Zinātnieki piedāvāja rotāciju caur Ziemeļu polu.
Kopš 2010. gadiem "Roskomosā" tika runāts: nākotnes RОS varēs lidot virs pola, kas sniegs iespējas jauniem zinātniskiem eksperimentiem. Bet drīz pēc tam, kad 2025. gada novembrī Krievija uz laiku zaudēja iespēju sūtīt cilvēkus kosmosā, šī pozīcija mainījās.
Pirmais vicepremjers Deniss Manturovs, uzturoties Indijā, paziņoja, ka nākotnes Krievijas orbītālās apkalpes stacijas (RОСС, dažreiz RОS) orbītas slīpums būs 51,6 grādi. Tas ir vienāds ar slīpuma lielumu nākotnes Indijas orbītālajai stacijai un ISS, lai gan atšķiras no Ķīnas orbītālās stacijas slīpuma.
Pirmajā mirklī paziņojums var šķist negaidīts. Vēl pirms trim gadiem Dmitrijs Rogozins, tolaik vadot "Roskomosu", intervijā teica: "Mēs jau kopā ar Zinātņu akadēmiju apspriedām šīs Krievijas orbītālās apkalpes stacijas galvenos arhitektūras kontūrus, noteicām orbītas slīpumu, kas dos mums milzīgu informācijas apjomu." Tajā pašā laikā Rogozins norādīja, ka stacija būs automātiska, un cilvēki tur būs tikai periodā, kad tiks uzstādīta "noderīgā slodze".
"Es vienmēr esmu atbalstījis augsto platuma orbītu. Jo orbītā ar slīpumu 51,6 grādi viss ir skaidrs un sen izpētīts, mēs nevaram tālāk strādāt pilotējamo kosmonautikas ietvaros, neformējot sev uzdevumu, kas pamatīgi atšķiras no tā, kas jau ir izietas, kas jau ir padomju un Krievijas kosmonautikā" — piebilda viņš.
- gadā, lai precizētu "radiācijas riskus" polārās orbītas, uz to tika palaists biopavadošais satelīts "BION-M3". Tātad vēl šī gada vasarā-rudenī polāro orbītu uzskatīja par diezgan iespējamu. Strauja retorikas maiņa notika tikai 2025. gada novembrī — proti, tieši tajā mēnesī, kad Krievija, avārijas dēļ Baikonūras kosmodromā, uz laiku zaudēja iespēju izvest cilvēkus kosmosā. Līdz šim "Roskomoss" nekādā veidā nav norādījis iespējamo infrastruktūras atjaunošanas termiņu.
Tik strauja, vienas rudens laikā, pozīcijas maiņa attiecībā uz nākotnes RОS orbītas slīpumu, visticamāk, nav saistīta ar "BION-M3" datiem. Proti, tas, cik augsta ir radiācija virs piepolārajiem Zemes reģioniem, tika mērīts jau dziļi XX gadsimtā, tāpēc šeit nekas jauns zinātniskā plānā nevarēja būt.
Savukārt situācija ar cilvēku izvešanas iespēju zaudēšanu kosmosā patiešām sniedza vērtīgu pieredzi nākotnes RОS orbītas plānošanā. Kā jau mēs rakstījām, 2010. gados Krievija atteicās no rezerves starta kompleksa pilotējamiem startiem. Šādos apstākļos labāk ir, lai stacija ar cilvēkiem atrastos tajās orbītās, no kurām tos būs vieglāk glābt ārvalstu kosmosa kuģiem, piemēram, amerikāņu un, iespējams, nākotnē pat indiešu.
Bet šādam risinājumam ir arī negatīvās puses. Kā vēl 2022. gadā norādīja akadēmiķis Lev Želiony, zinātnei daudz interesantāka ir Krievijas orbītālā stacija polārās orbītā. Starp polārās orbītas priekšrocībām viņš īpaši izcēla divas: globālas Zemes pārskatīšanas iespēju, iekļaujot visu mūsu valsts un Arktikas teritoriju, ko ISS orbīta nevar nodrošināt, jo tā neiet pāri 51,6 grādu platumam. Otrs — polārā ģeofizika, t.i., pētījumi polāro gaismu zonā, kur atmosfēras procesi joprojām lielā mērā nav izpētīti zinātnē.
Vēl viena problēma plānotā slīpuma dēļ: starta kosmodroms. No Vostočnijs, lai palaistu uz šādām orbītām, nepieciešams izveidot jaunu kosmonautu glābšanas dienestu. Jo, ja viņu avārijas glābšanas sistēma no raķetes darbosies virs ūdens, kuģis ar cilvēkiem būs jāizvelk no Okhotskas jūras ledājiem. Tam nepieciešami principiāli jauni pieejas, jo tradicionāli mūsu kosmosa kuģi nav projektēti piezemēšanai, jo īpaši ledū. Turklāt cilvēku izvešana no ledājiem nozīmē nepieciešamību turēt tur glābšanas kuģus, dažreiz arī ledlaužus (helikopteri vētras laikā ne vienmēr var atrisināt visas problēmas).
Līdz šim neviens pat nav sācis veidot šādu sistēmu. Kad RОS plānoja ar polāro orbītu, tas nebija problēma: pie slīpuma ap 90 grādiem mūsu kuģu lidojums notiktu virs sauszemes. Bet orbītā ar slīpumu 51 grāds no Vostočnijs izvešana tikai virs sauszemes nav iespējama, tas būs iespējams tikai no Baikonūras. Tādējādi jaunais slīpuma izvēles lēmums RОS, ko izteica Manturovs, nozīmē pilotējamo lidojumu turpināšanu no Baikonūras. Bet cik ilgtermiņa ir šāds risinājums dažādu notikumu gaismā, kas dažreiz notiek Kazahstānā, — nav pilnīgi skaidrs.
Interesanti, ka lēmums atteikties no orbītālās stacijas ar polāro orbītu ir paziņots, bet par nepieciešamību atjaunot rezerves laukumu pilotējamiem startiem nav teikts nekas.
Šādā situācijā grūti izslēgt, ka pieņemts lēmums turpināt iztikt bez tās. Un, ja notiks jaunas avārijas, kas bloķē startus uz bezalternatīvām platformām, vērsties pēc ārvalstu palīdzības. Situāciju varētu skaidrot kādi publiski paziņojumi no "Roskomosa", bet pēc pieredzes ar tā informācijas politiku iepriekšējos gados, tie, visticamāk, tuvākajā nākotnē neparādīsies.
