Pēdējo gadu laikā zinātnieki kosmosā atklājuši daudzas molekulas, kas nepieciešamas dzīvības rašanās procesam, — no aminoskābēm līdz visiem pieciem DNS un RNS slāpekļa bāzu veidiem. Tomēr galvenie komponenti, kas varētu pietuvināt atbildi uz jautājumu par dzīvības esamību ārpus Zemes, joprojām ir grūti atrodami.
Dzīvības pazīmju meklēšana ārpus Zemes sen vairs neaprobežojas tikai ar ūdens vai dzīvībai piemērotu planētu meklēšanu. Mūsdienās pētnieki arvien biežāk kosmosā atklāj ķīmiskus savienojumus, kas varētu būt kalpojuši par pamatu dzīvo organismu rašanās procesam, raksta «Live Science».
Visiespaidīgākos rezultātus devušas asteroīdu paraugu atgādes misijas. Piemēram, materiālos no asteroīda Bennu, kas 2023. gadā tika nogādāti uz Zemes, pētnieki atklāja visas piecas slāpekļa bāzes, kas sastopamas DNS un RNS, kā arī 14 no 20 aminoskābēm, kuras izmanto dzīvās būtnes.
Līdzīgu ainu parādīja arī paraugi no asteroīda Ryugu, kuros tika atrastas visas piecas slāpekļa bāzes, tostarp uracils — viena no RNS sastāvdaļām.
Tomēr dzīvības būvbloku meklējumi notiek ne tikai uz asteroīdiem. Radioteleskopi ļauj atklāt organiskas molekulas milzīgos gāzes un putekļu mākoņos, kuros veidojas jaunas zvaigznes.
Pēc Orhūsas Universitātes astrokemiķa Serhio Ioppolo teiktā, pašlaik zināms par aptuveni 350 dažādām molekulām, kas atklātas kosmosā. Aptuveni 180 no tām klasificētas kā tā dēvētās sarežģītās organiskās molekulas (COM) — oglekli saturoši savienojumi, kas sastāv vismaz no sešiem atomiem.
Ne visas šīs molekulas ir tieši saistītas ar dzīvību, tomēr aptuveni 30 no tām zinātnieki uzskata par perspektīvām prebiotiskām molekulām — vielām, kas varēja piedalīties pirmo dzīvības formu rašanās procesā.
Viens no interesantākajiem pēdējo gadu atklājumiem bija eritruloze — pirmais īstais cukurs, kas atklāts kosmosā. To molekulārajos mākoņos Piena Ceļa centrā identificēja Spānijas Astrobioloģijas centra pētnieki.
Tieši šādus mākoņus uzskata par sava veida ķīmiskajām laboratorijām Visumā, kur ārkārtīgi zemās temperatūrās un gandrīz pilnīgā vakuumā var veidoties sarežģīti organiskie savienojumi.
Taču mūsdienu astronomijas iespējas joprojām ir ierobežotas.
Katra molekula atstāj unikālu spektroskopisko «pirkstu nospiedumu», pēc kura to iespējams atpazīt. Tomēr, jo sarežģītāks ir savienojums, jo vairāk tā spektrālās līnijas pārklājas ar citu molekulu līnijām.
«Kad runa ir par lielākām molekulām, kļūst gandrīz neiespējami tās atšķirt, jo to spektri kļūst ļoti līdzīgi,» skaidro Ioppolo.
Tāpēc zinātnieki pieļauj, ka kosmosā jau pastāv daudz sarežģītāki savienojumi nekā tie, kurus līdz šim izdevies droši identificēt.
Viens no galvenajiem pašreizējiem mērķiem ir ribozes atklāšana — cukurs, kas ir RNS sastāvdaļa.
Ja ribozi izdosies atrast, tas būs nopietns arguments par labu tam, ka praktiski visi svarīgākie dzīvības ķīmiskie komponenti var veidoties jau pirms zvaigžņu un planētu rašanās.
Vienlaikus pētnieki uzsver, ka šo būvbloku atklāšana vēl nenozīmē, ka pati dzīvība ir atrasta.
«Tās ir ļoti mazas molekulas. Es nevēlos, lai kāds domātu, ka mēs jau esam atklājuši dzīvību,» norāda astrokemiķe Izaskuna Himenesa-Serra.
Tomēr šādi atklājumi pakāpeniski maina zinātnieku priekšstatus par dzīvībai nepieciešamo vielu izplatību Visumā.
Ioppolo uzskata, ka pat tad, ja aminoskābes kādreiz tiktu atrastas, piemēram, uz Marsa virsmas, tas būtu izcils atklājums, jo sarežģītajiem organiskajiem savienojumiem būtu izdevies saglabāties miljardiem gadu, neraugoties uz augstu temperatūru, kosmiskā starojuma un citu postošu faktoru iedarbību.
Nākamais pētniecības posms ir saistīts ar jaunām kosmosa misijām.
Pašlaik gandrīz desmit projekti jau tiek īstenoti vai atrodas sagatavošanas stadijā. Starp tiem ir Japānas misija «Hayabusa2», kas pēc veiksmīgas paraugu nogādāšanas no asteroīda Ryugu dodas uz jauniem objektiem, kā arī Ķīnas misija «Tianwen-2», kas 2025. gadā tika palaista, lai nogādātu uz Zemi paraugus no asteroīda Kamoʻoalewa.
Pētnieki cer, ka nākotnē iegūtie paraugi ļaus atklāt vēl sarežģītākas organiskās molekulas, un, iespējams, kādreiz izdosies atrast pat RNS fragmentus.
Tikmēr zinātnieki var droši apgalvot vienu: ķīmiskie komponenti, kas nepieciešami dzīvības rašanās procesam, Visumā ir plaši izplatīti. Taču uz jautājumu, vai dzīvība pastāv arī citur ārpus Zemes, atbildes pagaidām vēl nav.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru