Ledus «viesis» pietuvosies Saulei aptuveni 76 milj. km attālumā.
Pēc 2025. gada ažiotāžas ap trim redzamām komētām — īpaši 3I/ATLAS — astronomi norāda, ka vēl viena varētu sarīkot šovu 2026. gada pavasarī. Ko par to zināms?
Pēc tam, kad starpzvaigžņu objekts 3I/ATLAS visu 2025. gadu turēja kosmosa entuziastus un debess novērotājus spriedzē, astronomi pievērsuši uzmanību tam, kas, viņuprāt, var izrādīties 2026. gada «lielā komēta». Runa ir par C/2025 R3. Pašlaik debess ķermenis strauji tuvojas Saulei, un jau aprīlī tas pietuvosies Zemei aptuveni 70 milj. km attālumā — četras reizes tuvāk nekā 3I/ATLAS.
Komēta, kuru cilvēce varēs redzēt tikai vienreiz, slēpj vēl daudz noslēpumu. Tādi objekti ir reti un rada īpašas grūtības novērošanā. Piemēram, zinātnieki joprojām nespēj noteikt tās precīzo trajektoriju. Nezināma paliek arī tās spožuma pakāpe.
Vai jaunā komēta varēs aptumšot ļoti populāro 3I/ATLAS?
C/2025 R3 parādās laikā, kad komētu atklāšanā vērojama neparasti augsta aktivitāte. Kopumā seši objekti atstājuši ievērojamu nospiedumu 2024. un 2025. gadā.
Vispirms bija «velna komēta» 12P/Pons-Brooks, ko arī dēvēja par «Drakonu māti».
Pēc tam parādījās C/2023 A3 (Tsuchinshan-ATLAS) un spožā C/2024 G3 (ATLAS). Pēdējo pat nodēvēja par «Jaungada komētu» — par spilgtu priekšnesumu Dienvidu puslodes iedzīvotājiem 2024. un 2025. gada mijā.
Astronomu uzmanību piesaistīja arī C/2025 A6 (Lemmon) un C/2025 R2 (SWAN). Starpzvaigžņu komēta 3I/ATLAS pagājušajā gadā radīja īstu furoru. Lai gan tā jau tuvojas mūsu Saules sistēmas robežām, par to joprojām runā.
Uzlecošā «zvaigzne» C/2025 R3 (Pan-STARRS)
Objekts tika atklāts 2025. gada 8. septembrī sistēmā Pan-STARRS (divi 1,8 metru reflektora teleskopi uz Hāleakala vulkāna virsotnes Havaju salās). C/2025 R3 ir komēta ar līdz šim nezināmu orbītas periodu.
Pieņemams, ka 2026. gada aprīlis varētu būt vienīgā iespēja to ieraudzīt. Ja turpmākie aprēķini parādīs, ka komēta tomēr ir gravitacionāli saistīta ar Sauli, tās orbītas periods, visticamāk, būs tik liels, ka mūsu mūžā C/2025 R3 vairs neatgriezīsies.
Saskaņā ar zinātnieku aprēķiniem komēta sasniegs perihēliju 2026. gada 20. aprīlī. Šajā dienā ledus «viesis» pietuvosies Saulei aptuveni 76 milj. km attālumā. Un jau pēc nedēļas, 2026. gada 27. aprīlī, C/2025 R3 maksimāli pietuvosies Zemei (70,8 milj. km). Tajā brīdī tā, visticamāk, būs spožākā.
Un šeit slēpjas galvenā intriga. Komētu spožums ir bēdīgi slavens ar savu neprognozējamību. Lai gan C/2025 R3 ir visas iespējas kļūt par gada galveno varoni, iepriekš nav zināms, cik spoža tā kļūs.
Daži prognozē, ka tā sasniegs 8. zvaigžņu spožuma lielumu — aptuveni līdzvērtīgu Neptūnam. Citiem vārdiem sakot, pārāk vāja neapbruņotai acij, bet viegli pamanāma ar binokli vai nelielu teleskopu. Savukārt citi uzskata, ka C/2025 R3 var sasniegt spožumu līdz pat 2,5 zvaigžņu spožuma lielumam. Šādā gadījumā to varēs vienkārši ieraudzīt tumšās debesīs bez papildu optikas.
Salīdzinājumam: Polārzvaigznes redzamais zvaigžņu spožuma lielums ir 1,97.
R3 izredzes kļūt spožai un viegli novērojamai nakts debesu parādībai var palielināties, pateicoties fenomenam, ko sauc par tiešo izkliedi. Tā kā komēta atradīsies starp Zemi un Sauli, tās aste aprīļa beigās 2026. gadā atspoguļos un izkliedēs lielu Saules gaismas daudzumu mūsu planētas virzienā. Tikmēr, saņemot jaunus datus, zinātnieki koriģē spožuma aplēses, norādot, ka nākamie mēneši būs izšķiroši.
C/2025 R3 (Pan-STARRS) vislabāk būs redzama pirmsrītausmas debesīs aprīļa beigās ziemeļu puslodes novērotājiem, kam pieder cita starpā Eiropa, bet pēc Saules rietēšanas — maija sākumā dienvidu puslodes iedzīvotājiem. Tomēr uzmanīgi: 2026. gada 27. aprīlī, maksimālās tuvības ar Zemi brīdī, komēta, visticamāk, «pazudīs» Saules spožumā.
Papildus potenciālajai skatāmībai C/2025 R3 ir arī zinātniska nozīme.
Ilgperiodu komētas tiek uzskatītas par vieniem no visoriģinālākajiem objektiem, kas pieejami novērojumiem, jo tās saglabā materiālu no veidošanās laika.
Spektroskopiskie pētījumi, ko plāno vairākas observatorijas, ir vērsti uz komētas gāzu-putekļu sastāva analīzi — meklējot ūdens pazīmes, organiskās molekulas un izotopu attiecības, kas palīdzēs precizēt planētu veidošanās modeļus.
Turklāt šādi objekti ir samērā grūti novērojami — vismaz tāpēc, ka, ņemot vērā ilgus orbītas periodus, tie astronomiem parādās tikai vienreiz. Turklāt to parādīšanās bieži vien ir neparedzama, kas arī sarežģī ilgtermiņa pētījumus.
Vai C/2025 R3 kļūs par galveno astronomisko varoni gada griezumā, būs atkarīgs no veiksmīgas fizikālo procesu sakritības un precīza laika, ko nav iespējams pilnībā prognozēt iepriekš. Tomēr vēsture rāda: patiesi «lielās komētas» — tās, kas dominē debesīs un aizrauj masu iztēli — ir retums un parādās tikai dažas reizes daudzu paaudžu laikā.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/0Heqm1_57Fw?si=og3mdET2x7V6hwDl" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
