Vācu aprīkojums aparātā ir atslēgts jau gandrīz 4 gadus.
Krievijas teleskopa ART‑XC detektori pārsteidza zinātniekus, jo 6,5 gadu ekspluatācijas laikā tie nezināmu iemeslu dēļ sākuši darboties labāk, nevis sliktāk. To paziņoja teleskopa ART‑XC zinātniskais vadītājs, Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondējošais loceklis Aleksandrs Lutovinovs, uzstājoties konferencē «Астрофизика высоких энергий сегодня и завтра 2025» (HEA‑2025) Krievijas Zinātņu akadēmijas Kosmisko pētījumu institūtā.
Observatorija «Spektr‑Rentgen‑Gamma» («Спектр-РГ» vai SRG) tika nogādāta orbītā 2019. gada 13. jūlijā. Tā sastāv no diviem teleskopiem — vācu eRosita, kas darbojas mīkstajā rentgena diapazonā, un krievu ART‑XC, kas darbojas cietajā rentgena diapazonā. 2022. gada 26. februārī, pēc kara operācijas Ukrainā sākuma, vācu puse lūdza NPO Lavochkin pārvietot eRosita teleskopu drošā režīmā, kurā tas atrodas līdz šim.
Krievu teleskops ART‑XC, kas ir kosmiskās observatorijas sastāvdaļa, sastāv no septiņām spoguļu sistēmām. Katra no tām fokālajā plaknē satur pozicionāli jutīgu un spektrometrisku pusvadītāju rentgena detektoru uz kadmija tellurīda bāzes, ko izstrādājis un radījis Krievijas Zinātņu akadēmijas Kosmisko pētījumu institūts.
Pirmais visu debess pārskats, ko veica eROSITA teleskops mīkstajā rentgenstarojumā, tika pabeigts 2020. gada 11. jūnijā; uz tā datu bāzes tika katalogizēti 1,1 miljoni rentgena avotu, galvenokārt galaktiku aktīvās kodoli (77%), zvaigznes ar spēcīgām magnētiski aktīvām karstām koronām (20%) un galaktiku kopas (2%), rentgena dubultzvaigznes, supernovu atliekas, paplašinātas zvaigžņu veidošanās zonas, kā arī pārejas procesi, piemēram, gama uzliesmojumi.
«Detektori strādā katru dienu, mēs pārtraucamies tikai uz 15 minūtēm, lai veiktu noteiktu depolarizāciju, jo 24 stundu laikā uzkrājas noteikts polarizācijas efekts, kas pasliktina izšķirtspēju. Detektori jūtas lieliski. Ir tāds jēdziens — noplūdes strāva, kurai ar radiācijas slodzes un degradācijas pieaugumu būtu jāpalielinās, bet pie mums tā, kādēļ gan, sarūk,» sacīja Lutovinovs. «Tātad detektori kļūst arvien labāki, neskatoties uz to, ka lido kosmosā. Nezinu, kāpēc.»
- gada beigās tikai eROSITA teleskopa izveides izmaksas tika lēstas €100 milj. «Spektr‑RG» ir viena no labākajām rentgena observatorijām nākamajiem 10–15 gadiem (Eiropas ATHENA palaišana nenotiks agrāk par 2031. gadu). Atšķirībā no iepriekšējiem rentgena kosmiskiem teleskopiem, kuru redzes lauks ir ļoti ierobežots, «Spektr‑RG» spēj veikt pilnīgu debess pārskatu ar rekordjutību.
