Meteorīts, kas pirms diviem gadiem izsita jumtu mājai ASV štatā Ņūdžersijā, izrādījās īsta zinātniska sensācija. Pētnieki tajā atklāja simtiem nezemes izcelsmes aminoskābju un seno sāļo šķīdumu pēdas, kas pastāvējušas Saules sistēmas rītausmā.
Retais meteorīts, kas svēra vairāk nekā kilogramu un 2024. gada jūlijā nokrita uz dzīvojamās mājas Ņūdžersijā, ļāva zinātniekiem iegūt jaunas ziņas par ķīmiskajiem procesiem, kas varēja notikt vēl pirms dzīvības rašanās uz Zemes. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Science Advances.
2024. gada 16. jūlijā vairāku ASV štatu iedzīvotāji novēroja spožu bolīdu, kas pārlidoja pāri valsts ziemeļaustrumiem. Debess ķermenis ielidoja atmosfērā ar ātrumu aptuveni 14,4 kilometri sekundē, sadalījās vairāk nekā 35 kilometru augstumā, un viens no tā fragmentiem izsita jumtu mājai pilsētā Hillsboro.
Negadījumā neviens necieta. Mājas īpašnieki ātri savāca šķembas, izmantojot vienreizējus cimdus, stikla burkas un alumīnija foliju. Pēc pētnieku teiktā tieši tas palīdzēja izvairīties no parauga piesārņošanas un saglabāt to praktiski sākotnējā stāvoklī.
Analīze parādīja, ka atradums pieder pie ārkārtīgi retā oglekļaino hondrītu tipa — CM½. Tas ir tikai otrais šāds meteorīts, kas atrasts pēc krišanas uz Zemes, un pirmais, kuru izdevās izpētīt tik labā stāvoklī.
Visnegaidītākais atklājums bija liels organisko savienojumu daudzums.
«Mēs atklājām sarežģītu aminoskābju kopumu — olbaltumvielu galvenos būvblokus. Lielākā daļa no tām uz Zemes ir vai nu ārkārtīgi reti sastopamas, vai arī vispār nepastāv zemes dzīvē, kas liecina par to nezemes izcelsmi,» sacīja pētījuma līdzautors Denijs Glavins no NASA Goddarda kosmisko lidojumu centra.
Starp atrastajiem savienojumiem bija arī triptofāns — aminoskābe, kas cilvēka organismā piedalās serotonīna un melatonīna ražošanā.
Papildus organiskajām vielām zinātnieki atklāja augstu nātrija saturu un seno sāls minerālu pēdas. Tas liecina, ka mātes asteroīda iekšienē kādreiz pastāvējuši šķidri sāļie šķīdumi — sāļš ūdens, kas pakāpeniski iztvaikoja un atstāja minerālus.
Tieši šādi apstākļi tiek uzskatīti par labvēlīgiem sarežģītu organisko molekulu veidošanai.
Pētniekuprāt, pirms miljardiem gadu līdzīgi meteorīti varēja regulāri krist uz jaunās Zemes, piegādājot organiskos savienojumus, kas bija nepieciešami dzīvības rašanās procesam.
Vēl viena atraduma īpatnība bija tā izcelsme. Pēc zinātnieku aprēķiniem meteorīts atdalījās no asteroīda galvenajā asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru. Pēc vairākiem sadursmēm kosmosā tā fragments aptuveni 200 000 gadu pārvietojās pa orbītu, pirms sasniedza Zemi.
Pētnieki arī salīdzina atraduma sastāvu ar asteroīdu Bennu un Ryugu paraugiem, kurus uz Zemes nogādāja NASA misija OSIRIS-REx un japāņu Hayabusa2. Pēc speciālistu teiktā, meteorītā atklāto aminoskābju daudzveidība pat pārsniedz to, kas konstatēta no šiem asteroīdiem atvestajos paraugos.
Pašlaik meteorīta fragmenti tiek glabāti Amerikas Dabas vēstures muzejā Ņujorkā, kur tos turpina pētīt.
Šis atradums palīdz zinātniekiem labāk saprast, kādu lomu senie asteroīdi varēja nospēlēt ķīmisko «būvbloku» veidošanā uz Zemes.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru