Astronomi uzmanīgi skatās caur Habla teleskopu.
Ilgu laiku daži astronomi spožu objektu pie zvaigznes Fomalgauts uzskatīja par eksoplanētu. Tagad, kā noskaidrots, tā ir pazudusi, bet parādījies jauns gaismas avots. Tas nav tehnisks traucējums un ne gaismas spēle: astronomi pirmo reizi tieši novēroja divu sadursmju sekas, kas atstājušas pēc sevis putekļu mākoņus. Atklājums ļaus vairāk uzzināt par agrīnajiem mūsu Saules sistēmas veidošanās posmiem.
Fomalgauts — viena no spožākajām zvaigznēm nakts debesīs. Tā atrodas aptuveni 25 gaismas gadu attālumā no Zemes, Dienvidu Zivs zvaigznājā. Šī zvaigzne ir gandrīz divas reizes masīvāka par Sauli un krietni jaunāka: tās vecumu lēš 440 miljonus gadu.
-
gados ap Fomalgautu astronomi atklāja plašus putekļu diskus (konstatēti pēc infrasarkanā starojuma). Šīs struktūras uzskata par paliekošām planētu veidošanās atliekām vai par planētu sadursmju drupām. Atklājums skaidri rādīja, ka tur turpinās planētu veidošanās procesi.
-
gadā astronoma Pola Kalasa vadīta pētnieku grupa no Kalifornijas Universitātes Bērklijā (ASV) Habla kosmiskā teleskopa attēlos ieraudzīja mazu mirdzošu punktu tieši putekļu diskā ap Fomalgautu. Toreiz zinātnieki to nodēvēja par eksoplanētu Fomalgauts b un paziņoja, ka viņiem pirmo reizi vēsturē izdevies iemūžināt tādu objektu redzamajā gaismā.
Tomēr ar gadiem noslēpumu ap Fomalgautu b kļuva vairāk. Nākamie novērojumi, veikti ar Habla kosmisko teleskopu 2010., 2012. un 2013. gadā, parādīja, ka objekta orbīta neizskatās pēc tipiskas planētas orbītas, kas atrodas tajā pašā plaknē kā putekļu disks, bet ir ļoti ekscentriska, šķērsojot šī diska plakni. Turklāt Fomalgauta b spožums bieži mainījās, un pats objekts gandrīz neizstaroja infrasarkanajā diapazonā, kā to dara parastas planētas to temperatūras dēļ.
- gadā Fomalgauts b vispār pārstāja būt redzama. Zinātnieku viedokļi atšķīrās. Vieni pētnieki joprojām uzstāja, ka tā ir eksoplanēta, citi pieļāva, ka Fomalgauts b patiesībā ir putekļu mākonis. Strīdu izšķīra tikai jauns, vēl pārsteidzošāks atklājums.
Tagad Kalass un viņa kolēģi atkal pavērsa Habla teleskopu uz zvaigzni Fomalgauts, lai mēģinātu vēlreiz atrast noslēpumaino pazudušo objektu. Jaunos attēlos tajā pašā putekļu diska apgabalā zinātnieki neredzēja Fomalgautu b, toties parādījās jauns spožs punkts, kas saņēma apzīmējumu Fomalgauts cs2 (circumstellar source 2 — apzvaigžņu avots 2).
Sākotnējo «eksoplanētu» pārdēvēja par Fomalgautu cs1. Astronomiem kļuva skaidrs: cs1 noteikti nav eksoplanēta. Tā kā viens un tas pats objekts nevar vienlaikus pazust un parādīties citā vietā bez atbilstošas fiziskas kustības un tā orbīta nesaskan ar planētu dabu, pētnieki abus avotus cs1 un cs2 izskaidroja kā atsevišķus milzīgus mirdzošus putekļu un drupu mākoņus. Kalasa komandas skatījumā cs1 un cs2 izveidojās pēc divu masīvu ķermeņu — klinšainu vai ledainu planētu priekšteču — sadursmēm.
Pateicoties speciālam algoritmam un modelēšanai, Kalass ar kolēģiem novērtēja sadursmju ķermeņu izmērus: to diametrs bija no 30 līdz 60 kilometriem. Salīdzinājumam, asteroīds, kuram piedēvē lomu dinozauru izmiršanā, bija diametrā no 10 līdz 15 kilometriem. Tas nozīmē, ka planētu priekšteči bija ievērojami lielāki nekā vairums parasto asteroīdu, taču joprojām krietni mazāki par planētām.
Kad tie sadūrās, materiāls, no kura tie sastāvēja, izklīda kosmosā un tika izgaismots Fomalgauta spožumā. Tātad drupas atstaro zvaigznes gaismu un izskatās kā punkts attēlos, ko viegli var pieņemt par eksoplanētu.
Visinteresantākais atklājumā bija ne tik daudz notikumu daba, cik to biežums. Teorētiskie modeļi paredzēja, ka tāda izmēra planētu priekšteču sadursmes līdzīgās sistēmās būtu ārkārtīgi retas — viens notikums 100 000 gados. Iemesls ir tipiski «vecie» atlikušie diski. Pēc aprēķiniem «kosmiskām avārijām» tur nevajadzētu notikt bieži.
Taču kosmisko attēlu analīze rādīja pretējo. Pēdējo 20 gadu laikā astronomi novēroja divu sadursmju sekas. Vai nu speciālistiem neticami paveicies noķert divus unikālus notikumus pēc kārtas, vai arī tādas jaunu sistēmu kataklizmas, līdzīgas kā Fomalgauta gadījumā, notiek daudz biežāk, nekā domāts.
Pētījuma līdzautora Marka Vaita no Kembridžas universitātes Apvienotajā Karalistē aplēses liecina, ka Fomalgauta sistēmā var pastāvēt gandrīz 300 miljoni objektu, salīdzināmu izmēros ar sadursmē iesaistītajiem, kas norāda uz ļoti lielu «apdzīvotību» putekļu diskā. Tieši šāds daudzums ķermeņu padara novērotās «kosmiskās avārijas» statistiski ticamākas. Ja «mērķu» ir tik daudz, tad sadursmes notiks daudz biežāk nekā reizi 100 000 gados. Tas apstiprina, ka Fomalgauta sistēma, visticamāk, pārdzīvo ārkārtīgi intensīvu veidošanās fāzi.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/EUC7ArV6kOA?si=2MqwP8oxIN7J0bd6" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
