Zinātnieki piedāvājuši jaunu būvniecības tehnoloģiju Marsā, balstītu uz biocementācijas metodi, kurā baktērijas pārvērš vaļīgo Marsa augsni izturīgā, betonam līdzīgā vielā.
Apdzīvošana Marsā jau daudzus gadus ir aktuāla tēma tā tuvuma Zemei dēļ. Lai gan planēta cilvēkam ir nelabvēlīga, izveidojot nepieciešamos apstākļus, uz Marsa varētu dzīvot cilvēki. Zinātnieki rosina izmantot Marsa vietējo augsni un zemes baktērijas māju un infrastruktūras būvniecībai. Pētījums publicēts žurnālā Frontiers, raksta Space.
Lai izveidotu koloniju uz Marsa, būtu nepieciešams nogādāt milzīgu daudzumu būvmateriālu, un tas ir ārkārtīgi dārgi. Tāpēc zinātnieki meklē veidus, kā šo procesu padarīt lētāku. Viens no risinājumiem ir māju būvniecībai izmantot vietējo regolītu — akmeņus un putekļus Marsa virsmā. Taču jāpanāk, lai šis materiāls kļūtu ciets un izturīgs, lai to varētu izmantot māju 3D drukāšanai uz Sarkanās planētas.
Zinātnieki piedāvā ražot būvmateriālus uz Marsa, izmantojot zemes baktērijas. Pēc viņu teiktā, biomineralizācija — process, kas ļauj dzīviem organismiem radīt minerālus — varētu tikt pielietota būvmateriālu iegūšanai pēc cilvēku ierašanās uz Marsa.
Balstoties uz datiem par Marsa regolīta sastāvu, pētnieki izvērtēja dažādas biomineralizācijas metodes izturīgu būvmateriālu iegūšanai.
Pētījuma autori noskaidroja, ka visefektīvākā metode ir biocementācija — mikrobu process, kas ļauj iegūt dabisku cementu, proti, kalcija karbonātu. Šī procesa pamatā ir divu baktēriju mijiedarbība: Sporosarcina pasteurii un Chroococcidiopsis.
Apvienojot šīs baktērijas, var iegūt saistvielu, ko sajauc ar Marsa regolītu. Tādējādi, pēc zinātnieku teiktā, rodas betonam līdzīgs būvmateriāls.
Chroococcidiopsis ir ļoti izturīga baktērija, kas labi izdzīvo apstākļos, līdzīgos tiem, kādi valda uz Marsa. Savukārt Sporosarcina pasteurii ir galvenā “būvniece” — tā izdala fermentu, kas izraisa kalcija karbonāta kristalizāciju, saistot Marsa regolīta daļiņas monolītā, izturīgā blokā.
Pēc zinātnieku teiktā, Sporosarcina pasteurii izdala arī dabiskus polisaharīdus, kas veicina minerālu augšanu un nostiprina regolītu, pārvēršot vaļīgo augsni cietā, betonam līdzīgā materiālā. Šādi abu baktēriju kultūra, sajaukta ar Marsa augsni, kļūst par izejvielu 3D drukāšanai.
Zinātnieki norāda, ka nākotnes apmetņu iemītnieki uz Marsa varēs ražot būvmateriālus uz vietas. Turklāt Chroococcidiopsis, pateicoties spējai ražot skābekli, varētu atbalstīt ne tikai dzīvesvietu struktūru, bet arī dzīvības uzturēšanas sistēmas. Savukārt amonjaks, kas rodas kā Sporosarcina pasteurii metabolisma blakusprodukts, varētu tikt izmantots slēgtu lauksaimniecības sistēmu attīstīšanā.
