Kosmiskais teleskops «Hubble» palīdzējis astronomiem noskaidrot, ka Andromedas galaktikā pēdējo desmitu miljonu gadu laikā strauji palēninājusies jaunu zvaigžņu veidošanās. Pētnieki uzskata, ka par to varētu būt atbildīga kaimiņgalaktika M32, kas, iespējams, izjaukusi sava lielākā kaimiņa ierasto evolūciju.
Starptautiska astronomu grupa, izmantojot kosmisko teleskopu «Hubble», ieguvusi jaunus datus par Andromedas galaktikas vēsturi — tuvākās lielās Piena Ceļa kaimiņgalaktikas vēsturi, raksta «Space».
Pētījums parādīja, ka pēdējo 40 miljonu gadu laikā jaunu zvaigžņu veidošanās ātrums Andromedā strauji samazinājies. Turklāt zinātnieki atraduši jaunus pierādījumus tam, ka šo procesu, iespējams, ietekmējusi nelielā kaimiņgalaktika M32.
«Mēs nevaram viennozīmīgi apgalvot, ka novērotais zvaigžņu veidošanās samazinājums ir tiešas M32 ietekmes rezultāts. Tomēr tā atrodas ļoti tuvu un, bez šaubām, ir visticamākais aizdomās turamais,» norādīja viens no pētījuma autoriem, Vašingtonas Universitātes doktorants Tobins Veiners.
Astronomiem jau iepriekš bija zināms, ka apmēram pirms diviem miljardiem gadu Andromeda piedzīvoja strauju zvaigžņu veidošanās uzliesmojumu, visticamāk, pēc sadursmes ar citu galaktiku. Pēc tam šis process sāka pakāpeniski palēnināties, taču pārmaiņu temps līdz šim nebija skaidrs.
Tā kā Andromeda atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes, «Hubble» spēj izšķirt atsevišķas zvaigznes tajā. Pēdējo gadu laikā teleskops izveidojis katalogu ar aptuveni 200 miljoniem zvaigžņu, aptverot apmēram divas trešdaļas galaktikas diska.
Lai rekonstruētu Andromedas vēsturi, pētnieki tās attēlu sadalīja apgabalos aptuveni 300 gaismas gadu lielumā un analizēja zvaigžņu krāsu katrā no tiem.
Spilgti zilās zvaigznes liecina par salīdzinoši nesenu jaunu zvaigžņu veidošanos, savukārt sarkanīgās zvaigznes norāda, ka aktīva zvaigžņu veidošanās šajos apgabalos beigusies jau sen.
Pētījums rāda, ka aptuveni pirms 500 miljoniem gadu Andromedā ik gadu veidojās jaunas zvaigznes, kuru kopējā masa bija aptuveni viena Saules masa. Pēc tam šis rādītājs pakāpeniski samazinājās. Apmēram pirms 40 miljoniem gadu tas jau bija sarucis līdz aptuveni pusei Saules masas gadā, bet pēc tam kritums kļuva ievērojami straujāks.
Pašlaik galaktikā ik gadu veidojas jaunas zvaigznes, kuru kopējā masa ir tikai aptuveni piektā daļa no Saules masas.
Īpaši interesanti, ka šis process galaktikā nav vienmērīgs. Visizteiktākais aktivitātes samazinājums konstatēts Andromedas pusē, kas vērsta pret galaktiku M32.
Astronomi jau ilgstoši pieļauj, ka M32 varētu būt paliekas no lielākas spirālveida galaktikas, kas pēc sadursmes ar Andromedu zaudējusi savus spirālzarus. Šī hipotēze vēl nav galīgi apstiprināta, tomēr jaunie novērojumi padara to ticamāku.
Turpmākie pētījumi palīdzēs pārbaudīt šo pieņēmumu. Jau tuvākajā laikā Andromedas izpētē varēs iesaistīties jaunais kosmiskais teleskops «Nancy Grace Roman», kura palaišana plānota augusta beigās. Tā iespējas ļaus izpētīt vēl lielāku daļu galaktikas nekā līdz šim spējis «Hubble».
Ja hipotēze apstiprināsies, astronomi labāk izpratīs, kā galaktiku mijiedarbība ietekmē jaunu zvaigžņu veidošanos un Visuma evolūciju.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru