Vērtīgos resursus var atkārtoti izmantot tieši orbītā.
Veiktā pētnieku analīze parādīja, ka ievērojamu daļu no šiem resursiem, tostarp izgatavotu no ļoti vērtīgajiem un ierobežotajiem uz Zemes litija, neodīma, disprozija, kobalta, niķeļa un vairākiem citiem metāliem, var atgriezt uz planētas vai atkārtoti izmantot tieši kosmosā.
Lielbritānijas pētnieki aicināja starptautisko sabiedrību paātrināt tehnoloģiju izstrādi, kas ļautu vākt un atkārtoti izmantot satelītu, raķešu nesēju un pilotējamo aparātu komponentus, kā arī uzsākt juridiskās bāzes izveidi slēgtai "kosmosa ekonomikai". Tas ļaus palēnināt turpmāku orbītas piesārņošanu ar kosmosa atkritumiem, raksta zinātnieki zinātniskajā žurnālā Chem Circularity.
"Mums nepieciešami tehnoloģiskie lūzumi visos līmeņos, sākot no materiāliem, kurus varētu pārstrādāt vai atkārtoti izmantot orbītā, atjaunojamiem modulāriem kosmosa kuģiem un beidzot ar mākslīgā intelekta sistēmām, kas ļautu mums uzraudzīt aprīkojuma nolietojumu kosmosā. Un visbeidzot, mums nepieciešama sadarbība un juridiskie standarti, kas veicinātu resursu vākšanu un atkārtotu izmantošanu ārpus Zemes," norādīja Sūjans Džins, Surrejas Universitātes (Lielbritānija) profesors, kuru vārdus citē žurnāla preses dienests.
Saskaņā ar pašreizējām astronomu aplēsēm Zemes orbītā ir apmēram 170 miljoni kosmosa atkritumu daļiņu, kas radās no iznīcinātām raķešu pakāpēm un satelītiem. Vēl 1978. gadā NASA zinātnieks Donalds Kesslers parādīja, ka turpmāka atkritumu uzkrāšanās ap Zemi radīs apstākļus, kuros divu līdzīgu daļiņu sadursme izraisīs tā saucamo "ķēdes reakciju", kas novedīs pie visu satelītu iznīcināšanas.
Šādas domas mudināja Lielbritānijas ķīmiķus visaptveroši izpētīt, vai ir iespējams padarīt kosmosa nozari drošāku un efektīvāku, izmantojot slēgtā cikla ekonomikas principus. Lai to izdarītu, zinātnieki analizēja, kādi materiāli un tehnoloģijas, kas tiek izmantotas satelītu, raķešu nesēju un pilotējamo kuģu montāžā, palaišanā un ekspluatācijā, teorētiski varētu tikt atkārtoti izmantoti orbītā vai atgriezti uz Zemes pārstrādei.
Pētījuma secinājumi
Veiktā pētnieku analīze parādīja, ka ievērojamu daļu no šiem resursiem, tostarp izgatavotu no ļoti vērtīgajiem un ierobežotajiem uz Zemes litija, neodīma, disprozija, kobalta, niķeļa un vairākiem citiem metāliem, var atgriezt uz planētas vai atkārtoti izmantot tieši kosmosā. Tas būtiski palēninās jaunu kosmosa atkritumu daļiņu veidošanos, apmēram 30 % no kuriem ir saistīti ar izslēgtiem satelītiem, tomēr tam ir jāatrisina vairāki tehniski un juridiski uzdevumi.
Proti, inženieriem jāizveido specializēti satelīti un roboti, kas vāks šos atkritumus turpmākai pārstrādei, bet diplomātisko iestāžu pārstāvjiem būs jāpaplašina un jāpapildina 1967. gada Kosmosa līgums un citas starptautiskās normas, kas pagaidām neparedz resursu vākšanu un to nogādāšanu uz Zemi valsts vai privātu struktūru ietvaros. Šo uzdevumu risināšana pasaules sabiedrībā ļaus vienlaikus samazināt kosmosa tehnoloģiju izmaksas un aizsargāt civilizāciju no iespējamā orbītas grupējuma sabrukuma sekām, secināja zinātnieki.
