Teleskops «Eiklīds» atklāj senākos kvazārus: to gaisma līdz Zemei ceļojusi aptuveni 13 miljardus gadu 0 184

Kosmiskais teleskops «Eiklīds», kas darbojas Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) vadībā sadarbībā ar NASA, atklājis 31 no senākajiem zināmajiem kvazāriem. Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā Astronomy & Astrophysics.

Kvazāri ir ārkārtīgi spoži objekti, kas veidojas ap ļoti masīviem melnajiem caurumiem. Kad milzīgi gāzes un putekļu daudzumi strauji iekrīt melnajā caurumā, viela sakarst līdz miljoniem grādu un sāk izstarot milzīgu enerģijas daudzumu, tāpēc kvazārus var pamanīt pat milzīgos attālumos.

Tik senus kvazārus atklāt ir ārkārtīgi grūti. Milzīgā attāluma dēļ to gaisma ir ļoti vāja, un pašus objektus bieži ir grūti atšķirt no parastām zvaigznēm.

No atrastajiem objektiem 12 pastāvēja jau pirmajos 770 miljonos gadu pēc Lielā sprādziena. Vēl divi kvazāri izrādījās senākie, kādi jebkad atklāti: tie veidojās aptuveni 670 miljonu gadu pēc Visuma rašanās, kad tā vecums bija vien aptuveni 5% no pašreizējā.

No šiem objektiem nākusī gaisma līdz Zemei ceļojusi aptuveni 13 miljardus gadu, tāpēc astronomi faktiski novēro Visumu tādu, kāds tas bija drīz pēc tā rašanās.

Pētnieki cer, ka šo kvazāru izpēte palīdzēs labāk izprast, kā veidojās pirmās galaktikas un kad parādījās ļoti masīvie melnie caurumi, kas šodien atrodas lielāko galaktiku centros.

Misijas «Eiklīds» galvenais uzdevums ir izveidot detalizētu miljardiem galaktiku karti un palīdzēt zinātniekiem noskaidrot tumšās enerģijas dabu, kas, kā uzskata, izraisa Visuma paātrinātu izplešanos.

Iegūtie dati tiks izmantoti arī nākamās NASA kosmiskās misijas — Nensijas Greisas Romanas teleskopa — sagatavošanā, kas turpinās pētījumus par tumšo enerģiju un Visuma evolūciju.

Šis atklājums rāda, ka pat gandrīz 14 miljardus gadu pēc Lielā sprādziena zinātnieki turpina atklāt objektus, kas var mainīt izpratni par Visuma agrīno vēsturi.