Pagājušajā gadā mākslīgā intelekta rīkus izmantoja 33 % iedzīvotāju un 20 % uzņēmumu ES, raksta «Diena».
Latvijā privātpersonu izmantotais mākslīgais intelekts rīku līmenī sakrīt ar ES vidējo rādītāju, savukārt uzņēmumi atpaliek. Igaunija un Lietuva šo jauno tehnoloģiju izmanto biežāk.
Kopumā ES valstīs mākslīgā intelekta rīku izmantošana privātpersonu vidū visizplatītākā ir Dānijā (48,4 %), Igaunijā (46,6 %) un Maltā (46,5 %), bet ārpus ES — arī Norvēģijā (56,3 %) un Šveicē (47,0 %). Uzņēmumi MI visbiežāk izmanto Dānijā (42,0 %), Somijā (37,8 %) un Zviedrijā (35,0 %). Spektra otrā galā atrodas Rumānija (5,2 %) un Polija (8,4 %).
Uzņēmuma «WorkingDay Latvia» mārketinga direktors Māris Siliņnieks saskata skaidru, bet pakāpenisku tendenci. Prasmes strādāt ar mākslīgo intelektu pagaidām nav universāla prasība, taču noteiktās jomās tās jau kļūst par būtisku priekšrocību. Visbiežāk orientācija uz MI tiek prasīta vai tiek augsti vērtēta tādās jomās kā IT un datu analīze, mārketings un komunikācijas (saturs, kampaņu optimizēšana, analītika), finanšu un riska analīze, personāla vadība un atlases procesi.
«Darba devēji retāk meklē «MI speciālistu», bet daudz biežāk — savas nozares profesionāli, kurš prot izmantot MI kā rīku. Tieši šī praktiskā, ikdienas izmantošana kļūst par izšķirošu priekšrocību starp vienlīdzīgiem kandidātiem,» norāda Māris Siliņnieks.
Mākslīgais intelekts pats par sevi nav drauds darba vietām; drauds rodas no prasmju trūkuma darbā ar to. Latviešu uzņēmumu attieksmi pret MI kopumā var raksturot kā piesardzīgi pozitīvu. Interese ir liela, bet pagaidām trūkst zināšanu, ar ko sākt, un vienlaikus pastāv bažas par datu drošību un normatīvo prasību ievērošanu. Trūkst arī skaidru biznesa piemēru (kāds būs reālais ieguvums), un mazo un vidējo uzņēmumu iespējas investēt jaunajās tehnoloģijās ir ierobežotas. Rezultātā MI bieži tiek izmantots fragmentāri.
«Atsevišķi darbinieki to izmanto individuāli, bet uzņēmuma līmenī nav skaidras stratēģijas. Savukārt Ziemeļeiropā MI biežāk ievieš organizēti, digitalizācijas un produktivitātes paaugstināšanas politikas ietvaros,» saka Māris Siliņnieks.
Skatoties uz Eiropas karti, redzam, ka Skandināvijas valstis MI izmanto biežāk. Visticamāk, tā nav nejaušība. MI izmantošana cieši korelē ar augstāku nacionālās labklājības līmeni, lielākām investīcijām izglītībā un pētniecībā, digitālajām prasmēm sabiedrībā kopumā, uzticību tehnoloģijām un institūcijām, kā arī ar ilgtermiņa domāšanu uzņēmuma vadībā.
