ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) paziņojusi par Marsa atmosfēras izpētes misijas MAVEN noslēgšanu. Lēmums pieņemts pēc tam, kad jau aptuveni pusgadu nav izdevies atjaunot sakarus ar kosmosa kuģi, kas vairāk nekā desmit gadus pētīja Sarkano planētu.
NASA oficiāli noslēgusi Marsa atmosfēras izpētes misiju MAVEN, kas vairāk nekā desmit gadus riņķoja ap Sarkano planētu un sniedza zinātniekiem vērtīgu informāciju par tās pagātni.
Lēmums pieņemts pēc tam, kad pirms aptuveni sešiem mēnešiem tika zaudēts kontakts ar zondi un visi mēģinājumi atjaunot sakarus izrādījās neveiksmīgi.
MAVEN tika palaista kosmosā 2013. gada novembrī. Sākotnēji bija paredzēts, ka misija ilgs vienu vai divus gadus, taču kosmosa kuģis darbojās ievērojami ilgāk un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Marsa izpētes projektiem pēdējās desmitgades laikā.
Zondes galvenais uzdevums bija pētīt Marsa atmosfēru un noskaidrot, kāpēc planēta laika gaitā zaudējusi lielāko daļu gaisa apvalka. Tieši MAVEN iegūtie dati palīdzēja zinātniekiem labāk izprast procesus, kuru rezultātā Marss no potenciāli daudz mitrākas un dzīvībai piemērotākas pasaules pārvērtās aukstā un sausā planētā, kādu to pazīstam šodien. Tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem mūsdienu planētu zinātnē, jo atbildes palīdz saprast arī to, kā veidojas un attīstās planētu klimats kopumā.
Papildus zinātniskajiem pētījumiem MAVEN pildīja vēl vienu svarīgu funkciju. Zonde kalpoja kā sakaru retranslators starp Zemi un vairākiem NASA robotiem, kas darbojas uz Marsa virsmas.
NASA izpētes programmas vadītāja Tifānija Morgana norādīja, ka MAVEN devusi nozīmīgu ieguldījumu cilvēces zināšanās par Marsa klimata vēsturi un atmosfēras attīstību.
Misijas noslēgums nenozīmē Marsa izpētes beigas. Uz planētas virsmas turpina darboties vairāki roveri, bet orbītā joprojām atrodas citas NASA un starptautisko partneru zondes.
Tomēr MAVEN zaudēšana iezīmē viena nozīmīga Marsa izpētes posma noslēgumu. Kosmosa kuģis būtiski pārsniedza sākotnēji plānoto darbības laiku un vairāk nekā desmit gadus palīdzēja atklāt, kāpēc viena no Zemei līdzīgākajām planētām Saules sistēmā kļuva par aukstu un gandrīz bezgaisa pasauli.
