Mūsu galaktikā atklātam noslēpumainam starojuma avotam piedāvāts jauns skaidrojums 0

Tehnoloģijas
BB.LV
космос
Foto: NASA

Astronomi piedāvājuši jaunu skaidrojumu noslēpumainajam gamma starojumam, kas Piena Ceļā tiek novērots kopš 2009. gada. Tā avots varētu būt divu neitronzvaigžņu sadursme, kas notikusi pirms simtiem vai tūkstošiem gadu. Ja hipotēze apstiprināsies, zinātnieki pirmo reizi būs identificējuši šāda notikuma atliekas mūsu galaktikā.

Piena Ceļā atrodas neparasts gamma starojuma avots HESS J1507−622, kas jau vairāk nekā 15 gadus mulsina zinātniekus. Tas atšķiras no citiem zināmajiem gamma starojuma avotiem, un tam nav konstatēts raksturīgs rentgenstarojums vai radiostarojums.

Tagad pētnieki piedāvājuši iespējamu šīs mīklas atrisinājumu — astronomi, iespējams, novēro divu neitronzvaigžņu sadursmes sekas. Jaunā pētījuma rezultāti, kas vēl nav izgājuši zinātnisko recenzēšanu, publicēti pirmpublikāciju platformā «arXiv», bet pats darbs iesniegts žurnālam «The Astrophysical Journal Letters».

Kas notiek neitronzvaigžņu sadursmes laikā

Neitronzvaigznes ir vieni no blīvākajiem objektiem Visumā. Tās veidojas pēc dažu masīvu zvaigžņu eksplozijām, kad zvaigžņu kodoli gravitācijas ietekmē sabrūk un ārkārtīgi spēcīgi saspiežas.

Rezultātā masa, kas pārsniedz Saules masu, tiek koncentrēta sfērā, kuras diametrs ir salīdzināms ar nelielas pilsētas izmēriem. Viela tiek saspiesta tik spēcīgi, ka protoni un elektroni apvienojas, veidojot neitronus.

Ja divas neitronzvaigznes veido dubultzvaigžņu sistēmu, laika gaitā tās var pakāpeniski tuvoties viena otrai un galu galā saplūst. Šādu saplūšanu var pavadīt ārkārtīgi spēcīgs kosmisks uzliesmojums, ko dēvē par kilonovu.

Īsā laikā kilonova var izstarot milzīgu enerģijas daudzumu, kas salīdzināms ar Saules izstaroto enerģiju simtiem tūkstošu gadu laikā.

Tieši šādos notikumos veidojas ievērojama daļa smago ķīmisko elementu, tostarp zelts un citi dārgmetāli. Tādējādi neitronzvaigžņu sadursmes ir saistītas ne tikai ar tāliem kosmiskiem procesiem, bet arī ar dažu uz Zemes sastopamu elementu izcelsmi.

Kāpēc noslēpumainais starojums ieinteresēja zinātniekus

Neitronzvaigžņu saplūšanu var pavadīt īss gamma starojuma uzliesmojums, kas parasti ilgst mazāk nekā divas sekundes.

Viens no pazīstamākajiem piemēriem ir notikums GW170817, kas reģistrēts 2017. gadā galaktikā NGC 4993 aptuveni 140 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes.

Tomēr HESS J1507−622 gadījumā situācija ir pavisam citāda. Astronomi novēro ilgstošu gamma starojumu, kura izcelsmi līdz šim nav izdevies pārliecinoši izskaidrot.

Zinātnieki jau iepriekš bija izvirzījuši pieņēmumu, ka šis starojuma avots varētu būt saistīts ar kilonovas atliekām. Saskaņā ar vienu no hipotēzēm neitronzvaigžņu sadursmes laikā kosmosā tiek izsviesti protoni, kas paātrināti līdz ārkārtīgi lielām enerģijām. Mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vielu, tie var radīt gamma starojumu.

Tomēr aprēķini liecināja par problēmu — šādam scenārijam būtu nepieciešams ievērojami enerģiskāks sprādziens, nekā parasti sagaidāms kilonovas gadījumā.

Jauns skaidrojums: galvenā loma varētu būt elektroniem

Jaunā pētījuma autori piedāvājuši mainīt hipotēzes galveno pieņēmumu. Saskaņā ar viņu aprēķiniem gamma starojuma rašanās varētu būt saistīta nevis ar protoniem, bet gan ar elektroniem.

Elektroni ir vairāk nekā 1800 reižu vieglāki par protoniem, tāpēc tos iespējams paātrināt līdz nepieciešamajām enerģijām, pat ja sprādziens nav tik spēcīgs.

Tas ļautu izskaidrot novēroto gamma starojumu, nepieņemot, ka sākotnējā sadursmē izdalījies neparasti liels enerģijas daudzums.

Ja aprēķini izrādīsies pareizi, HESS J1507−622 varētu būt senas kilonovas atliekas, kuru radīto starojumu zinātnieki turpina novērot vēl ilgi pēc paša sprādziena.

Kad varēja notikt sprādziens

Pēc pētnieku aplēsēm noslēpumainais objekts atrodas aptuveni 12 000–47 000 gaismas gadu attālumā no Zemes.

Pati neitronzvaigžņu sadursme, iespējams, notikusi pirms 200–3000 gadiem, ja laiku skaita no brīža, kad notikuma gaisma sasniedza Zemi.

Tomēr pagaidām tā ir tikai zinātniska hipotēze. Pētījums vēl nav izgājis neatkarīgu zinātnisko recenzēšanu, un HESS J1507−622 izcelsmes apstiprināšanai būs nepieciešami papildu pierādījumi.

Ja pieņēmums apstiprināsies, astronomiem pirmo reizi būs iespēja pētīt identificētas neitronzvaigžņu sadursmes atliekas tepat mūsu galaktikā.

Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL