Ceturtdien, 4. decembrī, notiks pēdējais supermēness 2025. gadā. Saskaņā ar astronomu teikto šajā naktī Mēness izskatīsies lielāks un spožāks nekā parasti.
Zinātnieki skaidro, ka supermēnesi var novērot tad, kad Mēness atrodas īpaši tuvu Zemei, norāda IFL Science.
Šoreiz supermēness sakritīs ar brīdi, kad mūsu dabīgais pavadonis atradīsies tikai 357 219 kilometru attālumā. Tas ir vien nedaudz tālāk par rekordtuvumu novembrī, kad Mēness pietuvojās Zemei visciešāk.
Astronomi norāda, ka nākamais supermēness būs vērojams jau pēc mēneša — 3. janvārī. Tomēr tad Mēness būs par dažiem kilometriem tālāk.
Parasti gadā novērojami trīs vai četri šādi fenomeni. Šogad trīs supermēneši bija vērojami oktobrī un novembrī, bet ceturtais gaidāms decembrī. 2025. gada supermēneši bija īpaši ar to, ka tie visi notika vienas sezonas laikā — tas ir salīdzinoši rets notikums. Līdzīga secība atkārtosies tikai 2028. gada ziemā, kad supermēneši būs 12. janvārī, 10. februārī un 11. martā.
Supermēness jēdzienam nav stingras zinātniskas definīcijas — tas ir neoficiāls termins, ko ieviesis astrologs un ko vēlāk pieņēma arī astronomiskā kopiena.
Mēness orbīta nav ideāli apaļa. Lai gan vidējais attālums starp Zemi un Mēnesi ir 384 400 km, pavadonis var pietuvoties vai attālināties par vairākiem desmitiem tūkstošu kilometru.
Vienkāršoti sakot, ja pilnmēness notiek brīdī, kad Mēness atrodas 90% robežās no tuvākā punkta Zemei, to uzskata par supermēnesi — aptuveni 367 607 km attālumā.
Savukārt Mēness var attālināties arī vairāk nekā 405 000 km. Tieši tāpēc atšķirība debesīs ir tik labi pamanāma: saskaņā ar NASA datiem, nepārtraukti vērojot Mēnesi, tā šķietamais izmērs var mainīties līdz 14%, bet spožums — līdz 30%.
“Ļoti reti kāds debess ķermenis pārvietojas pa ideāli apaļu orbītu. Mēness orbītai ir neliels ekscentriskums, kas nozīmē, ka tas riņķo ap Zemi pa elipsi — tāpēc dažreiz tas ir tuvāk, bet citreiz tālāk,” skaidro planētoloģe, profesore Sāra Rasela no Londonas Dabas vēstures muzeja.
