NASA liek likmi uz vienotu enerģētisko arhitektūru, kas ir mērogojama no orbitālajām platformām līdz Mēness bāzēm.
«Lockheed Martin» izvēlējās attīstīt kodolenerģētiskās iekārtas sistēmu (Fission Surface Power, FSP) kā galveno elementu, kas nodrošinātu ilglaicīgu cilvēka klātbūtni un rūpniecisku darbību uz Mēness.
Amerikāņu uzņēmums atbalsta elastīgu, mērogojamu arhitektūru. Sākot ar kompaktām iekārtām jaudas diapazonā no 5 līdz 10 kilovatiem pirmajiem apgūšanas posmiem, var samazināt riskus un pēc tam pakāpeniski pāriet uz 25–50 kilovatu sistēmām un perspektīvā — uz reaktoriem ar jaudu līdz 100 kilovatiem, kas spēj uzturēt plašu komerciālu un rūpniecisku infrastruktūru.
Kopā ar NASA un ASV Enerģētikas ministriju uzņēmums plāno īstenot šo projektu.
«Mūsu kopējā arhitektūra ir elastīga un spēj pielāgoties plašam slodžu spektram. Taču 100 kilovatu reaktora izveide darbam uz Mēness un Marsa nav vienkārši mazākas konstrukcijas mērogošana,» sacīja Kerijs Timmons, «Lockheed Martin» kodolenerģētisko kosmisko programmu biznesa stratēģijas vadītājs.
Ja cilvēce grasās uz Mēness būvēt nevis pagaidu nometni, bet pastāvīgu, dinamisku ekonomiku, nepieciešams enerģijas avots, kas nav atkarīgs no Saules.
Mēness vide ir ārkārtīgi skarba: naktis te ilgas divas nedēļas, un resursiem bagāti reģioni var atrasties mūžīgā ēnā. Tradicionālie enerģijas avoti nespēj nodrošināt pastāvīgas bāzes dzīvotspēju.
Kodolreaktori nodrošina uzticamu un nepārtrauktu enerģijas piegādi, neatkarīgu no saules gaismas. Tie var apgādāt ar enerģiju dzīvojamos moduļus, Mēness transportlīdzekļus un iekārtas vietējo resursu ieguvei un pārstrādei — piemēram, skābekļa un raķešdegvielas ražošanai.
Pēc nesenā Baltā nama rīkojuma šo tehnoloģiju attīstība kļuva par nacionālu prioritāti. «Lockheed Martin» jau strādā pēc pirmās fāzes līgumiem ar NASA un Enerģētikas ministriju, cerot sagatavot sistēmu startam līdz 2030. gadam.
FSP sistēma tiek uzskatīta par pārejas tehnoloģiju. Lai samazinātu izmaksas un stiprinātu piegādes ķēdes ilgtermiņa Marsa misijām, ASV liek likmi uz vienotu enerģētisko arhitektūru, kas spēj būt mērogojama no orbitālajām platformām līdz Mēness bāzēm.
Kompakta 5–10 kilovatu iekārta spēj uzturēt siltumu dzīvojamā modulī un uzlādēt Mēness transportlīdzekli pašā aukstākajā Mēness naktī. Taču, paplašinoties rūpnieciskajai darbībai — regolīta ieguvei skābekļa ražošanai vai raķešdegvielas ražošanai — enerģijas tīkliem būs jāpaplašinās.
Mērķis ir sasniegt līmeņus 25, 50 un pat 100 kilovati. Tam «Lockheed Martin» liek likmi uz uzlabotiem Braitona cikla dzinējiem, kas izceļas ar augstu efektivitāti pie lielām jaudām.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/q9XnzL9TRuQ?si=LHdzhrgQxwTybZru" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
