skaistas pļavas, dzidri ezeri. Taču mūsdienās vairs nonākšana pasaules otrā malā nav ceļojums, kas norit vairākus mēnešus. Vienā dienā esam vienā kontinentā un nākamajā dienā jau citā. Informācija, lietas, cilvēki pārvietojas neticamā ātrumā. Tāpēc par atkritumu pārstādi, to apjumu samazināšanu ir jādomā jau šodien, šeit un tagad, jā, arī mūsu zaļajā Latvijā!
Statistika, par kuru vērts padomāt
Latvijas teritorija – 64 589 km2
Iedzīvotāju skaits – 1 919 968
Saražoto atkritumu apjoms gadā – 2 100 000 tonnas (1 iedzīvotājs gada laikā saražo 915 kg, dienā 2,5 kg atkritumu)

1. Kā samazināt atkritumu apjomu, pārstrādāt tos un izmantot atkārtoti
Mēs varam sūkstīties, ka nav kā senāk, kad varēja nodot pudeles, burciņas un saņemt par tām kādu kapeiku. Mēs varam teikt, ka, dzīvojot dzīvoklī, jau nav tās komposta kaudzes, kur izmest ēdienu pārpalikumus. Taču tikpat daudz enerģiju var ieguldīt arī risinājumu meklēšanā.
Pirmkārt, ļoti vienkārši – patērēt mazāk. Ļoti daudz lietas, kuras ikdienā nopērkam, mums vienkārši nav nepieciešamas. Iedomāsimies pavisam skaudru faktu – šobrīd mēs lietojam tādus resursus, kas būs nepieciešami mūsu mazbērniem. Vai nav biedējoši?
Otrkārt, piešķirt lietām otru iespēju. Kad tās ir kalpojušas tam, kādēļ tās tika ražotas, izmantojiet tās atkārtoti jau kādam citam nolūkam. Ikviena lieta, kurai varam piešķirt otru vai trešo dzīvi, samazina kopējo Zemes atkritumu daudzumu.
Treškārt, ļoti daudzas lietas iespējams pārstrādāt un to izejvielas izmantot citiem mērķiem. Stiklu, plastmasu, dzērienu skārdenes, papīru, kartonu, pat elektroniku iespējams pārstrādāt.
Ar ko mēs varam sākt
- Nepirkt dzērienus skārdenēs vai plastmasas pudelēs. Tiesa, sulas, saldinātie dzērieni tāpat nav nekas labs veselībai. Vislabāk dzert ūdeni no krāna vai akas un izmantot vairākkārt lietojamas pudeles.
- Pievērsiet uzmanību saviem ikdienas kafijas dzeršanas rituāliem. Pagatavojiet kafiju, neizmantojot vienreiz lietojamos filtrus vai mazās devas, kas pildītas nelielos plastmasas iepakojumos. Ja vēlaties izvairīties no kafijas biezumiem, izmantojiet kafijas nospiežamās krūzes. Ja zināt, ka dienu nāksies pavadīt ārpus mājas, iespējams, kafiju var pagatavot termosā vai arī izmantot vairākkārt lietojamu krūzīti, ja nepieciešams iegādāties kafiju līdzņemšanai.
- Ja zināt, ka ēdienu iegādāsieties līdzņemšanai, iepriekš jau sagatavojiet traukus, kur to ielikt. Taču vēl labāk – sagatavojiet ēdienu mājās, tas būs daudz veselīgāk jums pašiem, jo, tikai gatavojot mājās, varam būt droši, kādu eļļu izmantojam, ar kādām garšvielām papildinām ēdienu un kādus produktus izvēlamies.
- Ja esat iedraudzējies ar zemnieku, no kura iegādājaties vistu olas, saglabājiet kastītes, kurās tās iepakotas. Tās noteikti var izmantot atkārtoti.
- Izmantojiet auduma maisiņus iepērkoties.
- Pirms izmest papīru, pārliecinieties, ka lapa ir aprakstīta no abām pusēm.
- Bērniem patīk krāsainie žurnāliņi. Mēs tos nopērkam, bērns izšķirsta. Iespējams, izlīmē pievienoto uzlīmju komplektu un aizmirst par žurnālu. Neizmetiet. Pataupiet. Iespējams, vasaras brīvlaikā laukos kaste ar šādiem krājumiem var izrādīties neticami aizraujošs laika kavēklis lietainām dienām. Bērni brīnīsies, ka tie ir viņu žurnāli, un pārskatīs ar lielu interesi.
