Kopš tā laika zinātniekiem gadījās tikai fragmenti, kas raisīja vairāk jautājumu nekā deva atbildes.
Paleontologi jau sen strīdas par spinozauru dzīvesveidu. Vieni zinātnieki uzskata, ka šie dinozauri bija izcili peldētāji, spējīgi medīt ūdenī. Citi tos sauc par galvenokārt piekrastes plēsējiem, kas ķēra zivis seklākos ūdeņos. Jauns atradums pielicis punktu strīdam.
Spinozauru (Spinosaurus) izpētes vēsture līdzinās detektīvam ar daudziem baltajiem plankumiem, kas traucē zinātniekiem nonākt pie vienota viedokļa par šo dinozauru dzīvesveidu.
Pirmo reizi spinozaura paliekas (suga Spinosaurus aegyptiacus) atrada mūsdienu Ēģiptes teritorijā. Tās aprakstīja vācu paleontologs Ernsts Štromers 1915. gadā, un tās glabājās Minhenes muzejā. Tomēr lielākā daļa eksemplāru tika uz visiem laikiem zaudēta Minhenes bombardēšanā 1944. gadā.
Kaulu iznīcināšana padarīja spinozaura izpēti ārkārtīgi sarežģītu uz daudziem desmitiem gadu. Kopš tā laika zinātniekiem gadījās tikai fragmenti, kas raisīja vairāk jautājumu nekā deva atbildes.
Galvenais akadēmiskais strīds bija par to, vai spinozauri varēja medīt atklātajā jūrā vai arī tie bija piekrastes seklūdens plēsēji. Turklāt — kā tie ieguva pārtiku? Šo plēsēju atliekas atrada ne tikai piekrastes jūras nogulsnēs, bet arī ezeru nogulsnēs, tāpēc šādi atradumi paši par sevi neļauj viennozīmīgi noteikt šo dinozauru dzīvesveidu.
Daudziem paleontologiem galvu jauca spinozaura mugurkaula ļoti augstie izaugumi uz muguras skriemeļiem, ko parasti dēvē par «buru». Vieni speciālisti uzskata, ka spinozauri lieliski peldēja un nira, medīdami zivis un izmantojot «buru» kā stabilizatoru. Šo viedokli 2025. gadā pat atspoguļoja BBC populārzinātniskais seriāls «Pastaigas ar dinozauriem», attēlojot šos rāpuļus kā īstus ūdens monstrus.
Citi zinātnieki apgalvo, ka ar tādu «buru» peldēt nav iespējams — tādā gadījumā dzīvnieks būtu ārkārtīgi nestabils. Pēc viņu domām, spinozauri klīda seklajos ūdeņos kā milzu gārņi, izraujot laupījumu no ūdens ar garo purnu.
Šo jautājumu mēģināja noskaidrot paleontologu komanda Pola Sereno vadībā no Čikāgas universitātes ASV. Zinātnieki devās uz Nigēru, kur atrodas 94–99 miljonus gadu vecas nogulsnes. Agrāk tur bija atrastas spinozauru atliekas, tāpēc pētnieki cerēja uz veiksmi.
- gadā vietējais gids aizveda pētniekus uz grūti pieejamu vietu, kur viņi atrada vairākus žokļu fragmentus, kas, iespējams, pieder spinozauram, bet Covid-19 pandēmijas dēļ zinātnieki varēja atgriezties izrakumos tikai pēc vairākiem gadiem.
Otrā ekspedīcija pārspēja visas cerības. Paleontologi atklāja praktiski pilnīgu skeletu, kas piederēja līdz šim nezināmai spinozauru sugai, kā arī zauropodu atliekas.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/-hUXRzyyKBg?si=rwA_PnLhQ-s3ES0p" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
