Veras Rubinas observatorija publicējusi jaunu, ārkārtīgi detalizētu slavenā COSMOS lauka attēlu, kurā iemūžinātas vairāk nekā 650 000 galaktiku un vairāk nekā 50 000 zvaigžņu. Attēls iegūts ar pasaulē lielāko digitālo kameru un ir daļa no plašas desmit gadu programmas dienvidu debesu izpētei.
COSMOS lauks (Cosmic Evolution Survey Deep Field) ir viens no visdetalizētāk pētītajiem Visuma apgabaliem. Tas satur vairāk nekā divus miljonus galaktiku un aptver aptuveni 75% Visuma eksistences vēstures. Tā visattālākās galaktikas atrodas līdz 12 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes.
Reģions atrodas Sekstānta zvaigznājā un aptver debesu laukumu, kas aptuveni trīs reizes pārsniedz pilna Mēness diska laukumu. Tā kā lauks atrodas tālu no Piena Ceļa plaknes, tajā praktiski nav tuvāko zvaigžņu un putekļu mākoņu, kas traucētu novērot tālas galaktikas.
Jaunais attēls izveidots, apvienojot vairākus novērojumus. Tajā redzami dažādi galaktiku tipi — spirālveida, eliptiskās, saplūstošās, kā arī ļoti vāji sarkanas agrīnā Visuma galaktikas. Priekšplānā manāmas spilgtas Piena Ceļa zvaigznes un vāji starpzvaigžņu putekļu pavedieni mūsu galaktikā.
Iepriekš COSMOS lauku detalizēti pētīja kosmiskie teleskopi «Hablss» un «Džeimsa Veba kosmiskais teleskops». Tagad šiem pētījumiem pievienojusies arī Rubina observatorija. Pateicoties plašajam redzes laukam un augstajai jutībai, tās kamera ļauj ne tikai iegūt jaunus attēlus, bet arī salīdzināt tos ar arhīva datiem, kas uzkrāti gadu desmitiem ilgos novērojumos.
Novērojumi šajā apgabalā turpināsies. COSMOS lauks ir viena no tām debesu vietām, ko observatorija plāno pētīt biežāk nekā lielāko daļu citu objektu desmit gadu projektā «Legacy Survey of Space and Time» (LSST).
Programmas laikā teleskops ik pēc dažām naktīm uzņems plata lauka attēlus visā dienvidu debesu daļā. Tas ļaus izveidot vēsturē vispilnīgāko Visuma katalogu.
Observatorija ir aprīkota ar lielāko digitālo kameru, kāda jebkad izveidota astronomijai, — ar 3,2 gigapikseļu izšķirtspēju, kā arī ar galveno spoguli 8,4 metru diametrā. Šāda konfigurācija nodrošina augstu jutību un ļauj atklāt ārkārtīgi vājus debess objektus.
Sagaidāms, ka LSST dati palīdzēs zinātniekiem labāk izprast tumšās matērijas un tumšās enerģijas dabu, pētīt supernovas un atklāt jaunus asteroīdus, kas tuvojas Zemei.
Pirmos attēlus Veras Rubinas observatorija publicēja 2025. gada 23. jūnijā. Toreiz tika publicēti attēli ar miljoniem galaktiku un Piena Ceļa zvaigznēm, kā arī ziņots par 2104 iepriekš nezināmu asteroīdu atklāšanu.
Pēc desmit gadu pārskata noslēguma gala arhīvā būs miljardi debess objektu un triljoni mērījumu, kas būs pieejami pasaules zinātniskajai sabiedrībai.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru