Astronomi pirmo reizi ziņo par tieši fiksētu radiosignālu no eksoplanētas. Runa nav par ārpuszemes civilizācijas pazīmēm, bet gan par spēcīgu magnētisko lauku, kas var palīdzēt zinātniekiem labāk izprast tālu pasauļu uzbūvi un agrīnās Zemes vēsturi.
Starptautiska pētnieku grupa ziņojusi par pirmo tiešo radiosignāla atklāšanu no planētas ārpus Saules sistēmas. Pēc pētījuma autoru teiktā signāla avots ir eksoplanēta Beta Pictoris b, kas atrodas aptuveni 63 gaismas gadu attālumā no Zemes.
Zinātnieki uzsver, ka konstatētā radioizstarošana nav saistīta ar saprātīgas dzīvības pazīmēm. Tā rodas planētas spēcīgā magnētiskā lauka ietekmē, kas izraisa polārblāzmas — procesu, kas ir līdzīgs Zemes ziemeļblāzmai.
«Radiosignāli bieži tiek asociēti ar ārpuszemes saprāta meklējumiem, taču šajā gadījumā runa ir par pavisam ko citu,» paskaidroja Hārvarda Universitātes profesors Edo Bergers, viens no pētījuma autoriem.
Beta Pictoris b ir gāzu milzis, kura masa ir aptuveni 12 reizes lielāka nekā Jupiteram. Planēta riņķo ap jaunu zvaigzni, kuras vecums tiek lēsts tikai 23 miljoni gadu, kamēr Saules sistēmas vecums ir aptuveni 4,5 miljardi gadu.
Pētījuma autori lēš, ka šīs planētas magnētiskais lauks ir vismaz 200 reižu spēcīgāks nekā Jupitera magnētiskais lauks.
Tieši magnētiskais lauks, pēc zinātnieku teiktā, rada tā dēvēto aurorālo radioizstarošanu — radioviļņus, kas rodas polārblāzmu laikā. Līdzīgus signālus iepriekš novēroja pie Jupitera, Saturna, Saules un dažām zvaigznēm, taču pirmo reizi tos izdevies pārliecinoši saistīt tieši ar eksoplanētu.
Novērojumiem tika izmantots radioteleskops MeerKAT Dienvidāfrikā, kas sastāv no 64 antenām.
Atklājuma nozīmīgākais aspekts ir tas, ka pētniekiem izdevās atdalīt pašas planētas radiosignālu no tās zvaigznes radioizstarojuma. Pēc Amsterdamas Universitātes astronoma Džozefa Kallingema teiktā tieši tas padara šo pētījumu īpaši nozīmīgu.
Autori atzīst, ka atklājums viņus pārsteidza. Viņi pieļāva, ka, ja šādām planētām ir magnētiskie lauki, to stiprums būs salīdzināms ar Jupitera magnētisko lauku un radioizstarojums būs pārāk vājš, lai to varētu reģistrēt izmantotajās frekvencēs.
«Mēs šo rezultātu sasniedzām tāpēc, ka gājām pretēji pieņemtajiem uzskatiem,» atzīmēja Edo Bergers.
Pētījuma autori uzskata, ka eksoplanētu magnētisko lauku izpēte ļaus iegūt informāciju par to iekšējo uzbūvi, atmosfēru un mijiedarbību ar zvaigzni — datus, ko lielākā daļa citu metožu nespēj sniegt.
Vienlaikus zinātnieki aicina nesteigties ar galīgiem secinājumiem. Pētījums pagaidām publicēts kā preprints un vēl nav izgājis neatkarīgo zinātnisko recenzēšanu. Ja rezultāti tiks apstiprināti, atklājums var kļūt par nozīmīgu pavērsienu eksoplanētu izpētē.
Autori jau pieprasījuši papildu novērojumu laiku ar radioteleskopiem, lai noskaidrotu, kāpēc Beta Pictoris b magnētiskais lauks izrādījās tik spēcīgs.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru
(1)