Džeimsa Veba kosmiskais teleskops palīdzējis zinātniekiem labāk izprast, kā mainās laika apstākļi ārpus Saules sistēmas. Pētījums parādīja, ka atmosfēra vienam no Zemei tuvākajiem brūnajiem punduriem pakļaujas noturīgām likumsakarībām, kas pietuvina astronomus pirmajām eksoplanētu laika apstākļu prognozēm.
Zinātnieki spēruši vēl vienu soli ceļā uz iespēju kādreiz prognozēt laika apstākļus pasaulēs ārpus Saules sistēmas. Jauns pētījums, kas balstīts uz Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa (JWST) novērojumiem, parādīja, ka atmosfēras procesi vienā no Zemei tuvākajiem brūnajiem punduriem attīstās pēc atkārtojošām likumsakarībām, ziņo Space.
Objekts SIMP 0136, kas atrodas aptuveni 20 gaismas gadu attālumā no Zemes, nav uzskatāms par eksoplanētu. Tas pieder brūno punduru klasei — debess ķermeņiem, kuru masa ir lielāka nekā planētām, taču nepietiekama, lai tajos noritētu ūdeņraža termokodolsintēze, kā tas notiek zvaigznēs.
Tieši šādi objekti astronomiem ir īpaši interesanti. Tā kā tos iespējams novērot tieši, tie kalpo par dabiskām laboratorijām milzu planētām līdzīgu atmosfēru izpētei.
Trīs «laika apstākļu» veidi
Pētnieki analizēja nelielās SIMP 0136 spožuma izmaiņas, kas rodas objekta rotācijas laikā.
Izmantojot galveno komponentu analīzi (principal component analysis), viņi identificēja trīs atkārtojošus atmosfēras stāvokļus, kas periodiski nomainīja cits citu.
Analīze parādīja, ka siltākos apgabalus klāj plānākas mākoņu kārtas, savukārt vēsākajos reģionos mākoņu slānis ir biezāks un atrodas augstāk atmosfērā.
Galvenais atklājums
Svarīgākais rezultāts nav tikai dažādu atmosfēras stāvokļu identificēšana, bet arī tas, ka tie atkārtojas.
Pēc pētījuma vadošās autores Merles Šrāderes no Dublinas Trīsvienības koledžas (Trinity College Dublin) teiktā, galvenie procesi, kas nosaka objekta atmosfēras uzvedību, saglabājas, pat ja mākoņu struktūra laika gaitā pakāpeniski mainās.
«Mēs atklājām, ka faktori, kas nosaka laika apstākļus uz SIMP 0136, saglabājas laika gaitā, pat ja atmosfēras detaļas mainās,» norādīja pētījuma autore.
Tas nozīmē, ka atmosfēras procesi pakļaujas noturīgām fizikālām likumsakarībām.
Kāpēc tas ir svarīgi
Pašlaik astronomi vēl nevar sastādīt prognozi, piemēram, ka «rīt uz šīs planētas būs apmācies».
Tomēr jaunā pieeja ļauj ātri noteikt galvenos procesus atmosfērā vēl pirms sarežģītu datormodeļu izmantošanas.
Pētījuma līdzautore Johanna Fosa norādīja, ka šīs metodes izmantošana citu brūno punduru un milzu eksoplanētu izpētē palīdzēs labāk saprast, cik daudzveidīgi var būt laika apstākļi pasaulēs ārpus Saules sistēmas.
Ko tas maina
Mūsdienās zinātnieki jau spēj atklāt mākoņus, noteikt temperatūru un analizēt tālu pasauļu atmosfēru ķīmisko sastāvu.
Jaunais pētījums pietuvina nākamo posmu — izpratni par to, kā šīs atmosfēras mainās laika gaitā. Tieši tas ir nepieciešams, lai nākotnē izstrādātu pirmos eksoplanētu laika apstākļu prognožu modeļus.
Lai gan līdz īstām «citplanētu laika prognozēm» vēl ir tāls ceļš, Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa novērojumi liecina, ka tālu pasauļu atmosfēras var būt daudz paredzamākas, nekā tika uzskatīts līdz šim.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru