NASA nodevusi ekspluatācijā jaunu 34 metru antenu tālās kosmosa sakaru tīklā (Deep Space Network, DSN) Kalifornijā. Tā palīdzēs tikt galā ar pieaugošo slodzi sistēmā, kas nodrošina sakarus ar vairāk nekā 40 kosmiskajiem aparātiem, un nākotnē atbalstīs arī programmas Artemis Mēness misijas.
NASA turpina modernizēt savu tālās kosmosa sakaru tīklu (Deep Space Network, DSN), no kura ir atkarīga desmitiem kosmisko aparātu darbība tālu ārpus Zemes. Goldstonas kompleksā Kalifornijas tuksnesī darbu sākusi jauna 34 metru diametra radioteleskopa antena, ziņo «Space».
Pašlaik DSN nodrošina sakarus ar vairāk nekā 40 kosmiskajiem aparātiem, kas pēta Saules sistēmu un starpzvaigžņu telpu. To vidū ir Voyager 1, Voyager 2, New Horizons un citas NASA zinātniskās misijas.
Tomēr pēdējos gados tīkla noslodze ir būtiski pieaugusi. Programmas Artemis I un Artemis II misiju laikā prioritāte tika dota sakariem ar Mēness kuģiem, tādēļ citu aparātu apkalpošanas iespējas uz laiku samazinājās.
NASA Reaktīvās kustības laboratorijas (Jet Propulsion Laboratory) Deep Space Network vadītājs Breds Arnolds atzina, ka aģentūra vairs nespēj paplašināt infrastruktūru tikpat strauji, kā pieaug pieprasījums.
«Mēs cenšamies palielināt sakaru caurlaidspēju un uzstādīt vairāk antenu, taču nespējam tikt līdzi pašreizējam pieprasījumam, tāpēc misijām jārēķinās ar ierobežotāku resursu pieejamību,» norādīja viņš.
Pēc Arnolda teiktā, programmas Artemis turpmākā attīstība vēl vairāk palielinās tīkla noslodzi, jo pilotējamām ekspedīcijām vienmēr būs prioritāte salīdzinājumā ar automatizētajiem kosmiskajiem aparātiem.
Kāpēc DSN ir tik svarīgs
Deep Space Network ir viena no svarīgākajām NASA infrastruktūras sistēmām. Tā izveidota 1963. gadā un kopš tā laika nodrošina sakarus gandrīz ar visām ASV misijām tālajā kosmosā.
Tieši caur DSN tika pārraidīti dati Apollo 11 nosēšanās uz Mēness laikā 1969. gadā. Vēlāk tīkls nodrošināja Marsa roveru darbību, saņēma datus no Voyager aparātiem, kas apstiprināja to iziešanu starpzvaigžņu telpā, un šobrīd atbalsta arī daudzus starptautiskus kosmosa projektus.
Papildu slodzi rada arī tas, ka NASA infrastruktūru izmanto ne tikai ASV, bet arī citu valstu kosmosa aģentūras.
Gatavošanās pastāvīgai klātbūtnei uz Mēness
DSN attīstība saistīta ne tikai ar pašreizējām misijām. Trīsdesmitajos gados NASA plāno izveidot pastāvīgu infrastruktūru Mēness dienvidpolā. Tās vajadzībām paredzēts izvietot atsevišķu sakaru tīklu, kas nodrošinās saziņu starp visām nākotnes Mēness bāzes sastāvdaļām.
Pašlaik Deep Space Network ietver trīs kompleksus — Goldstonā (ASV), Madridē (Spānijā) un Kanberā (Austrālijā). Katrā no tiem darbojas viena 70 metru antena un vairākas 34 metru antenas.
Jaunā antena DSS-23, kas ekspluatācijā nodota 3. augustā, kļuvusi par piekto no sešām 34 metru antenām, kuras tiek būvētas projekta Aperture Enhancement Project ietvaros. Pirmā misija, kurai tā nodrošināja sakarus, bija rentgena observatorija Chandra.
Projekts kļuvis dārgāks un ieildzis
DSN modernizācija turpinās kopš 2009. gada, taču projekta īstenošana ir ievērojami ieilgusi.
Ja sākotnēji projekta izmaksas tika lēstas 362,4 miljonu ASV dolāru apmērā, tad līdz 2023. finanšu gada sākumam plānotās izmaksas bija pieaugušas līdz aptuveni 706 miljoniem ASV dolāru. Vienlaikus programma no sākotnējā grafika atpalika gandrīz par pieciem gadiem.
NASA cer pabeigt visu sešu jauno antenu uzstādīšanu 2029. gadā, kad Kanberā sāks darboties pēdējā stacija DSS-33.
Pieaugot kosmisko misiju skaitam, tieši sakaru tīkla attīstība kļūst par vienu no svarīgākajiem NASA uzdevumiem, bez kura nebūs iespējami ne jauni tālā kosmosa pētījumi, ne ilgtermiņa ekspedīcijas uz Mēnesi.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru