«Jūs pagriežaties ap stūri, un aiz jums parādās niša, un tur pilnīgi tumšs».
Milzīgais Čivavas tuksnesis, kas plešas Arizonas, Ņūmeksikas un Teksasas štatu teritorijās ASV, kā arī Čivavas, Koahuilas, Durango, Sakatēkas un Nuevo León štatos Meksikā, ir izcili skaista vieta. Par to raksta «IFLScience».
Šajā tuksnesī atrodas Nacionālais parks "Karlsbadas alas". Ik gadu aptuveni pusmiljons cilvēku apmeklē šo apmēram 120 pazemes alu tīklu, kas radušās miljonu gadu gaitā, lēni erodējoties kaļķakmens iežiem sērskābes ietekmē no dziļāk zemes dzīlēs esošajiem naftas un gāzes krājumiem.
"Alas pārsteidz ar savu skaistumu, rekordlielumu un mērogiem, ar sprādzienbīstamiem sikspārņu ekskrementiem un, ja zina, kur meklēt, iespējams, ar ārpuszemes dzīvības noslēpumu," norādīts rakstā.
Ziņots, ka alā ir liela telpa. Tā ir tik liela, ka tajā varētu ietilpināt četrus Ņujorkas kvartālus un vēl paliktu vieta.
"Lielā telpa [..] ir pēc tilpuma lielākā alu kamera Ziemeļamerikā," ziņo Nacionālā parku pārvalde (NPS).
Šīs "Lielās telpas" platība pārsniedz 3,3 hektārus, kas ir sešas reizes lielāka par amerikāņu futbola laukuma platību un gandrīz piecas reizes lielāka par FIFA standarta futbola laukuma platību.
"Neskatoties uz šiem milzīgajiem izmēriem, Karlsbadas ala ir ļoti pieejama. Tā ir ļoti liela kaļķakmens ala, ko var apmeklēt tūristi — tur ir kāpnes un laipas, un ikviens var nolaisties, pat tie, kas pārvietojas ratiņkrēslos," «BBC Future» sacīja Upsalas universitātes mikrobiologs Larss Berendts.
Tie, kas apmeklē alu, nonāk vienā no pasaules daudzveidīgākajiem un skaistākajiem klinšu veidojumiem.
"Karlsbadas alas un Lečuguilla ir labi zināmas ar savu neparasto dabas skaistumu, izciliem ģeoloģiskajiem raksturlielumiem un unikālajiem rifiem un klints veidojumiem," ziņo UNESCO, kas 1995. gadā atzina alas par Pasaules mantojuma objektu.
Pazemes citplanētieši
Karlsbadas alām varētu būt miljoniem gadu. Pētījumu gaitā zinātnieki atklāj lietas, ko viņi nekad nav uzskatījuši par iespējamām un kas varētu būt saistītas ar ārpuszemes dzīvības meklējumiem.
"Pirmais, ko jūs darāt Karlsbadas alās, — jūs nolaižaties pa tūristu maršrutu, pēc tam pagriežaties ap stūri. Tajā brīdī aiz jums parādās niša, un tur ir pilnīgi tumšs," «BBC Future» sacīja Alabamas Universitātes ģeoloģijas zinātņu profesore Heizela Bartone.
«IFLScience» secināja, ka, ja NASA dos atļauju, Karlsbadas alās sāksies jauna zinātnisko atklājumu ēra. Iespējams, šī pazemes ala kļūs par izpētes vietu tiem, kas meklē dzīvību starp zvaigznēm.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/WsLajzHGjPQ?si=77tah71N2MUFR7jp" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
