116 gaismas gadu attālumā no Zemes atklāta noslēpumaina planētu grupa

Starptautiska astronomu grupa publicējusi pētījuma rezultātus par neparastu ekzoplanētu sistēmu, kas izveidojusies ap sarkano punduri LHS 1903 un atrodas aptuveni 116 gaismas gadu attālumā no Zemes Lūša zvaigznājā.

Tas ir tāpēc, ka tā ir pilnīgs pretstats mūsu Saules sistēmai, kur vistuvāk Saulei atrodas akmeņainās planētas — Merkūrs, Venēra, Marss un Zeme, bet gāzu milži Jupiters un Saturns atrodas perifērijā. Piederīgie ledus milži Urāns un Neptūns atrodas vēl tālāk un sastāv no smagākiem, viegli iztvaikojošiem elementiem.

Šāda "kārtošanās" raksturīga daudzām citām planētu sistēmām mūsu galaktikā. To skaidro ar to, ka pie savas zvaigznes tuvāk esošās akmeņainās planētas zaudējušas gāzu apvalku intensīvas starojuma dēļ, kamēr tā saglabājusies attālāk esošajām.

LHS 1903 un tās četrām apkārt riņķojošajām ekzoplanētām gadījumā viss ir tieši pretēji. Kā rāda Eiropas Kosmosa aģentūras CHEOPS satelīta iegūtie dati, vistuvāk zvaigznei atrodas akmeņainā planēta LHS 1903 b, bet divas gāzveidīgās LHS 1903 c un d un ceturtā akmeņainā planēta LHS 1903 e — sistēmas perifērijā.

Tas pretrunā iepriekšējām priekšstatām par planētu "hierarhiju" zvaigžņu sistēmās — akmeņainās planētas tuvāk, bet gāzainās tālāk no savām zvaigznēm. LHS 1903 sistēma izrādījusies it kā "apgriezta".

Zinātnieki pēta šo neparasto konfigurāciju un mēģina tai rast skaidrojumu. Balstoties uz CHEOPS satelīta datiem, viņi nonāca pie secinājuma, ka ekzoplanētas veidojušās ne vienlaikus, bet pakāpeniski — proti, "no iekšienes uz āru". Tādējādi LHS 1903 e, iespējams, varējusi veidoties brīdī, kad lielākā daļa gāzes planetārajā sistēmā jau bija iztērēta.

<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/pEvO91y-tVE?si=0IQI3hSvGgVGeD45" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>