- Pagatavojiet no novalkātiem kokvilnas krekliem uzkopšanas lupatiņas. Skolā pirmajās klasēs rokdarbos mācīja, kā apstrādāt audumu maliņas. Bet nav obligāti. Šādā veidā piešķirsiet krekliem otru dzīvi un izvairīsieties no papīra dvieļu iegādes.
- Atceraties, kā tēvi skuvās? Iezieda rugājus ar putām, kuras ieguva no ziepju gabaliņa, uzasināja bārdas nazi un rūpīgi noskuva rugājus. Iespējams, šis ir jāievieš savos ikdienas rituālos, atsakoties izmantot vienreiz lietojamos skuvekļus? Vai, iespējams, ir jāiegādājas elektriskā bārdas skujamā mašīna ilgam laikam!
- Nekautrējieties iegādāties lietotu apģērbu, kā arī savas drēbes nodot citiem cilvēkiem.
- Tirgū pērkot pārtikas produktus ar vienādu cenu, lieciet tos vienā maisiņā, ideālā gadījumā – līdzpaņemtajā.
- Nepērciet plastmasas atkritumu maisus. Izmantojiet vienkārši atkritumu spaini/kasti. Jā, iespējams to ikreiz vajadzēs izmazgāt, atkritumus nevarēs vienkārši pa ceļam izmest, toties ietaupīsiet naudu, kas būtu tērēta maisiņiem.
- Atkritumu tēmu var pārvērst aizraujošā ģimenes spēlē. Spēles nosacījumi vienkārši: kurš šajās brīvdienās radīs vismazāk atkritumu?
- Ir sācies jauns mācību gads. Jāpērk jaunas skolas lietas, jaunas klades, burtnīcas. Pārskatiet iepriekšējā gada lietas. Iespējams, ūdenskrāsas ir tikai nedaudz lietotas. Tās var aiznest uz skolu kā rezerves krāsas, noderēs tad, kad kāds savas krāsas būs aizmirsis mājās. Pārskatiet pierakstu klades un burtnīcas. Tikai retu reizi tās ir aizpildītas no pirmās līdz beidzamajai lapai. Pirms izmest, izgrieziet nelietotās lapas. Noderēs ikdienas pierakstiem! Iespējams, krāsaino zīmuļu komplektā kāds zīmulis pazudis, kāds nolietots. Izveidojiet zīmuļu kolekciju paši. Sakārtojiet to pa toņiem, izmantojot izlietoto tualetes papīru rullīšus. Jums taču nav nepieciešama oriģinālā iepakojuma kastīte, lai turētu kārtībā krāsainos zīmuļus!
- Daudzas lietas iegādājamies glīti noformētās kārbās, kastēs. Izmantojiet tās tēju glabāšanai!
- Par smēķēšanas kaitīgumu nav nemaz vērts runāt – visi zina, ka smēķēt ir kaitīgi un cieš ne tikai pats smēķētājs, bet arī cilvēki, kas ir spiesti elpot cigarešu dūmus. Taču dabai kaitē arī izsmēķi. Cigarešu filtri ir pieskaitāmi pie toksiskajiem atkritumiem. Vien atšķirībā no lieliem toksiskiem atkritumiem, kuriem ir paredzēta īpaša uzglabāšana un izmešana, cigarešu izsmēķus smēķētāji bieži vien nomet kur pagadās, nepadomājot, ka materiāls, no kura ir gatavots filtrs, turpina ilgtermiņā kaitēt videi.
- Salabot, nevis izmest! Vai atceraties beidzamo reizi, kad apavus, apģērbu, somu nesāt salabot? Vieglāk ieskriet veikalā un nopirkt jaunu! Bet – stop! Iespējams, bojājumu var salabot un turpināt lietot esošo lietu.
- Ir īstais laiks iegādāties piknika grozu. Jā, un ne tikai grozu pārtikai, bet tādu, kurā ērti ievietot traukus un ēdamrīkus, ko izmantot piknikā. Skaisti noformēts grozs un līdzi paņemta sedziņa radīs daudz tīkamāku gaisotni nekā pa ceļam iegādātie vienreizējās lietošanas trauki, kuri pēc piknika tiks iesviesti kopīgā gružkastē.
- Šķirojiet atkritumus.

