ASV uzņēmums Panthalassa plāno izvietot autonomus datu apstrādes centrus okeānā, kas darbosies uz viļņu enerģijas un nodrošinās mākslīgā intelekta darbību. Taču eksperti brīdina — šāda pieeja var izrādīties mazāk efektīva, nekā sākotnēji cerēts.
Datu centri, kas uztur mākslīgā intelekta sistēmas, jau šobrīd patērē milzīgu elektroenerģijas apjomu. Eksperti lēš, ka līdz 2030. gadam to patēriņš sasniegs 945 teravatstundas gadā — vairāk nekā šobrīd patērē, piemēram, Japāna.
Tieši šī iemesla dēļ Panthalassa piedāvā alternatīvu — izvietot datu centrus okeānā un izmantot viļņu enerģiju elektroenerģijas ražošanai.
Kā tas darbojas
Uzņēmuma izstrādātās platformas atgādina milzīgas konstrukcijas uz balsta ar sfērisku augšdaļu un sasniedz līdz pat 85 metru augstumu. Tās paredzēts izvietot starptautiskajos ūdeņos.
Konstrukcijas pamatā ir vertikāla caurule, pa kuru, viļņiem kustoties, ieplūst jūras ūdens. Šī kustība darbina turbīnas, kas ģenerē elektroenerģiju un nodrošina uz platformas esošo serveru, grafisko procesoru un sakaru sistēmu darbību.
Dzesēšana tiek risināta vēl vienkāršāk — serveri atrodas hermētiskos moduļos zem ūdens virsmas, un apkārtējais okeāns kalpo kā dabīgs siltummainis.
Galvenie riski
Tomēr eksperti uzsver vairākas būtiskas problēmas.
Bijušais Lorensa nacionālās laboratorijas pētnieks Džonatans Kūmi norāda, ka okeāna vide ir ļoti agresīva — sālsūdens, viļņi un laikapstākļi var būtiski samazināt iekārtu kalpošanas laiku.
Savukārt Uptime Institute pārstāve Žaklina Deivisa uzsver, ka pilnībā autonomu datu centru uzturēšana bez tehniskā personāla var kļūt par nopietnu izaicinājumu.
Savienojamības problēma
Vēl viens būtisks trūkums ir datu pārraide.
Plānots, ka informācija no šādiem centriem tiks nodota, izmantojot satelītu sakarus, piemēram, Starlink. Taču šāda pieeja nozīmē mazāku joslas platumu un lielāku aizkavi salīdzinājumā ar optiskajiem kabeļiem.
Tas ir kritiski mākslīgā intelekta pakalpojumiem, kuriem nepieciešama ātra reakcija — piemēram, čatbotiem vai meklēšanas sistēmām.
Vai ideja ir dzīvotspējīga?
Eksperti uzskata, ka peldējošajiem datu centriem būs grūti konkurēt ar tradicionālajiem sauszemes centriem, kas pieslēgti stabilam elektrotīklam un ātrgaitas datu pārraides infrastruktūrai.
Papildus tehniskajiem izaicinājumiem uzņēmumiem būs jāpierāda arī ekonomiskā efektivitāte — ka šāds risinājums spēj konkurēt izmaksu ziņā.
