Pieaugošas globālās spriedzes apstākļos Grenlande ir kļuvusi par vietu, kas norāda, ka vecā starptautiskā tiesiskā kārtība sāk sabrukt.
ASV prezidenta Donalda Trampa nostāja attiecībā uz Grenlandi pēdējā laikā bieži mainījusies: no draudiem salu ieņemt ar spēku līdz apgalvojumiem, ka tas nenotiks. Taču nemainīgs paliek Trampa apgalvojums, ka Grenlande ir ļoti svarīga vieta ASV. Un tas tieši saistīts ar kosmosu, raksta Фокус ar atsauci uz «Space».
Eksperti uzskata, ka Trampa administrācijas apsēstība ar Grenlandi ir plašu ģeopolitisku ambīciju daļa, kas saistītas ne tikai ar dominanci rietumu puslodē, bet arī kosmiskajā telpā. Grenlande atrodas divu strauji mainīgu robežu krustpunktā: Arktikas sasilšana, kas mainīs kuģošanas maršrutus, un arvien militarizētāka kosmiskā telpa.
Pieaugošas globālās spriedzes apstākļos Grenlande ir kļuvusi par vietu, kas norāda, ka vecā starptautiskā tiesiskā kārtība sāk sabrukt. Visa šī centrā atrodas kosmiskā bāze Pituffikā, kas pieder ASV. Tā ir ASV vistālāk ziemeļos esošā militārā bāze, kas atrodas 1118 km uz ziemeļiem no polārā loka un 1524 km no Ziemeļpola. Reiz tā bija aukstā kara priekšpostenis, bet tagad tā ir galvenā ASV Kosmisko spēku daļa, nepieciešama, lai novērotu, kas notiek Zemes tuvuma orbītā.
Tramps vairākkārt norādījis, ka bāze Pituffikā ir viens no svarīgākajiem objektiem, lai novērotu, kas notiek virs Zemes, un aicinājis paplašināt tur militāro klātbūtni. Tāpēc Grenlande ir nozīmīga ne tikai ASV arktiskajām ambīcijām, bet arī kosmiskajām interesēm.
Un runa nav tikai par militāru orbītas novērošanu. Tā kā privātie uzņēmumi tagad palielinājuši raķešu palaišanas biežumu, lai nogādātu orbītā lietderīgo kravu, Grenlande piedāvā ideālus apstākļus palaišanai. No salas teritorijas, piemēram, ir daudz vieglāk sūtīt kosmiskos aparātus uz polārajām un saules sinhronajām orbītām.
Eksperti norāda, ka ne tikai uz Zemes izveidotā, pēc Otrā pasaules kara noteiktā vecā starptautiskā tiesiskā kārtība sabrūk, bet tas attiecas arī uz starptautisko kosmisko tiesību sistēmu. Tās pamatu veido 1967. gada kosmosa līgums, kas noteica kosmiskās telpas miermīlīgas izmantošanas principus. Taču šis līgums nespēja paredzēt mūsdienu realitāti, kas notiek orbītā. Tas arī nekad neparedzēja, ka sauszemes objekti, piemēram, bāze Pituffikā, noteiks, kas var veikt orbītas uzraudzību vai dominēt tajā.
Lielvalstis tagad gan sauszemes, gan orbitālās sfēras uzskata par stratēģiskiem aktīviem, kurus nepieciešams kontrolēt un aizsargāt. Ja ASV paplašinātu savu kontroli pār Grenlandi, valstij būtu neproporcionāli liela daļa no globālajām kosmiskās telpas novērošanas iespējām.
Eksperti uzskata, ka Arktika kļūst par priekšējo līniju kosmiskās telpas pārvaldībā, un līgumi, kuri paredzēti, lai regulētu šo ledaino teritoriju un telpu virs tās, ar to grūti tiek galā. Kosmiskā bāze Pituffikā vairs nav vienkārši ASV ziemeļu priekšpostenis; tā ir stratēģiska ieeja orbītā un līdzeklis politiskās un militārās varas īstenošanai no augšas.