2. Ja nolēmi rīkoties, tad esi apdomīgs

Protams, ir lieliski, ja esam sašķirojuši atkritumus, papīru, kartonu varam sadedzināt, izmantot par pamatu iekuram. Bet pie tā arī jāpaliek. Nedrīkst pievērt acis un dedzināt sulas pakas, plastmasas maisiņus, iepakojumus, pērnā gada siltumnīcas plēvi, automašīnu detaļas u. tml. Ar dedzināšanas palīdzību «attīrīt» piknika vietu, pludmali vai mežmalu. Liekas, kas tad tur, ātri nodeg, un miers, gruži likvidēti, un nav jāsatraucas par to pārstrādi. Bet jāpadomā par tiem atkritumiem, kas rodas, atkritumiem sadegot.
- Pirmais, kas attur no šādas rīcības ir likums. Latvijas Republikā to reglamentē Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. pants.
- Atklāta atkritumu dedzināšana (arī krāsnīs) ir cilvēkiem un videi kaitīgs process.
- Plastmasas dedzināšana Latvijā nav atļauta! Tā ir ļoti kaitīga, jo degšanas laikā izdalās dioksīns, kas negatīvi ietekmē cilvēku hormonālo sistēmu. Dioksīns ir savienojums, kas no organisma neizvadās vairākus gadus. Dedzinot plastmasu, ne vien tiek ieelpoti indīgie dūmi, bet kaitīgie savienojumi nonāk uz augsnes, augiem un ūdenī. Aplis noslēdzas cilvēka organismā.
- Pārtikas ražotāji iepakojumam plaši izmanto polivinilhlorīda (PVC) plēves, jo tajās produkti ilgāk saglabājas svaigi. Šādus materiālus nekādā ziņā nedrīkst dedzināt ne krāsnī, ne ugunskurā, jo dedzinot tiek sasniegta maksimāli +400 grādu temperatūra, taču plastmasai, lai tā pilnīgi sadegtu, vajag +1000 grādu temperatūra. Nepilnīgas sadegšanas dēļ veidojas dioksīni, hlora savienojumi, poliaromātiskie ogļūdeņraži (piemēram, benzopirēns, kas var izraisīt ļaundabīgos audzējus) un daudz citu kaitīgo vielu.
- Reizēm šķiet – kāds gan kaitējums, ja es vienu maisiņu sadedzināšu savā plītī. Jā, iespējams, no viena maisiņa kaitējums būs minimāls. Taču ar vienu maisiņu jau nebeidzas. Turklāt, ja to dara regulāri, nepilnīgās sadalīšanās dēļ skurstenī sakrājas nesadegušie atkritumi un sodrēji, kas var būt par pamatu ugunsgrēkam.
Mode
Mode ir tik daudzsološa, aizraujoša, vilinoša – sezonas krāsas, sezonas apģērbs, sezonas piegriezums, pagājušās sezonas bikses, jaka… Un tā gadu no gada. Un ko darīt, ja iepriekšējās sezonas apģērbs vēl ir gana labs? Sekot modes vilnim? Būt nemodernam? Bet varbūt jāturas pie sava stila? Domājot, kā samazināt atkritumus savā ikdienā, ir vērts apdomāt arī apģērbu iegādi. Kvalitatīvs klasiska piegriezuma apģērbs noteikti kalpos ilgāk nekā masu produkts, kas radīts dažiem mēnešiem un pēc mazāk nekā gada to negribēsies vairs noņemt no pakaramā. Vēl gads, un mēs to izmetīsim.
Padomājiet un rīkojieties
Iespējams, lasot šo rakstu, arī jums radīsies kādas lieliskas idejas, kā kaut nedaudz, bet samazināt atkritumu apjomu savā mājsaimniecībā. Līdz šim šķita, ka priekšrocība radīt kompostkaudzi pārtikas atkritumiem ir tikai tiem cilvēkiem, kas mitinās privātmājās. Bet kādēļ gan tādu neieviest jūsu mājas kooperatīvā? Varbūt ir īstais laiks aprunāties ar apsaimniekotāju, mājas vecāko? Es ticu, ka rudenī ikviens kaimiņš būs priecīgs saņemt savu ķirbi, kas izaudzis visu kopīgi sarūpētā kompostkaudzē! Arvien populārākas kļūst kaimiņu dienas, kvartāla svētki, ielu svētki, tad nu šādi nama ķirbju svētki arī varētu būt labs iemesls visiem satikties un, iespējams, iepazīties.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Veselība Ārsti brīdina: Latvijā pieaug saslimstība ar bīstamu, pat nāvējošu slīmību

