Zinātnieki atklājuši relatīvi nesenu ģeoloģisko aktivitāti uz Mēness, un šis atklājums var ietekmēt cilvēku atgriešanos uz Mēness pēc vairāk nekā 50 gadiem.
Neviena cita planēta Saules sistēmā nav ar tādām litosfēras plāksnēm un zemestrīcēm kā Zeme. Bet tas nenozīmē, ka šajās pasaulēs nenotiek zemestrīces. Zinātniekiem jau vairāk nekā 50 gadus ir zināms, ka tādas zemestrīces notiek uz Mēness, un aptuveni 15 gadus ir zināms, ka Mēness samazinās izmēros. Mēness jau pēdējo 200 miljonu gadu laikā ir sarucis par 50 metriem. Tagad šie dati ir apstiprināti ar jaunajiem Mēness novērojumiem. Pētījums publicēts žurnālā «The Planetary Science Journal», raksta Фокус, atsaucoties uz «IFLScience».
Savas četrus miljardu gadu ilgās vēstures sākumā Mēness bija ģeoloģiski ļoti aktīva pasaule. Taču ar laiku tā kodols sāka atdzist un sacietēt. Iekšējam slānim sarūkot, Mēness garoza plaisā un deformējas. Zinātnieki Mēness virsmā atklāja plaisas, kas saistītas ar šo procesu.
Šīs plaisas, kā arī nelielas grēdas tika atklātas tumšo bazalta līdzenumu virsmā, kas pazīstami kā Mēness jūras. Izrādījās, ka šīs grēdas un plaisas ir saistītas ar relatīvi nesenu ģeoloģisko aktivitāti, konkrēti ar Mēness zemestrīcēm.
Lai gan ir zināms, ka uz Mēness notiek zemestrīces, ko izraisa Zemes gravitācija, Mēness iekšējā uzbūve un meteoroīdu triecieni, zinātnieki atklājuši jaunus pazemes satricinājumu avotus.
Zinātnieku aprēķini parādīja, ka tūkstošiem grēdu Mēness jūrās veidojās aptuveni pirms 124 miljoniem gadu, bet plaisas — aptuveni pirms 105 miljoniem gadu. Pētījums parādīja, ka šie procesi ir savstarpēji saistīti ar ģeoloģisko aktivitāti, un visiespējamākais abu parādību iemesls ir Mēness saspiešanās.
Pētījuma rezultāti liecina, ka Mēness zemestrīces var notikt Mēness jūru teritorijā un ka seismisko draudu cilvēku Mēness apgūšanai var būt vairāk, nekā zinātnieki bija pieļāvuši.
Nākotnes pilotētās un robotizētās misijas var sniegt jaunus un detalizētākus datus par Mēness iekšējo aktivitāti. Piemēram, NASA plāno atgriezt cilvēkus uz Mēness jau 2028. gadā programmas «Artemīda» ietvaros. Padziļinātas zināšanas par Mēness seismisko aktivitāti tieši paaugstinās arī šo misiju drošību, uzskata zinātnieki.
Pēc zinātnieku teiktā, Mēness saspiežas ģeoloģisko procesu dēļ, ko izraisa iekšējā siltuma zudums, kas noved pie grēdu un plaisu veidošanās uz tā virsmas. Tajā pašā laikā uz Mēness notiek zemestrīces, kas ir pastāvīgas ģeoloģiskās aktivitātes sekas. Tātad Mēness nav ģeoloģiski mirusi pasaule. Kosmosa aģentūrām tas būs jāņem vērā, plānojot pilotēto un robotisko misiju nolaišanās vietas uz Mēness virsmas, kā arī būvējot nākotnes bāzes un kolonijas.
