Īpaša uzmanība šādās megapilsētās tiek pievērsta ilgtspējīgai attīstībai.
Saskaņā ar 2025. gada Globālo inovāciju indeksu (Global Innovation Index), ko publicējusi Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO), tehnoloģiskā progresa līderi ir valstis un megapilsētas, kas aktīvi iegulda inovācijās un ievieš tās ikdienas dzīvē.
1. Cīrihe (Šveice)
Cīrihes panākumi kā "viedajai pilsētai" balstās uz pārdomātu Smart City Zürich stratēģiju, kas uzsākta 2018. gadā. Pilsēta izmanto digitālās platformas, lai uzraudzītu un optimizētu satiksmi, pārvaldītu atkritumus un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu darbību.
Projekts Open Zurich nodrošina datu caurredzamību un veicina sadarbību starp valdību, start-up uzņēmumiem un pilsētplānotājiem.
Digitālā ekosistēma aptver transportu un enerģētiku: lietotne ZVV apvieno autobusus, vilcienus un elektriskos skūterus vienotā sistēmā, bet siltums, ko izdala rūpnieciskie uzņēmumi, tiek izmantots ēku apkurei un dzesēšanai. Mūsdienu rīki — paplašinātā realitāte un "digitālie dvīņi" — palīdz projektēt drošākas un ilgtspējīgākas būves.
2. Oslo (Norvēģija)
Kopš 2019. gada Oslo ieņem otro vietu pasaules viedo pilsētu reitingā, saņemot augstāko novērtējumu AAA par līderību vides ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības jomā. Pilsēta, kas ieguvusi "Zaļās Eiropas galvaspilsētas" titulu, turpina izvirzīt ambiciozus vides mērķus.
Elektromobiļi veido jau 40% no visiem privātajiem automobiļiem un 90% no jaunajām pārdošanām (2024. gada dati). Programma FutureBuilt, kas ietver 50 projektus, veicina zemu oglekļa pēdas arhitektūras izveidi blakus transporta mezgliem.
Aptuveni 60% no visas enerģijas Oslo iegūst no hidroavotiem, bet Oslo Toll Ring sistēma stimulē transporta ar nulles emisijām izmantošanu un novirza maksājumus "zaļajiem" infrastruktūras projektiem.
3. Ženēva (Šveice)
Ženēva nostiprinājusi savas pozīcijas viedo pilsētu indeksā, atkal saņemot AAA vērtējumu, kas apstiprina Šveices līderību inovāciju jomā. Saskaņā ar Smart Canton programmu pilsēta aktīvi ievieš digitālās tehnoloģijas infrastruktūrā.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgai attīstībai. Projekts TetraEner apvieno renovāciju un jaunu būvniecību, palielinot atjaunojamās enerģijas daļu. Programma Geneva Lac Nations savieno ēkas ar hidroapgādes tīklu, kas nodrošina apkuri, dzesēšanu un laistīšanu.
LoRaWAN tīkls tiek izmantots vides parametru uzraudzībai un enerģijas sistēmu optimizēšanai. Ženēva arī ieņem augstas vietas izglītības līmenī, pilsoņu līdzdalībā lēmumu pieņemšanā un zaļo zonu skaitā.
4. Dubaija (AE)
Dubaija ir veicis iespaidīgu lēcienu — pacēlies no 12. uz ceturto vietu 2025. gada viedo pilsētu indeksā. Tās ambīcija ir kļūt par "laimīgāko un viedāko pilsētu uz Zemes", balstoties uz mākslīgo intelektu un digitālajām tehnoloģijām.
Pilsētas stratēģija balstās uz sešiem pīlāriem: ekonomika, dzīve, pārvaldība, ekoloģija, cilvēki un mobilitāte. Inteliģentās transporta sistēmas ar tūkstošiem sensoru un kameru samazina sastrēgumus par 20%, bet ceļu aģentūra regulē satiksmi reālajā laikā.
Dubaija aktīvi ievieš "zaļās" iniciatīvas: projekti DEWA Smart Grid un Dubai Silicon Oasis palielina energoefektivitāti un atbalsta AE mērķi — sasniegt 75% tīras enerģijas līdz 2050. gadam.
5. Abū Dabi (AE)
AE galvaspilsēta pacēlusies no desmitās uz piekto vietu, nostiprinot reģiona pozīcijas pasaules arēnā. 2024. gadā uzsākts projekts Zayed Smart City — piecu gadu programma, kurā tiek izmantots mākslīgais intelekts un lietu internets (IoT).
Pirmās zonas Kornišā jau testē "viedās" apgaismojuma, stāvvietu un satiksmes vadības sistēmas. Digitālā platforma TAMM apvienojusi simtiem valsts pakalpojumu vienā tiešsaistes portālā, samazinot papīra izmantošanu par vairāk nekā 90%.
Pilsēta aktīvi ievieš elektromobiļus un hibrīdus, attīstot uzlādes staciju tīklu saskaņā ar Ilgtspējīgas enerģijas stratēģiju, kas vērsta uz oglekļa neitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam.
6. Londona (Lielbritānija)
Londona ir kļuvusi par pionieri ilgtspējīgas pilsētas izveidē, ieviešot tādas iniciatīvas kā iebraukšanas maksa centrā (Congestion Charge), bezkontakta maksājumus un ultrazemu emisiju zonu (ULEZ).
Līdz 2025. gadam plānots pabeigt 2000 kilometru garas metro tīkla uzstādīšanu, nodrošinot nepārtrauktu 4G un 5G pārklājumu visos vilcienos un tunelī.
Atvērto datu platformas dod iespēju start-up uzņēmumiem un izstrādātājiem veidot pakalpojumus, pamatojoties uz pilsētas informāciju: no viedajām stāvvietām līdz vides monitoringa sistēmām. Viss tas palīdz samazināt sastrēgumus un uzlabot pilsētas vidi.
7. Kopenhāgena (Dānija)
Kopenhāgena ieņem septīto vietu 2025. gada viedo pilsētu indeksā. Mērķis, kas izvirzīts jau 2009. gadā, — kļūt par pirmo pasaulē pilsētu ar nulles oglekļa pēdu līdz 2025. gadam — paliek centrālais tās attīstības stratēģijā.
Pilsēta koncentrējas uz trim prioritātēm: oglekļa neitralitātes sasniegšanu, ilgtspējīgu dzīvesveidu un ekonomisko izaugsmi. 62% iedzīvotāju ikdienā dodas uz darbu ar velosipēdiem, izmantojot 400 kilometru garu velosipēdu ceļu tīklu.
Investīcijas infrastruktūrā un programma Copenhagen Connecting radīs aptuveni 600 miljonus eiro sociāli ekonomisku ieguvumu, nostiprinot pilsētas statusu kā ilgtspējīgu inovāciju līderi.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/YOtMgzGm8mk?si=nyb-LQBDYxfD9HQd" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
