Citādi amerikāņi riskē uz laiku palikt pilnīgi bez kosmiskās bāzes.
ASV kosmosa satraukums: varas iestādes nezina, ko darīt ar Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Saskaņā ar plānu starptautiskās stacijas darbība jābeidz 2030. gadā. Savukārt 2031. gadā amerikāņu segments jādemontē, jāsadedzina atmosfērā un jānogremdē Klusajā okeānā.
Tagad Senātā apsver iespēju pagarināt SKS darbību līdz 2032. gadam vai pat ilgāk. Izstrādāts NASA finansēšanas likumprojekts ar atbilstošiem grozījumiem — to jau apstiprinājusi attiecīgā komiteja.
Pašlaik amerikāņi riskē uz laiku palikt pilnīgi bez kosmiskās bāzes. Iepriekšējā stratēģija bija tāda: NASA koncentrējas uz Mēnesi, bet ap Zemes orbītu atstāj privātajām kompānijām.
Taču Mēness programma pašlaik saskaras ar grūtībām. Papildus tam, ka misijai Artemis II reiz pēc reizes nevar pacelties raķete SLS, pēc jaunā vadītāja Džareda Aizekmana stāšanās amatā NASA pilnībā pārvērtēja tālākos plānus par pavadoņa apgūšanu.
Agrāk cilvēka nosēšanās Mēnesī tika gaidīta misijas Artemis III laikā 2027. gadā. Taču tagad skaidrs: līdz tam nebūs nekāda nolaišanās moduļa. Ne Ilons Masks, ne Džefs Bezoss nepaspēs sagatavot un izmēģināt kuģus. Tāpēc Artemis III tagad pārvēršas par izmēģinājumu programmu: kosmosa kuģis Orion ap Zemi mēģinās dokoties vai nu ar SpaceX Starship HLS, vai ar Blue Origin Blue Moon. Savukārt cilvēku uz Mēness sūtīs «pēc 2028. gada». Tas ir — pagaidām nav zināms, kad.
Būtu pārāk naivi paļauties uz privātuzņēmēju spēkiem, cerot, ka viņi patstāvīgi uzbūvē orbītālās stacijas, kas uzreiz aizstātu SKS. Privāto staciju projekti pastāv. Uzņēmums Vast jau veic stacijas Haven-1 pēdējo montāžu.
Taču kosmoss ir sarežģīts un dārgs. Pagātnes pieredze rāda: privātie uzņēmumi lielus panākumus sasniedz īsā laikā tikai NASA atbalsta gadījumā. Ilons Masks izveidoja ārkārtīgi veiksmīgo Falcon 9 raķeti un atkārtoti izmantojamās Dragon kosmosa kuģus tieši pateicoties NASA līgumiem: aģentūra sagatavoja tehnisko uzdevumu, izsludināja konkursu, noteica uzvarētāju un avansā apmaksāja palaišanas sesijas.
Ar orbītālajām stacijām situācija ir līdzīga. Haven-1 ir eksperimentāla stacija īslaicīgai uzturēšanās, kas sastāv no viena neliela moduļa. Neatkarīga uzņēmuma mērogā tas ir panākums un izrāviens. Taču tas nevar pilnībā aizstāt SKS.
Uzņēmumi Axiom Space, Blue Origin, Vast un Voyager gaida līdzīga orbītālās stacijas konkursa izsludināšanu. Bez NASA atbalsta privātie uzņēmumi pakāpeniski piesaista investorus, taču tas acīmredzami nav pietiekami. Axiom Space 2026. gada februārī piesaistīja 350 miljonus dolāru (investoru vidū — Donalds Tramps juniors), Vast saņēma finansējumu 500 miljonu dolāru apmērā. Privātajiem nepieciešama motivācija, skaidri darbības noteikumi un finansējums no kosmosa aģentūras. Tāpēc senators Teds Krūzs iesniegtais NASA finansēšanas likumprojekts obligāti paredz, ka NASA 60 dienu laikā publicē prasības kosmiskajām stacijām, 90 dienu laikā izsludina iesniegumu pieprasījumu privātajiem un 180 dienu laikā noslēdz līgumus ar diviem vai vairāk orbītālo staciju izstrādātājiem.
Tomēr pat tādā gadījumā godīgas SKS aizvietošanas izveide līdz 2030. gadam praktiski nav iespējama. Tāpēc starptautiskās stacijas darbības termiņš būtu jāpagstina līdz 2032. gadam vai pat līdz brīdim, kad radīs pilnvērtīgu aizvietojumu. Iespēja, ka Krievija piekritīs SKS darbības pagarināšanai, ir diezgan liela. Nav izslēgts, ka šo jautājumu Džareds Aizekmans apspriedīs ar Roskosmosa vadītāju Dmitriju Bakanovu nākamajā vasarā: NASA vadītājs plāno ierasties Krievijā un būt klāt nākamajā Sojuz kuģa startā.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/FhKOuxhGlmI?si=qLQcgHBpls8836LF" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
