«Habls» parādījis kosmisku «fejerverku»: NASA publicējusi jaunu attēlu no zvaigžņu veidošanās apgabala 0 148

NASA publicējusi jaunu attēlu, ko uzņēmis kosmiskais teleskops «Habls». Tajā redzams LH 95 apgabals Lielajā Magelāna mākonī — pundurgalaktikā, kas ir Piena Ceļa pavadone.

Fotogrāfijā zilas un baltas jaunas zvaigznes spilgti izceļas uz sārta, jonizēta ūdeņraža mākoņu fona. NASA šo ainavu salīdzinājusi ar fejerverku, kas uzliesmojis dūmu mākoņos.

LH 95 tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem zvaigžņu veidošanās apgabaliem Lielajā Magelāna mākonī. Šeit vienuviet atrodas gan mazas masas jaunas zvaigznes, gan masīvi zilie giganti.

Tieši reģiona vismasīvākās zvaigznes ietekmē apkārtējo vidi. To spēcīgais ultravioletais starojums un zvaigžņu vējš uzsilda ūdeņraža mākoņus, liekot gāzei spīdēt. Tumšās joslas attēlā ir blīvi putekļu mākoņi, kas pagaidām pretojas starojuma ietekmei.

Attēla krāsas atspoguļo dažādus gaismas viļņu garumus, ko reģistrējis teleskops. Sārto nokrāsu rada ūdeņraža alfa starojums — viens no galvenajiem aktīvas zvaigžņu veidošanās indikatoriem.

Pateicoties šiem novērojumiem, astronomi izpētījuši aptuveni 2500 jaunas zvaigznes, kas gandrīz jau sasniegušas savu masu, bet vēl nav uzsākušas termonukleārās reakcijas kodolā. Šādas zvaigznes dēvē par pirmspamatsekvences zvaigznēm.

Pētījumi liecina, ka jaunās zvaigznes turpina uzkrāt vielu no apkārtējiem gāzes un putekļu diskiem vairāku miljonu gadu garumā — ilgāk, nekā prognozēja daži modeļi. Tas ļauj precīzāk izprast zvaigžņu veidošanās procesu un protoplanētu disku evolūciju.

Zinātnieki arī atklājuši, ka LH 95 vienlaikus pastāv zvaigznes no dažādām paaudzēm. Tas liecina, ka zvaigžņu veidošanās šajā apgabalā nav bijusi vienreizējs notikums, bet noritējusi ilgākā laika periodā.

Šī reģiona vismasīvākā zvaigzne ir aptuveni 60–70 reižu masīvāka par Sauli un, pēc pētnieku aplēsēm, apmēram par miljonu gadu jaunāka nekā lielākā daļa tās kaimiņu. Šādi giganti dzīvo salīdzinoši īsu laiku un savu evolūciju noslēdz ar spēcīgiem supernovu sprādzieniem.

Astronomi uzskata LH 95 par vienu no interesantākajiem apgabaliem zvaigžņu dzimšanas izpētei. Salīdzinoši neliels kosmisko putekļu daudzums šeit atvieglo procesu novērošanu, kas Piena Ceļa līdzīgos reģionos bieži ir slēpti no teleskopu redzesloka.

Habla kosmiskais teleskops darbojas orbītā jau vairāk nekā trīs desmitgades. Šodien tā novērojumus papildina Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, un tuvāko gadu laikā tiem pievienosies arī Nensijas Greisas Romana kosmiskais teleskops.

Jaunais «Habla» attēls ne tikai iespaido ar savu vizuālo efektu, bet arī palīdz zinātniekiem arvien precīzāk izprast, kā Visumā dzimst jaunas zvaigznes.