Latvijā pieaug saslimstība ar garo klepu. Lai gan tā zināma kā bērnu infekcija, aizvien biežāk to atklāj arī bērnu vecākiem un vecvecākiem, ziņo LTV raidījums "Panorāma". Un tikai pēc papildu izmeklējumiem izrādās, ka slimības galvenais iemesls nereti ir nevis gripa vai saaukstēšanās, bet tieši garais klepus. Tas, ka bērnībā veiktās vakcīnas no garā klepus sargā visu mūžu, ir mīts.

Veselība Brīnumtabletes nav!

Lai ko jums stāstītu dažādu preparātu izdalītāji – brīnumlīdzekļu un brīnumtablešu nav, to var apstiprināt ikviens ārsts, kam uzdosiet šo jautājumu! Šoreiz nerunāsim par smagām saslimšanām, kaut gan tas attiecas arī uz tām, bet par tādiem sīkumiem (kas nebūt nav sīkumi) kā liekais svars un matu izkrišana.

Veselība Populārākā garšviela pasaulē

Angļu, krievu, Dižonas, franču, klasiskās un vēl, un vēl... Kurš gan nezina, kas ir sinepes? Nezinu, kā jums, taču manos laukos tradicionāli pie gaļas ēdieniem klāt vienmēr bija sinepes, vai tas būtu cepts cauraudzītis, kupāti, galerts jeb aukstā gaļa.

Veselība Nelūgti viesi mājās – kukaiņi. Apkarojam tos!

Nav būtiski, kur dzīvojam – dzīvoklī vai privātmājā –, vismaz reizi mūžā ikviens no mums ir sastapies ar nelūgtiem viesiem – prusakiem, blusām, kodēm, blaktīm utt., no kuriem nav nemaz tik viegli tikt vaļā. Kaitēkļi ir daudz un dažādi, mēs apskatīsim visbiežāk sastopamos, un noskaidrosim, kā labāk no tiem tikt vaļā.

Lasiet arī

Sabiedrība Gados vecāku cilvēku vidū visbiežāk novērojami aizspriedumi pret HIV pacientiem

Sabiedrībā joprojām ir novērojams informētības trūkums par HIV un aizspriedumi pret šī vīrusa nēsātājiem, kas visbiežāk izpaužas gados vecāku cilvēku vidū, aģentūru LETA informēja HIV pacientu organizācijas "Agihas" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.

Sports Uzlec jauna zvaigzne? Elza Tomase uzvar savā debijas ITF turnīrā (+FOTO)

Latvijas jaunā tenisiste Elza Tomase svētdien triumfēja Starptautiskās Tenisa federācijas (ITF) Liepājas W15 turnīrā.

Sabiedrība VIDEO. Kalnmeiers ir atklāts: Rēķinos, ka Kristīni Misāni izdos Dienvidāfrikai

Aizvien tiek turpināti meklēt veidi, kā varētu glābt Latvijas pilsoni un divu bērnu māti Kristīni Misāni no izdošanas Dienvidāfrikai. Ģenerālprokuratūra ir galvenā atbildīgā par to. Taču ģenerālprokurors Latvijas Televīzijas raidījumam “Panorāma” norādījis, ka izdarīts viss.