Šī ķēde — universāla tehnoloģija kolonizācijai.
Bremenes universitātes zinātnieki izveidojuši pamatu nākotnes dārziem Marsā — viņi radīja mēslojumu no Sarkanās planētas putekļiem.
Marsa augsne nav piemērota augu audzēšanai, jo tā nesatur organiskas vielas. Taču tajā ir daudz dažādu minerālu, un Marsa atmosfēra 95,32 % sastāv no oglekļa dioksīda.
Minerāli un gāze, kā arī saules gaisma — cianobakteriju galvenais barības avots.
Zinātnieki izmantoja Marsa augsnes imitatoru MGS-1, lai uz tā izaudzētu cianobakteriju populāciju.
Pēc tam tos pakļāva termiskai apstrādei un anaerobai fermentācijai, lai no biomasas iegūtu amoniju.
Tas ir viens no galvenajiem mēslojumiem, kas palielina augsnes auglību.
Iegūto amoniju izmantoja, lai audzētu rajsku (Lemna), kas ļoti ātri palielina biomasi un ir ēdama.
Rezultāts ir iespaidīgs — no 1 grama sausu cianobakteriju izdevās iegūt 27 gramus rajskas (Lemna).
Papildus zinātnieki ieguva skābekli — cianobakteriju dzīves darbības produktu, un metānu no to pārstrādes.
Šī ķēde ir universāla tehnoloģija Marsa kolonizācijai: ar cianobakteriju palīdzību varēs iegūt pārtiku, elpošanai nepieciešamo skābekli un enerģiju.
Tomēr tas viss līdz šim darbojas tikai laboratorijas apstākļos, un nav skaidrs, vai procesus izdosies atkārtot Marsā ar tā radiāciju, zemajām temperatūrām un zemu gravitāti.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/b306sb08Kqo?si=rGbtxRj2CMAJPP_D" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
