Pēc zinātnieku teiktā, tas nozīmē 30 % sadursmes varbūtību ar vienu vai vairākiem pavadoņiem 24 stundu laikā.
Par to, ka ar katru jaunu palaisto pavadoni mēs nopietni pasliktinām orbitālo vidi un pat varam izraisīt katastrofālas sekas, runā jau ilgi. Zinātnieki izvērtēja, cik ilgs laiks būtu vajadzīgs, lai novērstu negadījumu, un atbilde izrādījās ārkārtīgi nelāga.
Strauji augošais pavadoņu skaits zemā Zemes orbītā kļūst arvien neaizsargātāks pret kosmiskajiem laika apstākļiem. Saskaņā ar zinātnieku aprēķiniem ierīces sāks sadurties jau pēc 2,8 dienām, ja tās zaudēs manevrētspēju Saules vētras izraisīta vai cita bojājuma dēļ.
«Pat atsevišķa sadursme var radīt katastrofālas ilgtermiņa sekas,» norāda eksperti un brīdina, ka šādu incidentu novēršana kļūst aizvien sarežģītāka.
Pēdējo septiņu gadu laikā pavadoņu skaits ir palielinājies vairākas reizes: no 4000 līdz gandrīz 14 000. 10 000 no tiem 2025. gada beigās ir «Starlink» pavadoņi.
Šāds straujš pieaugums nozīmē, ka pavadoņiem pastāvīgi jāmanevrē, lai nesaskrietos cits ar citu. Pretējā gadījumā metāla lauskas, kas izklīstu pēc avārijas, varētu padarīt daļu Zemes tuvās orbītas neizmantojamu.
Jaunā pētījuma autori, izpētot pavadoņu orbītas ap Zemi, nonāca pie secinājuma, ka cilvēce var bīstami pietuvoties katastrofālai parādībai, kas pazīstama kā Kesslera sindroms.
Ir runa par situāciju, kad viens notikums (piemēram, pavadoņa sprādziens) zemā Zemes orbītā izsauc ķēdes reakciju: atlūzas iznīcina citus aparātus. Tas viss galu galā var padarīt zemu Zemes orbītu izmantošanai nepiemērotu uz vairākām paaudzēm.
Sliktākajā gadījumā, kā pieļauj daži zinātnieki, tas var faktiski mūs «ieslodzīt» uz planētas, atņemot iespēju izpētīt Saules sistēmu.
- gadā, kad NASA eksperts Donalds Kesslers pirmoreiz izteica šo ideju, tā šķita ļoti tāla. Tagad tas pārvēršas par drūmu realitāti. Mūsdienās šādas bažas tikai pieaug — pēdējos gados ģeomagnētiskās vētras bieži izsit satelītus no orbītas.
Savā pētījumā zinātnieku komanda mēģināja novērtēt sadursmju risku un noteikt, cik laika satelītu operatoriem būtu kursu koriģēšanai un katastrofas novēršanai gadījumā, ja kontrole tiek zaudēta Saules vētru dēļ.
Viņi piedāvāja jaunu ierīci — CRASH Clock (Collision Realization And Significant Harm, jeb «Katastrofas pulkstenis», pēc analoģijas ar «Pēdējā sprieduma pulksteni»), lai kvantitatīvi novērtētu šo risku.
Izrādījās, ka, ja visi orbītā esošie pavadoņi 2018. gadā — pirms pirmā «Starlink» starta, ko «SpaceX» veica 2019. gadā — pēkšņi zaudētu manevrētspēju, sadursme notiktu pēc 121 dienas. Mūsdienās šis rādītājs ir tikai 2,8 dienas, jo orbītā ir liels pavadoņu skaits.
«Mēs bijām šokēti, ka tas ir tik maz,» saka Prinstonas universitātes pētniece Sāra Tīle, kura piedalījās pētījumā.
Pēc zinātnieku teiktā, tas nozīmē 30 % iespēju, ka notiks viena vai vairākas pavadoņu sadursmes 24 stundu laikā, ja ierīces paliks «nepārvietojamas». Turpmāks orbitālās satiksmes pieaugums var pārvietot sadursmju risku no «brīdinājuma zonas» uz «bīstamības zonu», kas nozīmētu 50 % varbūtību vismaz vienai sadursmei 24 stundu laikā.
Turklāt pētnieki aprēķinos neņēma vērā atmosfēras berzes ietekmi (spēku, kas palēnina gaisa kustību un maina tā virzienu), kas varētu vēl vairāk sarežģīt problēmu, atstājot ārkārtīgi maz laika kosmiskā negadījuma novēršanai.
Nākamo gadu laikā tiek plānota desmitiem tūkstošu jaunu pavadoņu palaišana, ko īstenos «SpaceX», «Amazon» un vairākas ķīniešu kompānijas. Tas nozīmē, ka, visticamāk, «CRASH Clock» rādītājs pavirzīsies vēl vairāk, palielinot sadursmju varbūtību.
«Baisi par to domāt,» saka Sāra Tīle.
