Turpmāk zinātnieki plāno pārbaudīt šīs pieejas efektivitāti.
Japānas Augsto zinātņu un tehnoloģiju institūta pētnieki atklājuši neparastu pretvēža īpašību baktērijai Ewingella americana, izdalītai no Japānas koku vardes Dryophytes japonicus zarnām. Pētījuma rezultāti publicēti starptautiskajā zinātniskajā žurnālā «Gut Microbes» un atklāj pilnīgi jaunu pieeju onkoloģisko slimību bakteriālai terapijai.
Pēdējos gados saikne starp zarnu mikrobiomu un vēža attīstību tiek aktīvi pētīta, tomēr lielākā daļa pētījumu fokusējas uz netiešu ietekmi, piemēram, izmaiņām mikrobioma sastāvā vai fekālās mikrofloras transplantācijas izmantošanu. Šajā gadījumā tika izmantota cita pieeja, balstīta uz atsevišķu bakteriālo štamu izolēšanu, to kultivēšanu un tiešu ievadīšanu organismā, lai mērķtiecīgi ietekmētu audzēju.
Pētījuma gaitā pētnieki izolēja četrdesmit piecus baktēriju štamus no Japānas koku vardēm, Japānas ugunsvēderu salamandrām Cynops pyrrhogaster un Japānas zālāju ķirzaku Takydromus tachydromoides zarnām. Pēc sistemātiskas atlases deviņi štami demonstrēja izteiktu pretvēža aktivitāti, un Ewingella americana parādīja vislielāko terapijas efektu. Eksperimentālajā kolorektālā vēža modelī pelēm vienreizēja intravenoza šīs baktērijas ievadīšana noveda pie audzēja pilnīgas izzušanas, kas būtiski pārsniedza standarta ārstēšanas metožu rezultātus, tostarp imūnterapiju ar antivielām pret PD-L1 un ķīmijterapiju ar liposomālo doksorubicīnu.
Ewingella americana pretvēža iedarbība balstās uz divu savstarpēji papildinošu mehānismu kombināciju. No vienas puses, baktērijai ir tiešs citotoksisks efekts. Būdama fakultatīvi anaeroba, tā selektīvi uzkrājas audzēja hipoksiskajā vidē un tieši iznīcina vēža šūnas. No otras puses, baktēriju klātbūtne aktīvi stimulē imūnsistēmu. Audzēja zonā palielinās T un B limfocītu, kā arī neitrofilu piesaiste, kas sāk ražot proiekaisuma citokīnus, piemēram, tumora nekrozes faktoru alfa un interferonu gamma. Šīs signālmolekulas pastiprina pretvēža imūno atbildi un aktivizē ļaundabīgo šūnu apoptozi.
Īpašu interesi raisa Ewingella americana spēja selektīvi uzkrāties tieši audzēja audos, gandrīz neietekmējot veselos orgānus. Šo specifiku skaidro vairāki faktori. Audzēja hipoksiskā mikrovide veicina anaerobo baktēriju vairošanos. Ar CD47 proteīna ekspresiju saistītie imūnsupresīvie mehānismi ļauj veidoties lokālai nišai mikroorganismu izdzīvošanai. Turklāt audzējam raksturīgā, palielināti caurlaidīgā asinsvadu tīklojuma anomālija atvieglo baktēriju iekļūšanu, bet audzēja audos raksturīgās metaboliskās izmaiņas papildus atbalsta to augšanu.
Kopēja drošības novērtējuma rezultāti parādīja, ka Ewingella americana ātri tiek izvadīta no asinsrites un neveido noturīgas kolonijas dzīvībai svarīgos orgānos, piemēram, aknās, liesā, plaušās, nierēs un sirdī. Tika novērotas tikai īslaicīgas vieglas iekaisuma reakcijas, kas pašas pazuda dažu dienu laikā. Ilgtermiņa novērošanas periodā hroniskas toksicitātes pazīmes netika konstatētas.
Tādējādi pētījums apstiprināja perspektīvu jaunu vēža ārstēšanas virzienu, kas balstīts uz dabīgu baktēriju izmantošanu ar augstu audzēja selektivitāti. Turpmāk zinātnieki plāno pārbaudīt šīs pieejas efektivitāti citu ļaundabīgu audzēju veidos, tostarp krūts vēža, aizkuņģa dziedzera vēža un melanomas gadījumos, optimizēt baktēriju ievadīšanas paņēmienus un izpētīt bakterioterapijas kombinēšanas iespējas ar esošajām imūnterapijas un ķīmijterapijas metodēm.
<iframe width="474" height="843" src="https://www.youtube.com/embed/ZqHQVfLYWTI" title="Лягушки победили рак!" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
