Tas ir līdzīgs dejai vai duelim, salīdzina zinātnieki.
Zinātnieki no Šveices un Japānas izveidoja jaunu tipu „supermikroskopa”, kas apvieno divus jaudīgus vizualizācijas instrumentus: atomu spēka mikroskopiju (AFM) un fluorescences mikroskopiju. Viņi izstrādāja jaunu mikropasaules izpētes metodi, kurai dots nosaukums dubultā konfokālā AFM-mikroskopija ar vizualizāciju (ViViD-AFM). Ar šo tehnoloģiju palīdzību zinātnieki pirmoreiz vēsturē spēja reāllaikā un labā kvalitātē novērot, kā gripas vīruss kontaktējas ar dzīvu šūnu.
Jaunā metode ir vērtīga jau tāpēc, ka ļauj atteikties no vīrusu krāsošanas, kā rezultātā tos var novērot to dabiskajā stāvoklī. Un gandrīz uzreiz no novērojumu sākuma noskaidrojās, ka zinātne daudzos aspektos kļūdījās attiecībā uz to, kā vīrusi mijiedarbojas ar šūnām. Kopējais inficēšanās mehānisms ir apstiprināts, taču tā detaļas pārsteidz.
Piemēram, vīrusam ir ļoti grūti nostiprināties uz šūnas virsmas — tam nepieciešami lieli aktīna olbaltumvielu izaugumi, kas pastāv šūnas veidošanās posmā, bet vēlāk kļūst smalkāki. Šūna, savukārt, aktīvi pretojas nevēlamajam viesim — tās membrāna pastāvīgi maina formu, mēģinot atstumt vai bloķēt vīrusu. Tas ir līdzīgs dejai vai duelim, salīdzina zinātnieki, un abu procesa dalībnieki uzvedas ļoti aktīvi.
Ar ViViD-AFM palīdzību varēs pētīt, kā dažādas vīrusu sugas iekļūst dzīvajās šūnās. Kā arī to, kā to dara pretvīrusu preparāti un dažādas vakcīnas. Pēc supermikroskopa autoru domām, ar tā palīdzību jau tuvākajā laikā tiks izdarīti daudzi jauni būtiski atklājumi mikrobioloģijā.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/zx_6BZ7czBU?si=kQ9AAPKJg-PqrwN6" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
